ĢENERĀLADVOKĀTA ĪVA BOTA [YVES BOT] SECINĀJUMI,
sniegti 2015. gada 16. jūlijā ( 1 )
Lieta C‑371/14
APEX GmbH Internationale Spedition
pret
Hauptzollamt Hamburg-Stadt
(Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tirdzniecības politika — Antidempinga maksājumi — Īstenošanas regula (ES) Nr. 260/2013 — Ķīnas izcelsmes importa produkti — Šādu pašu preču imports no Vjetnamas — Apiešana — Antidempinga maksājumu darbības jomas paplašināšana ar atpakaļejošu spēku, kas noteikta pēc šo maksājumu termiņa beigām — Spēkā esamība”
1.
Vai galīgais antidempinga maksājums importam no trešās valsts apiešanas gadījumā ar atpakaļejošu spēku var tikt paplašināts, attiecinot to uz importu no citas trešās valsts, ar regulu, kas pieņemta pēc šī maksājuma termiņa beigām?
2.
Tāds ir pamatjautājums, kas uzdots šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurš attiecas uz spēkā esamību Padomes 2013. gada 18. marta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 260/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, attiecina uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko nosūta no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas Sociālistiskās Republikas izcelsme ( 2 ), pēc izmeklēšanas par apiešanu saskaņā ar 13. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis ( 3 ).
3.
Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp APEX GmbH Internationale Spedition ( 4 ) un Hauptzollamt Hamburg-Stadt (Hamburgas pilsētas Galvenā muitas pārvalde) ( 5 ) jautājumā par antidempinga maksājumiem, kuri ar atpakaļejošu spēku pieprasīti no APEX par 2012. gadā veikto importu.
4.
Šajos secinājumos izklāstīšu iemeslus, kuru dēļ ierosinu Tiesai atbildēt, ka, izskatot pirmo jautājumu, ko uzdevusi Finanzgericht Hamburg [Hamburgas Finanšu tiesa] (Vācija), nav konstatēts neviens apstāklis, kas ietekmētu apstrīdētās regulas spēkā esamību.
I – Atbilstošās tiesību normas
A – Pamatregula
5.
Atbilstoši pamatregulas preambulas 16. apsvērumam:
“Ir jāparedz atpakaļejoša pagaidu maksājumu iekasēšana, ja to uzskata par vajadzīgu, un jādefinē apstākļi, kas var novest pie maksājumu atpakaļejošas piemērošanas, lai izvairītos no piemērojamo galīgo pasākumu iedarbības mazināšanās. [..]”
6.
Šīs regulas 10. panta “Atpakaļejošs spēks” 1. punktā ir noteikts:
“Pagaidu pasākumus un galīgos antidempinga maksājumus piemēro tikai tām precēm, kas tiek laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums, kas pieņemts, ievērojot attiecīgi 7. panta 1. punktu vai 9. panta 4. punktu un ņemot vērā šajā regulā noteiktos izņēmumus.”
7.
Minētās regulas 11. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.
[..]”
8.
Pamatregulas 13. pantā “Pasākumu apiešana” ir paredzēts:
“1. Saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga produkta importu no trešām valstīm vai uz nedaudz pārveidota līdzīga produkta vai šāda produktu sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo [spēkā esošo] pasākumu apiešana. Antidempinga maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar 9. panta 5. punktu uzlikto atlikušo antidempinga maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo [spēkā esošo] pasākumu apiešana. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Kopienu, kuri izriet no prakses, procesa vai darba un kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un ja vajadzības gadījumā saskaņā ar 2. panta noteikumiem ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam produktam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.
[..]
3. Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt arī norādījumi muitas dienestiem pakļaut importu reģistrācijai saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas dienesti, un izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, tad to veic Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien tā ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Paplašinājums stājas spēkā dienā, kad saskaņā ar 14. panta 5. punktu tika ieviesta reģistrācija vai kad tika pieprasītas garantijas. Attiecīgos šās regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam.
[..]”
9.
Atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam:
“Pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju Komisija var likt muitas dienestiem veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu importu tā, lai pēc tam pasākumus varētu vērst pret importu, sākot no reģistrēšanas datuma. Importu var pakļaut reģistrēšanai pēc Kopienas ražošanas nozares pieprasījuma, ja tas satur pietiekamus pierādījumus šādas rīcības pamatošanai. Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā – iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importu nepakļauj reģistrēšanai ilgāk par deviņiem mēnešiem.”
