3.11.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 363/15
Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedums (Landesgericht Korneuburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eleonore Prüller-Frey/Norbert Brodnig, Axa Versicherung AG
(Lieta C-240/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumā - Atlīdzinājuma prasība - Monreālas konvencija - Regula (EK) Nr. 2027/97 - Lidojums, ko bez maksas veic kāda nekustamā īpašuma īpašnieks, lai šo īpašumu izrādītu iespējamam pircējam - Regula (EK) Nr. 864/2007 - Valsts tiesībās paredzēta tieša prasība pret civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju)
(2015/C 363/17)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landesgericht Korneuburg
Pamatlietas puses
Prasītāja: Eleonore Prüller-Frey
Atbildētāji: Norbert Brodnig, Axa Versicherung AG
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1997. gada 9. oktobra Regulas (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 13. maija Regulu (EK) Nr. 889/2002, 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts un Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas noslēgta Monreālā 1999. gada 28. maijā un Eiropas Savienības vārdā ratificēta ar Padomes 2001. gada 5. aprīļa Lēmumu 2001/539/EK, 1. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ja atlīdzinājuma prasība – ko cēlusi persona, kas, atrazdamās gaisakuģī, kura izlidošanas un nosēšanās vieta atrodas vienuviet vienā un tajā pašā dalībvalstī un kurā tā bez atlīdzības tika pārvadāta, lai lidojumā no augšas aplūkotu kādu nekustamo īpašumu, par kuru ir iecerēts noslēgt darījumu ar šā gaisakuģa pilotu, minētā gaisakuģa nogāšanās dēļ guva miesas bojājumus – tiek izvērtēta saskaņā ar šīs konvencijas 17. pantu;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”), 18. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas ļauj cietušajai personai – tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā – celt tiešu prasību pret personas, no kuras pienākas atlīdzinājums, apdrošinātāju, ja šī prasība – neatkarīgi no tā, kas paredzēts tiesību aktos, kurus apdrošināšanas līguma līdzēji izvēlējušies atzīt par piemērojamiem šim līgumam – ir paredzēta tiesību aktos, kas piemērojami ārpuslīgumiskajām saistībām.
(1) OV C 261, 11.8.2014.
Full & Egal Universal Law Academy