2.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 156/4
Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums (Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Safe Interenvios, SA/Liberbank, SA, Banco de Sabadell, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA
(Lieta C-235/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai nepieļaušana - Direktīva 2005/60/EK - Ar klienta uzticamības pārbaudi saistīti pasākumi - Direktīva 2007/64/EK - Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū)
(2016/C 156/05)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Barcelona
Pamatlietas puses
Prasītāja: Safe Interenvios, SA
Atbildētājas: Liberbank, SA, Banco de Sabadell, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, 5. un 7. pants, 11. panta 1. punkts un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā minētais, saskaņā ar kuru, pirmkārt, ir ļauts piemērot standarta klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, ja runa ir par finanšu iestādēm, kuru klienta uzticamības pārbaudes pasākumu ievērošana tiek uzraudzīta, ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu šīs direktīvas 7. panta c) punkta izpratnē, un, otrkārt, iestādēm un personām, uz kurām šī direktīva attiecas, atkarībā no viņu riska vērtējuma piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus situācijās, kurās pēc savas būtības var būt augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risks tās pašas direktīvas 13. panta 1. punkta izpratnē – kā naudas sūtīšanas pakalpojumi.
Turklāt, pat ja šādu aizdomu par šādu risku nav, ar Direktīvas 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, 5. pantu dalībvalstīm ir ļauts pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šo noteikumu mērķis ir apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;
2)
Direktīva 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, ir jāinterpretē tādējādi, ka iestādes un personas, uz kurām šī direktīva attiecas, nevar apšaubīt maksājumu iestāžu uzraudzības lomu, kura saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/111/EK, 21. pantu ir kompetentām iestādēm, un tās nevar aizstāt šīs pēdējās minētās iestādes. Direktīva 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai arī finanšu iestāde saskaņā ar savu uzraudzības pret klientiem pienākumu var ņemt vērā uzticamības pārbaudes pasākumus, ko attiecībā uz saviem klientiem ir veikusi maksājumu iestāde, visi tās veiktie uzticamības pārbaudes pasākumi tomēr ir jāpielāgo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskam;
3)
Direktīvas 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, 5. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā, kurš pieņemts, vai nu pamatojoties uz rīcības brīvību, kas ar šīs direktīvas 13. pantu ir piešķirta dalībvalstīm, vai arī pamatojoties uz minētās direktīvas 5. pantā noteikto kompetenci, ir jābūt saskaņā ar Savienības tiesībām, tostarp ar līgumos garantētajām pamatbrīvībām. Lai arī šāds valsts tiesiskais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai kalpo leģitīmam mērķim, kas pamato pamatbrīvību ierobežojumus, un prezumpcija par to, ka iestādes, uz kuru minētā direktīva attiecas, veikta naudas nosūtīšana uz valsti, kas nav tās reģistrācijas valsts, vienmēr rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, ir piemērota minētā mērķa sasniegšanai, šis tiesiskais regulējums katrā ziņā pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kam tas kalpo, ciktāl prezumpcija, kas tajā ir iedibināta, attiecas uz jebkuru naudas nosūtīšanu, neparedzot iespēju šo prezumpciju par risku apstrīdēt attiecībā uz naudas nosūtīšanas gadījumiem, kuros objektīvi šāda riska nav.
(1) OV C 235, 21.7.2014.
Full & Egal Universal Law Academy