B – Antidempinga regulas attiecībā uz ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām
10.
Ar Padomes 1991. gada 25. novembra Regulu (EEK) Nr. 3433/91 ( 6 ) tika uzlikts galīgais antidempinga maksājums, konkrēti, Ķīnas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam.
11.
Pēc izmeklēšanas par šī pasākuma iespējamo apiešanu, ar Padomes 1999. gada 25. janvāra Regulu (EK) Nr. 192/1999 ( 7 ) galīgais antidempinga maksājums tika attiecināts uz identisku šķiltavu importu, kas nosūtītas no Taivānas vai kas ir Taivānas izcelsmes, un ar gāzi pildītu, atkārtoti uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kas ir Ķīnas izcelsmes vai kas ir nosūtītas no Taivānas, vai kas ir Taivānas izcelsmes.
12.
Ar Padomes 2001. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1824/2001 ( 8 ), pēc tam ar Padomes 2007. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 1458/2007 ( 9 ) galīgais antidempinga maksājums, kas uzlikts ar Regulu Nr. 3433/91, tika atstāts spēkā un paplašināts ar Regulu Nr. 192/1999.
13.
Tā kā pēc tam, kad 2012. gada 1. maijā tika publicēts paziņojums par drīzajām noteiktu antidempinga pasākumu termiņa beigām ( 10 ), pārskatīšanas lūgums netika iesniegts, šo pasākumu termiņš beidzās 2012. gada 13. decembrī.
14.
Pirms šī termiņa beigām Komisija, kurā 2012. gada 17. aprīlī vērsās kāds Eiropas Savienības ražotājs, ar savu Regulu (ES) Nr. 548/2012 ( 11 ) bija sākusi izmeklēšanu par antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, importējot no Vjetnamas nosūtītas ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas.
15.
Atbilstoši šīs regulas 2. panta pirmajai daļai dalībvalstu muitas dienestiem bija jāveic vajadzīgie pasākumi, lai reģistrētu minētās regulas 1. pantā noteikto importu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.
16.
Ar Komisijas 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1192/2012 ( 12 ) izbeidzās šis pienākums veikt reģistrāciju, sākot no antidempinga pasākumu termiņa beigām.
17.
Apstrīdētajā regulā, kas pieņemta pēc izmeklēšanas, kura sākta ar Regulu Nr. 548/2012, ir paredzēts paplašināt galīgos antidempinga pasākumus, kas uzlikti ar Regulu Nr. 1458/2007. Apstrīdētās regulas 1. pantā ir noteikts:
“1. Galīgo antidempinga maksājumu, kuru uzliek ar Regulas [..] Nr. 1458/2007 1. panta 2. punktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, ar šo attiecina uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko nosūta no Vjetnamas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 9613 10 00.
2. Maksājumu, kas ir attiecināts saskaņā ar šā panta 1. punktu, iekasē par importu, kas nosūtīts no Vjetnamas laikposmā no 2012. gada 27. jūnija līdz 2012. gada 13. decembrim un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, un kas reģistrēts saskaņā ar Regulas [..] Nr. 548/2012 2. pantu un [pamatregulas] 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.
[..]”
II – Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
18.
No 2012. gada augusta līdz decembrim APEX, starptautisko pārvadājumu sabiedrība, laida brīvā apgrozībā Savienībā 4024080 ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas, kas nosūtītas no Vjetnamas.
19.
2013. gada 26. martāHauptzollamt izdeva paziņojumu par nodokļa korekciju, ar ko APEX, pamatojoties uz apstrīdēto regulu, tika uzlikts pienākums a posteriori veikt antidempinga maksājumus EUR 261565,20 apmērā.
20.
2013. gada 15. aprīlīAPEX iesniedza administratīvu sūdzību par šo paziņojumu par nodokļa korekciju. Tā kā šī sūdzība 2013. gada 5. jūnijā tika noraidīta, APEX2013. gada 5. jūlijā cēla prasību Finanzgericht Hamburg.
21.
Šai tiesai ir šaubas par iespēju paplašināt ar Regulu Nr. 1458/2007 uzlikto antidempinga maksājumu, jo apstrīdētās regulas pieņemšanas dienā minētā regula vairs nebija spēkā un tādējādi antidempinga pasākuma termiņš bija beidzies.
22.
