8.8.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 287/2
Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 2. jūnija spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurogate Distribution GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Stadt (C-226/14), DHL Hub Leipzig GmbH/Hauptzollamt Braunschweig (C-228/14)
(Apvienotās lietas C-226/14 un C-228/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis - Muitas noliktavas procedūra - Ārējā tranzīta procedūra - Muitas parāda rašanās pienākuma neizpildes dēļ - Pievienotās vērtības nodokļa iekasējamība)
(2016/C 287/03)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītājas: Eurogate Distribution GmbH (C-226/14), DHL Hub Leipzig GmbH (C-228/14)
Atbildētājas: Hauptzollamt Hamburg-Stadt (C-226/14), Hauptzollamt Braunschweig (C-228/14)
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK, par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/66/EK, 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kas reeksportētas kā ārpuskopienu preces, nav jāmaksā gadījumā, ja šīs preces to reeksportēšanas dienā nav izņemtas no šajā tiesību normā paredzētajām muitas procedūrām, bet no šīm procedūrām ir izņemtas šīs reeksportēšanas dēļ, pat ja muitas parāds ir radies tikai un vienīgi, pamatojoties uz Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005, 204. pantu;
2)
Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 648/2005, 236. panta 1. punkts, to skatot kopsakarā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu tiesību normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, ņemot vērā, ka pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kas reeksportētas kā ārpuskopienu preces, nav jāmaksā gadījumā, ja šīs preces to reeksportēšanas dienā nav izņemtas no šīs direktīvas 61. pantā paredzētajām muitas procedūrām, pat ja muitas parāds ir radies tikai un vienīgi, pamatojoties uz Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 648/2005, 204. pantu, nav neviena pievienotās vērtības nodokļa parādnieka. Šīs regulas 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu saistītajās situācijās.
(1) OV C 303, 8.9.2014.
Full & Egal Universal Law Academy