28.9.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 320/7
Tiesas (desmitā palāta palāta) 2015. gada 15. jūlija rīkojums (Administrativen sad (Varna, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Koela-N” EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
(Lieta C-159/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Nodokļu neitralitātes princips - PVN priekšnodokļa atskaitīšana - Jēdziens “preču piegāde” - Preču piegādes esamības nosacījumi - Tieša preču nodošana no piegādātāja trešajai personai, ko veic pārvadātājs - Pierādījuma neesamība par preču atrašanos tiešā piegādātāja faktiskajā valdījumā - Piegādātāju un nodokļa iestāžu sadarbības neesamība - Preču pārkraušanas neesamība - Pierādījumi, kas pamato aizdomas par krāpšana nodokļu jomā)
(2015/C 320/09)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad
Pamatlietas puses
Prasītāja: “Koela-N” EOOD
Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dalībvalsts nodokļu administrācija uzskata, ka preču piegāde nav notikusi, tādējādi radot šķērsli tam, lai pircējs varētu atskaitīt par šo iegādi samaksāto pievienotās vērtības nodokli, pamatojot ar to, ka pircējs nav saņēmis nopirkto preci, bet ir nosūtījis to tieši trešajai personai, kurai viņš to ir pārdevis tālāk, vai ar to, ka šī pircēja tiešais piegādātājs nav saņēmis preci, ko tas nopirka, bet nosūtīja to tieši pircējam.
2)
Piegādātāju, kas tirdzniecības ķēdē atrodas pirms nodokļa maksātāja, sadarbības ar nodokļu iestādēm neesamība un attiecīgo preču pārkraušanas neesamība pati par sevi nav objektīvs pierādījums, kas būtu pietiekams, lai secinātu, ka šis nodokļa maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, uz kuru viņš balsta pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas tiesības, bija saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā. Taču abi šie apstākļi ir objektīvi pierādījumi, kurus var ņemt vērā, visaptveroši vērtējot visus elementus un apstākļus, lai noteiktu, vai minētais nodokļa maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, uz kuru tas balsta pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas tiesības, bija saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā.
(1) OV C 175, 10.6.2014.
Full & Egal Universal Law Academy