No vienas puses, [Finanzgericht Hamburg] vēlas noskaidrot, vai no pamatregulas 13. panta 1. punkta, kurā paredzēta iespēja paplašināt antidempinga maksājumu darbības jomu, “ja notiek šo [spēkā esošo] pasākumu apiešana” ( 13 ), var secināt, ka antidempinga pasākuma darbības joma var tikt paplašināta tikai tad, ja antidempinga pasākums ir spēkā. [Minētā tiesa] norāda, ka apsvērumi attiecībā uz antidempinga pasākumu sistēmu un mērķi tāpat varētu liecināt par labu šādai interpretācijai. Tādējādi antidempinga pasākumu piemērošana esot nevis sods par agrāku rīcību, bet gan aizstāvības un aizsardzības pasākums pret negodīgu konkurenci, ko rada dempinga prakse; [šo pasākumu piemērošanas] mērķis esot novērst vai padarīt ekonomiski nepievilcīgāku importu par dempinga cenām. Šis mērķis nevarētu tikt sasniegts, ja antidepinga pasākumi tiktu piemēroti par pagājušu laikposmu attiecībā pret dienu, kad tiek pieņemta regula, kurā tie paredzēti.
23.
Turklāt Finanzgericht Hamburg norāda, ka, ciktāl ir pieļauts atpakaļejošs spēks, frāze “ja notiek šo [spēkā esošo] pasākumu apiešana” varot tikt saprasta arī tādējādi, ka tā attiecas nevis uz dienu, kurā pieņemta regula par darbības jomas paplašināšanu, bet gan uz laikposmu, kurā šī paplašināšana tiek piemērota. Efektivitātes mērķis, kāds izvirzīts ar pret apiešanu vērstajiem pasākumiem, apstiprinot šo analīzi, jo tas vienīgais nosakot konstatējumu, ka ir izpildīti darbības jomas paplašināšanas materiālie nosacījumi, neatkarīgi no dienas, kad pieņemta regula, ar ko šie pasākumi noteikti. Tādējādi regulai par paplašināšanu esot tikai papildinošs raksturs attiecībā pret sākotnējiem antidempinga pasākumiem; tas varot nozīmēt, ka pamatregulas 13. pantā nav ietverts termiņš tās pieņemšanai.
24.
Svārstīdamās starp šīm abām tēzēm, Finanzgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1)
Vai [apstrīdētā regula] nav piemērojama tāpēc, ka tās pieņemšanas dienā ar Regulu Nr. 1458/2007 ieviestais antidempinga maksājums, kura darbības jomu bija iecerēts paplašināt, vairs nebija spēkā?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša – vai [apstrīdētā regula] nav piemērojama tāpēc, ka nav konstatēta ar Regulu Nr. 1458/2007 noteikto pasākumu apiešana [pamatregulas] 13. panta 1. punkta izpratnē?”
III – Analīze
25.
Savā analīzē aplūkošu tikai pirmo jautājumu, kurā vienīgajā ir izvirzīts nebijis juridisks sarežģījums, kurš jāizskata padziļināti, jo atbildes uz otro jautājumu elementi ir atrodami Tiesas judikatūrā, konkrēti, – spriedumā lietā Simon, Evers & Co. ( 14 ).
26.
Lai labi izprastu pirmo jautājumu, jāatgādina, ka – lai gan pamatregulas 10. panta 1. punktā ir paredzēts princips, saskaņā ar kuru antidempinga pasākumi var tikt piemēroti tikai attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā pēc dienas, kurā lēmums, ar ko uzlikts pagaidu vai galīgais maksājums, stājas spēkā, tomēr vairākās šīs regulas normās ( 15 ) ir ietverta tieša atkāpe no šī atpakaļejoša spēka aizlieguma principa, konkrēti, paredzot, ka antidempinga pasākumi var tikt piemēroti attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās dienas, ar nosacījumu, ka šīs preces ir tikušas reģistrētas saskaņā ar minētās regulas 14. panta 5. punktu. Tieši tādēļ atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam importa reģistrācijas mehānisms, kura mērķis ir ļaut ar atpakaļejošu spēku iekasēt antidempinga maksājumus, tiek piemērots, ja tiek sākta izmeklēšana par to, vai notikusi pasākumu apiešana.
27.
