EUR-Lex -  62014CA0464 - LV

30.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/5

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 24. novembra spriedums (Tribunal Tributário de Lisboa (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SECIL – Companhia Geral de Cal e Cimento SA/Fazenda Pública

(Lieta C-464/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - LESD 63.–65. pants - EK un Tunisijas Asociācijas nolīgums - 31., 34. un 89. pants - EK un Libānas Asociācijas nolīgums - 31., 33. un 85. pants - Juridisko personu ienākuma nodoklis - Dividendes, kas saņemtas no sabiedrības, kura reģistrēta saņemošās sabiedrības dalībvalstī - Dividendes, kas saņemtas no sabiedrības, kura reģistrēta trešajā valstī, kas ir asociācijas nolīguma puse - Atšķirīga attieksme - Ierobežojums - Attaisnojums - Nodokļu kontroles efektivitāte - Iespēja saistībā ar EK un Tunisijas Asociācijas nolīgumu un EK un Libānas Asociācijas nolīgumu atsaukties uz LESD 64. pantu)

(2017/C 030/05)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Tributário de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: SECIL – Companhia Geral de Cal e Cimento SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Rezolutīvā daļa:

1)

EKL 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

Portugālē reģistrēta sabiedrība, kas saņem dividendes no sabiedrībām, kuras reģistrētas attiecīgi Tunisijā un Libānā, var atsaukties uz LESD 63. pantu, lai apstrīdētu nodokļa režīmu, kas šīm dividendēm šajā dalībvalstī paredzēts, balstoties uz tiesisko regulējumu, kas ir piemērojams ne tikai situācijās, kurās dividendes saņemošā sabiedrība īsteno izšķirošu ietekmi uz sadalošo sabiedrību;

—

tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, atbilstoši kuram dalībvalstī rezidējoša sabiedrība var pilnībā vai daļēji atskaitīt dividendes no savas nodokļa bāzes, ja šīs dividendes ir sadalījusi kāda šajā pašā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība, bet nevar veikt šādu atskaitījumu, ja dividendes sadalošā sabiedrība ir trešās valsts rezidente, ir kapitāla aprites starp dalībvalstīm un trešajām valstīm ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD 63. pantu;

—

atteikums piešķirt saņemto dividenžu pilnīgu vai daļēju atskaitījumu no nodokļu bāzes, piemērojot Código do Imposto sobre o Rendimento das Pessoas Coletivas (Juridisko personu ienākuma nodokļa kodekss), tā redakcijā, kas bija spēkā 2009. gadā, 46. panta 1. un 8. punktu, var tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja dividendes saņemošās sabiedrības rezidences valsts nodokļu iestādēm izrādītos neiespējami saņemt informāciju no trešās valsts, kuras rezidente ir šīs dividendes sadalošā sabiedrība, kas ļautu pārbaudīt nosacījuma par to, ka šī pēdējā minētā sabiedrība ir nodokļa maksātāja, izpildi;

—

atteikums piešķirt daļēju atskaitījumu, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa minētajā redakcijā 46. panta 11. punktu, nevar tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja šī tiesību norma var tikt piemērota situācijās, kad tas, vai dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja valstī, kurā tā ir rezidente, nevar tikt pārbaudīts, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai;

2)

LESD 64. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

ciktāl, pieņemot nodokļu priekšrocību režīmu līgumiska rakstura ieguldījumam, kas paredzēts Estatuto dos Benefícios Fiscais (Nodokļu priekšrocību shēma), tā redakcijā, kas bija spēkā 2009. gadā, 41. panta 5. punkta b) apakšpunktā, un režīmu dividendēm no Āfrikas valstīm, kuru oficiālā valoda ir portugāļu valoda, un no Austrumtimoras, kas paredzēts šīs shēmas 42. pantā, nav grozīts tiesiskais regulējums par Tunisijas un Libānas izcelsmes dividendēm, šo režīmu noteikšana nav ietekmējusi to, ka dividenžu, ko sadalījušas šajās trešajās valstīs reģistrētas sabiedrības, izslēgšana no iespējas saņemt pilnīgu vai daļēju atskaitījumu ir kvalificējama par pastāvošu ierobežojumu;

—

dalībvalsts atsakās no LESD 64. panta 1. punktā paredzētās iespējas arī tad, ja, formāli neatceļot un negrozot pastāvošo tiesisko regulējumu, tā noslēdz tādu starptautisku līgumu kā asociācijas nolīgums, kas kādā tiesību normā, kurai ir tieša iedarbība, paredz kādas kapitāla kategorijas liberalizāciju atbilstoši LESD 64. panta 1. punktam; ietekmes uz iespēju atsaukties uz LESD 64. panta 1. punktu ziņā šis tiesiskā regulējuma grozījums tādējādi ir pielīdzināms tāda jauna tiesiskā regulējuma ieviešanai, kura pamatā ir no esošā tiesiskā regulējuma loģikas atšķirīga loģika;

3)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, kas parakstīts 1995. gada 17. jūlijā Briselē un kas Eiropas Kopienas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1998. gada 26. janvāra Lēmumu 98/238/EK, EOTK, 34. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tam ir tieša iedarbība un uz to var atsaukties tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kad Portugālē rezidējoša sabiedrība saņem dividendes no Tunisijā rezidējošas sabiedrības tā tiešā ieguldījuma dēļ, ko tā ir veikusi dividendes sadalošajā sabiedrībā, lai iebilstu pret nodokļu režīmu, kas attiecībā uz šīm dividendēm ir noteikts Portugālē;