Tā kā pamatregulā ir atzīta iespējamība, ka pasākumiem, ar ko noteikta antidempinga maksājuma paplašināšana šī maksājuma apiešanas gadījumā, ir atpakaļejošs spēks, rodas jautājums nevis par to, vai antidempinga maksājums, kura darbības joma ir paplašināta, var tikt iekasēts ar atpakaļejošu spēku, bet gan par to, vai lēmums par darbības jomas paplašināšanu var tikt pieņemts, lai gan šis maksājums vairs nav spēkā, tikai tāpēc, lai maksājumu, kura darbības joma ir paplašināta, ļautu iekasēt ar atpakaļejošu spēku par laikposmu no dienas, kad importa reģistrācija ir padarīta obligāta, līdz dienai, kad beidzas sākotnējā maksājuma termiņš.
28.
Ierosinu uz šo jautājumu atbildēt apstiprinoši.
29.
Pamatregulā es neatrodu nevienu tiesību normu, ar ko šāda prakse būtu aizliegta.
30.
Nedomāju, ka šīs regulas 13. panta 1. punkts, atbilstoši kuram “[..] antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt [..], ja notiek šo [spēkā esošo] pasākumu apiešana” ( 16 ), būtu jāinterpretē tādējādi, ka ar to būtu aizliegts pieņemt regulu par darbības jomas paplašināšanu, ja sākotnējie pasākumi vairs nav “[spēkā]”. Interpretējot šo tiesību normu, kuras mērķis ir izvirzīt materiālo nosacījumu lēmumu, ar ko paplašināta antidempinga maksājumu darbības joma, piemērošanai saistībā ar to, vai notikusi pasākumu apiešana, nekas neļauj apgalvot, ka Savienības likumdevējs būtu gribējis skaidri izvēlēties dienu, kurā var tikt pieņemts lēmums par paplašināšanu. Turklāt, pat pieņemot, ka varētu tikt uzskatīts, ka tajā ir paredzēti noteikumi paplašināto antidempinga pasākumu piemērošanai laikā, pamatregulas 13. panta 1. punkts, man šķiet, nozīmē vienīgi to, ka laikposms, kurā tiek piemēroti pasākumi, ar ko paplašināta galīgā antidempinga maksājuma darbības joma, nedrīkst būt ilgāks par laikposmu, kurā šis maksājums ir spēkā. Šajā ziņā vēlos norādīt, ka tas, ka, pirmkārt, vienīgā pamatregulas 13. pantā izvirzītā prasība saistībā ar termiņu ir tāda, ka izmeklēšana attiecībā uz iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu ir jāpabeidz deviņu mēnešu laikā pēc tās sākšanas ( 17 ), un ka, otrkārt, lēmums paplašināt šo pasākumu darbības jomu ir jāpieņem, “ja galīgi noskaidroti fakti” ( 18 ), attaisno šādu darbības jomas paplašināšanu. Ja fakti tiek galīgi noskaidroti tikai pēc šī maksājuma termiņa beigām, tad Savienības iestādēm būtu jābūt iespējai pieņemt regulu par darbības jomas paplašināšanu ar vienīgo nosacījumu, ka tiek ievērots šis deviņu mēnešu termiņš.
31.
Tādējādi, tīri tekstuāli analizējot pamatregulas 13. pantu, nevar tikt izslēgta iespēja nolemt sākotnējo antidempinga pasākumu paplašināt pēc šī pasākuma termiņa beigām, to darot tikai ar atpakaļejošu spēku.
32.
Nekādi nenonākot pretrunā šai analīzei, pamatregulas mērķi un vispārējā sistēma, man šķiet, šo analīzi nostiprina un apliecina, ka šajā regulā ir izvirzīta vienīgi prasība, lai pasākumi, ar ko noteikta antidempinga maksājuma paplašināšana, neturpinātos pēc šī maksājuma termiņa beigām.
33.
Pirmkārt, pret apiešanu vērsto pasākumu papildinošais raksturs, kas izriet no pamatregulas sistēmas vispār un, it īpaši, no šīs regulas 13. panta sistēmas, neliek uzskatīt, ka pēc antidempinga maksājuma termiņa beigām būtu aizliegts pieņemt regulu, ar ko ar atpakaļejošu spēku tiktu paplašināta šī maksājuma darbības joma.
34.
Kā Tiesa ir norādījusi spriedumā lietā Paltrade ( 19 ), no pamatregulas mērķa un sistēmas, konkrēti, no tās preambulas 19. apsvēruma un no tās 13. panta, izriet, ka galīgā antidempinga maksājuma darbības jomas paplašināšanai ir tikai papildinoša nozīme attiecībā pret sākotnējo tiesību aktu, ar kuru ir noteikts šis maksājums ( 20 ). Šis papildinājuma princips, kas reglamentē pasākumu, ar ko paplašina antidempinga maksājumus, pieņemšanu, patiesībā izriet no pašas pasākumu apiešanas definīcijas. Konkrēti, no pamatregulas 13. panta 1. punkta trešā teikuma izriet, ka antidempinga pasākuma esamība ietilpst definīcijā par elementiem, no kā sastāv pasākuma apiešana, jo apiešana nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Savienību, kas, pirmkārt, izriet no prakses, procesa vai darba, kuram bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, un, otrkārt, kas mazina šī maksājuma koriģējošo ietekmi.
35.
Tādējādi papildinājuma principam rezultātā ir nepieciešams tikai tas, lai vienlaikus pastāvētu pamatpasākums un pret apiešanu vērstais pasākums, jo otrais minētais pasākums nevar palikt spēkā pēc pirmā minētā pasākuma termiņa beigām. Tomēr šī nepieciešamā saikne starp pamatpasākumu un pret apiešanu vērsto pasākumu nekādi nenozīmē, ka lēmums, kurā noteikts otrais minētais pasākums, tiek pieņemts, kamēr pirmais minētais pasākums ir spēkā, jo ar pamatregulu, paredzot iespēju, ka pret apiešanu vērstais pasākums iedarbojas ar atpakaļejošu spēku dienā, kad importa reģistrācija ir padarīta obligāta, ir atļauts piemērot šo pasākumu sākotnējā pasākuma piemērošanas laikposmā, pat ja lēmums būtu pieņemts un publicēts pēc šī laikposma beigām.
36.
Otrkārt, efektivitātes mērķis, kāds izvirzīts pasākumiem, kuri vērsti uz to, lai novērstu pasākumu apiešanai, būtu apdraudēts, ja tiktu uzskatīts, ka regula, ar ko paplašināta antidempinga maksājuma darbības joma, nevar tikt pieņemta pēc šī maksājuma termiņa beigām.
37.
Kā pareizi norāda Padome un Komisija, antidempinga maksājums varētu tikt apzināti apiets tā piemērošanas pēdējos mēnešos visos gadījumos, kuros tādēļ, ka izmeklēšana par iespējamo apiešanu sākta novēloti, būtu maz ticams, ka pirms šī maksājuma termiņa beigām tiks pieņemta regula par darbības jomas paplašināšanu.
38.
Šajā ziņā jāatgādina, ka spriedumā lietā Paltrade ( 21 ) Tiesa, paziņojusi, ka regulas par antidempinga maksājuma darbības jomas paplašināšanu vienīgais mērķis ir nodrošināt šī maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu ( 22 ), norādīja, ka attiecīgā importa reģistrācijas pienākuma mērķis specifiskajā apiešanas kontekstā ir arī paplašināto galīgo pasākumu efektivitāte, jo tiek radīta iespēja piemērot maksājumus ar atpakaļejošu spēku, lai novērstu to, ka zūd piemērojamo galīgo pasākumu lietderīgā iedarbība ( 23 ).
39.
Neatkarīgi no dienas, kad tiek pieņemta regula, ar ko paplašina galīgā antidempinga maksājuma darbības jomu, pagaidu pasākuma, kāds ir pienākums reģistrēt importu, mērķis apiešanas gadījumā joprojām ir saglabāt iespēju ar atpakaļejošu spēku paplašināt sākotnējo antidempinga maksājumu, lai novērstu to, ka veiktā importa sekas mazinātu šo maksājumu koriģējošo ietekmi, it īpaši pret apiešanu vērstās izmeklēšanas laikā. Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga maksājums nav maksājums, kura lielums laika gaitā mainītos. Antidempinga maksājums tā piemērošanas laikposmā nekādi pakāpeniski neizzūd; tas paliek spēkā tikmēr, kamēr nav pienākušas tā termiņa beigas. Arī APEX apgalvojums, ka antidempinga maksājumu paplašināšana tikai ar atpakaļejošu spēku neesot vērsta uz to, lai aizsargātu agrākā pasākuma koriģējošo ietekmi no pasākuma apiešanas izmeklēšanas laikposmā, bet gan esot vienīgi maksājums no importētāju uzņēmumu ienākumiem, man šķiet nepamatots. Lai gan lēmums tiek pieņemts tikai attiecībā uz pagātni, antidempinga maksājuma paplašināšanas mērķis ir novērst tā neitralizāciju ar šī maksājuma apiešanas darbībām. Ja šī paplašināšana netiktu pieļauta, negodīgiem tirgus dalībniekiem būtu pieejams ērts un drošs antidempinga maksājuma apiešanas veids šī maksājuma piemērošanas pēdējos mēnešos.