—

tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, atbilstoši kuram dalībvalstī rezidējoša sabiedrība var pilnībā vai daļēji atskaitīt saņemtās dividendes no savas nodokļa bāzes, ja šīs dividendes ir sadalījusi kāda šajā pašā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība, bet nevar veikt šādu atskaitījumu, ja dividendes sadalošā sabiedrība ir Tunisijas rezidente, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas attiecībā uz tiešajiem ieguldījumiem, konkrētāk, no šiem ieguldījumiem gūtās peļņas repatriāciju, principā ir aizliegts ar šā nolīguma 34. panta 1. punktu;

—

tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā šīs tiesību normas iedarbība nav ierobežota ar šā nolīguma 89. pantu;

—

atteikums piešķirt saņemto dividenžu pilnīgu vai daļēju atskaitījumu no sabiedrības saņēmējas nodokļu bāzes, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa 46. panta 1. un 8. punktu, redakcijā, kas bija spēkā 2009. gadā, var tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja dividendes saņemošās rezidences valsts nodokļu iestādēm izrādītos neiespējami saņemt informāciju no Tunisijas Republikas, kuras rezidente ir šīs dividendes sadalošā sabiedrība, kas ļautu pārbaudīt nosacījuma par to, ka šīs dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja, izpildi;

—

atteikums piešķirt šādu daļēju atskaitījumu, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa 46. panta 11. punktu, minētajā redakcijā, nevar tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja šī tiesību norma var tikt piemērota situācijās, kad tas, vai dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja Tunisijā, kurā tā ir rezidente, nevar tikt pārbaudīts, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai;

4)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, kas parakstīts 2002. gada 17. jūnijā Luksemburgā un kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 2006. gada 14. februāra Lēmumu 2006/356/EK, 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tam ir tieša iedarbība;

—

tāda situācija kā pamatlietā aplūkotā, kura attiecas uz dividenžu, kas izriet no tiešajiem ieguldījumiem, ko Libānā veikusi Portugālē rezidējoša persona, nodokļu režīmu, ietilpst šā nolīguma 33. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā; tādēļ minētā nolīguma 33. panta 1. punktā nav liegts šajā gadījumā atsaukties uz šā nolīguma 31. pantu;

—

tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, atbilstoši kuram dalībvalstī rezidējoša sabiedrība var pilnībā vai daļēji atskaitīt saņemtās dividendes no savas nodokļa bāzes, ja šīs dividendes ir sadalījusi kāda šajā pašā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība, bet nevar veikt šādu atskaitījumu, ja dividendes sadalošā sabiedrība ir Libānas rezidente, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, 31. pantu;

—

tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā šīs tiesību normas iedarbību neierobežo šā nolīguma 85. pants;

—

atteikums piešķirt saņemto dividenžu pilnīgu vai daļēju atskaitījumu no nodokļu bāzes, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa 46. panta 1. un 8. punktu, tā redakcijā, kas bija spēkā 2009. gadā, var tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja dividendes saņemošās sabiedrības rezidences dalībvalsts nodokļu iestādēm izrādītos neiespējami saņemt informāciju no Libānas Republikas, kuras rezidente ir šīs dividendes sadalošā sabiedrība, kas ļautu pārbaudīt nosacījuma par to, ka šīs dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja, izpildi;

—

atteikums piešķirt daļēju atskaitījumu, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa minētajā redakcijā 46. panta 11. punktu, nevar tikt attaisnots ar vispārējo interešu apsvērumiem par nepieciešamību nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, ja šī tiesību norma var tikt piemērota situācijās, kad tas, vai dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja Libānā, kurā tā ir rezidente, nevar tikt pārbaudīts, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai;

5)

par LESD 63.–65. panta, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, interpretācijas sekām pamatlietā:

—

ja dividendes saņemošās sabiedrības rezidences dalībvalsts iestādes var saņemt informāciju no Tunisijas Republikas, kas ir dividendes sadalošās sabiedrības rezidences valsts, kura ļauj pārbaudīt, ka ir izpildīts nosacījums par to, ka šīs dividendes sadalošā sabiedrība ir nodokļa maksātāja, LESD 63. un 65. pantā, kā arī EK un Tunisijas nolīguma 34. panta 1. punktā nav pieļauts atteikums piešķirt, piemērojot Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa tā redakcijā, kas bija spēkā 2009. gadā, 46. panta 1. punktu vai 46. panta 8. punktu, sadalīto dividenžu pilnīgu vai daļēju atskaitījumu no saņemošās sabiedrības, nodokļa bāzes, un šajā ziņā Portugāles Republika nevar atsaukties uz LESD 64. panta 1. punktu;

—

LESD 63. un 65. pantā, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, 34. panta 1. punktā un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, 31. pantā nav pieļauts atteikums piešķirt atbilstoši Juridisko personu ienākuma nodokļa kodeksa minētajā redakcijā 46. panta 11. punktam sadalīto dividenžu daļēju atskaitījumu no dividendes saņemošās sabiedrības nodokļu bāzes, ja šis noteikums var tikt piemērots situācijās, kad nevar tikt pārbaudīts, vai šīs dividendes sadalošās sabiedrības ir nodokļa maksātājas Tunisijā un Libānā, kas ir šo sabiedrību rezidences valstis, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai, un šajā ziņā Portugāles Republika nevar atsaukties uz LESD 64. panta 1. punktu;

—

summas, kas saņemtas, pārkāpjot Savienības tiesību normas, ar procentiem ir jāatlīdzina nodokļu maksātājam.

(1)  OV C 34, 2.2.2015.

Full & Egal Universal Law Academy