40.
Vēlos precizēt, ka man nešķiet, ka no spriedumā lietā Paltrade ( 24 ) ietvertā formulējuma, saskaņā ar kuru reģistrācijas pienākuma mērķis ir saglabāt “piemērojamo” galīgo pasākumu lietderīgo iedarbību ( 25 ), varētu tikt secināts, ka dienā, kad tiek pieņemta regula par darbības jomas paplašināšanu, pasākumiem būtu jābūt piemērojamiem attiecībā uz nākotni; tādējādi tiktu aizliegts antidempinga maksājumu darbības jomu paplašināt tikai ar atpakaļejošu spēku. Manuprāt, Tiesa ir aptvērusi situāciju, kāda ir dienā, kad Komisija nolemj dot muitas iestādēm rīkojumu reģistrēt šo importu. Minētajā dienā antidempinga maksājums, kura piemērošanas joma varēs tikt paplašināta ar regulu par darbības jomas paplašināšanu, attiecībā uz turpmāko ir spēkā, bet lēmums attiecībā uz pasākumu par šī maksājuma darbības jomas paplašināšanu vēl nav pieņemts un tātad ir “piemērojams” pēc tam. Starp citu, šis formulējums tieši atbalsojas pamatregulas 14. panta 5. punkta tekstā, saskaņā ar kuru Komisija var likt reģistrēt importu “tā, lai pēc tam pasākumus varētu vērst pret importu, sākot no reģistrēšanas datuma” ( 26 ). Visbeidzot, minētajā formulējumā ir vienīgi pausts acīmredzamais. Ja izrādās, ka nebūs nepieciešams neviens aizstāvības pasākums un antidempinga procedūra ir pabeigta, neieviešot pasākumus, tad nebūs iespējams iekasēt nekādu antidempinga maksājumu par reģistrēto importu.
41.
Treškārt, princips, saskaņā ar kuru antidempinga maksājumu uzlikšana ir nevis sods par agrāku rīcību, bet gan aizstāvības un aizsardzības pasākums pret negodīgu konkurenci, ko rada dempinga prakse, nenozīmē, ka tādu antidempinga maksājumu, kas paplašināti, attiecinot tos uz reģistrēto importu, iekasēšanai būtu jāveic antidempinga pasākumi attiecībā uz nākotni. No šī principa, kas noteikts spriedumā lietā Industrie des poudres sphériques/Padome ( 27 ), Tiesa ir vienīgi secinājusi, ka, lai varētu noteikt piemērotus antidempinga maksājumus, kas aizsargātu Kopienas nozari pret dempinga praksi, izmeklēšana ir jāveic, pamatojoties uz, cik vien iespējams, jaunu informāciju ( 28 ). Tātad, lai gan šis princips ietekmē izvēli attiecībā uz laikposmu izmeklēšanai par iespējamo antidempinga maksājuma apiešanu, minētais princips tomēr nenozīmē, ka tiktu saīsināts maksimālais deviņu mēnešu termiņš, kas Savienības iestādēm noteikts, lai pabeigtu izmeklēšanu un attiecīgā gadījumā paplašinātu galīgos antidempinga maksājumus.
42.
Ceturtkārt, interpretācija, saskaņā ar kuru regula, ar ko paplašināta antidempinga maksājuma darbības joma, nevarot tikt pieņemta pēc šī maksājuma termiņa beigām, neizriet no sistemātiskas sasaistes starp pamatregulas 11. panta 2.–4. punktā paredzēto pārskatīšanas procedūru un šīs regulas 13. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz iespējamo apiešanu.
43.
Protams, vispār starp sākotnējiem pasākumiem un pret apiešanu vērstajiem pasākumiem var notikt dažāda mijiedarbība. Ja pamatpasākums un pret apiešanu vērsts pasākums ir spēkā, paredzamo seku – ko var izraisīt pamatpasākuma atcelšana, grozīšana vai termiņa izbeigšanās – aptveršana liek ņemt vērā arī paredzamās sekas, kādas ir pret apiešanu vērstā pasākuma atstāšanai spēkā vai atcelšanai ( 29 ). Starp citu, tāda ir Savienības iestāžu ierastā prakse ( 30 ).
44.
Tomēr šis gadījums nesakrīt ar gadījumu, kad notiek izmeklēšana par iespējamo apiešanu, lai gan drīzumā beidzas antidempinga pasākuma termiņš.
45.
Ja gadījumā, kad drīzumā beidzas galīga antidempinga maksājuma termiņš, pārskatīšanas procedūra var tikt ierosināta vai nu pēc Komisijas ierosmes, vai arī pēc Savienības ražotāju pieprasījuma – jāprecizē, ka šādā gadījumā pasākums, ar ko šis maksājums uzlikts, paliek spēkā, kamēr nav zināmi pārskatīšanas rezultāti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, – ar to, ka Komisija neizmanto pārskatīšanas iespēju, Savienības iestādēm nevar tikt atņemtas pilnvaras kaut vai tikai ar atpakaļejošu spēku paplašināt spēkā esoša antidempinga maksājuma darbības jomu.
46.
Patiesībā vērtējums, kuru Savienības iestādes sniedz saistībā ar antidempinga pasākuma, kam drīzumā beidzas termiņš, pārskatīšanu, atšķiras no vērtējuma, kāds tām ir jāsniedz tad, ja tiek sākta izmeklēšana par iespējamo šī pasākuma apiešanu.
47.
Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu antidempinga pasākuma atstāšana spēkā pēc dienas, kurā patiesībā beidzas tā termiņš, ir iespējama tikai tad, ja pārskatīšanā ir konstatēta saikne starp, pirmkārt, antidempinga pasākuma termiņa beigām un, otrkārt, dempinga un zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos.
48.
Vērtējums, ko Komisija sniedz saistībā ar pārskatīšanas procedūru, ir balstīts ne tikai uz retrospektīvu analīzi par aplūkotās situācijas attīstību, sākot no sākotnējā galīgā pasākuma noteikšanas, bet arī uz “situācijas iespējamās attīstības “prognozes analīzi”, sākot no pārskatīšanas pasākuma noteikšanas, novērtējot galīgā pasākuma izbeigšanas vai maiņas iespējamo ietekmi” ( 31 ). Antidempinga pasākuma atstāšana spēkā tātad ir atkarīga no rezultāta, kas iegūts, izvērtējot šī pasākuma termiņa izbeigšanās sekas.
49.
Savukārt izmeklēšanai par iespējamo antidempinga maksājuma apiešanu nav obligāti jāietver uz nākotni vērsts skatījums, jo ir svarīgi noteikt nevis dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, beidzoties apietā antidempinga pasākuma termiņam, bet gan, vai tobrīd notikusi šī pasākuma apiešana, it īpaši veicot detaļu montāžu.
50.
Tā kā par nepieciešamību atstāt spēkā sākotnējos antidempinga pasākumus un nepieciešamību paplašināt to darbības jomu pēc to apiešanas ir veikti nošķirti vērtējumi, kuri attiecas uz atšķirīgiem laikposmiem, Komisija, nenonākot pretrunās, var juridiski korekti uzskatīt, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ar kuriem varētu tikt pierādīts, ka spēkā esošā antidempinga pasākuma termiņa izbeigšanās varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, un ka tās rīcībā savukārt ir pietiekami pierādījumi, kuri pierāda, ka šis pasākums tiek apiets.
51.
Piektkārt, aizliegums pieņemt regulu par antidempinga maksājuma darbības jomas paplašināšanu pēc šī pasākuma termiņa izbeigšanās, lai gan ir konstatēta pastāvošo pasākumu apiešana, manuprāt, nebūtu atbilstošs labas pārvaldības principa prasībām. Procesuālo tiesību piešķiršanai prasītājam, kurš, paziņodams par apiešanas esamību, lūdz Komisiju uzsākt izmeklēšanu, nebūtu jēgas, ja šīs izmeklēšanas, kas tomēr tiek veikta pamatregulā noteiktajos termiņos, rezultātā Savienības iestādes, lai gan konstatēdamas apiešanas darbības esamību, kas pierāda prasības pamatotību, nevarētu noteikt nevienu pasākumu, lai to novērstu.
52.
Pamatlietā ar Regulu Nr. 1458/2007 līdz 2012. gada 13. decembrim ir ieviests galīgais antidempinga maksājums par attiecīgo Ķīnas izcelsmes preču importu. 2012. gada 25. jūnijā, proti, pirms šī pasākuma termiņa beigām ar Regulu Nr. 548/2012, sākot izmeklēšanu par tā iespējamo apiešanu, tika noteikts pienākums reģistrēt attiecīgās preces, kas nosūtītas no Vjetnamas.
53.
Pēc tam, kad bija noteikts, ka ir notikusi apiešana, ar apstrīdēto regulu, kas pieņemta 2013. gada 18. martā, tika paredzēta ar Regulu Nr. 1458/2007 uzliktā galīgā antidempinga maksājuma paplašināšana, attiecinot to uz attiecīgo preču, kas nosūtītas no Vjetnamas, importu, neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav deklarēta izcelsme šajā valstī.
54.
Izmeklēšana par apiešanu tika sākta pēc kāda Savienības ražotāja pieprasījuma, kas iesniegts 2012. gada 17. aprīlī, proti, pirms tam, kad 2012. gada 1. maijā tika publicēts paziņojums par drīzajām noteiktu antidempinga maksājumu termiņa beigām. Izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. martam.
55.
Ja apstrīdētā regula būtu bijusi jāpieņem pirms sākotnējā pasākuma termiņa beigām, proti, pirms 2012. gada 13. decembra, tad Komisijai izmeklēšana noteikti būtu bijusi jāpabeidz par pamatregulas 13. panta 3. punktā paredzēto deviņu mēnešu termiņu īsākā termiņā. Vēl jo vairāk, uzskatīt, ka šī regula tiesiski varēja tikt pieņemta līdz 2012. gada 13. decembrim, pirms pusnakts, nevis vēlākā datumā, pat ja tas ietilptu šajā deviņu mēnešu termiņā, man nekādi nešķiet loģiski un atbilstīgi. Kā gan vienkāršs fakts, ka pasākums vēl ir piemērojams, pat ja tas būtu piemērojams tikai teorētiskā brīdī, varētu padarīt tiesisku tādas regulas par darbības jomas paplašināšanu pieņemšanu, kura savukārt būtu prettiesiska, sākot no 2012. gada 14. decembra, plkst. 00? Vai būtu jāiet tālāk un jāpieprasa, lai Padome pasākumu, ar ko ar atpakaļejošu spēku tiek paplašināta antidempinga maksājumu darbības joma, noteiktu minimālā termiņā, pirms ir beidzies šo maksājumu termiņš? Vai būtu jāiet vēl tālāk un, lai gan runa ir par to, lai pretdarbotos pagātnē konstatētām apiešanas darbībām, pārskatīšanas rezultātā jāpakļauj antidempinga pasākuma paplašināšana ar atpakaļejošu spēku tā saglabāšanai nākotnē? Ar šāda termiņa vai prasības par sākotnējā pasākuma saglabāšanu ieviešanu, pamatojoties uz judikatūru, pamatregula tiktu papildināta ar nosacījumiem, kādi tajā acīmredzami nav ietverti. Šajā īpašajā gadījumā, kad apiešanas definīcijai atbilstošas darbības ir tikušas veiktas pirms antidempinga maksājuma piemērošanas laikposma beigām, ar šo regulu Savienības iestādēm nav uzlikts pienākums vērsties pret šīm darbībām, uzsākot jaunu antidempinga procesu, nevis īstenojot minētās regulas 13. pantā īpaši šim nolūkam paredzēto procesu.
56.
Tādi ir iemesli, kuru dēļ uzskatu, ka iesniedzējtiesas uzdotajā pirmajā jautājumā nav konstatēts nekas tāds, kas varētu ietekmēt apstrīdētās regulas spēkā esamību.
IV – Secinājumi
57.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Finanzgericht Hamburg uzdoto pirmo jautājumu atbildēt, ka, izskatot šo jautājumu, nav konstatēts nekas tāds, kas varētu ietekmēt spēkā esamību Padomes 2013. gada 18. marta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 260/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, attiecina uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko nosūta no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas Sociālistiskās Republikas izcelsme.
( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.
( 2 ) OV L 82, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”.
( 3 ) OV L 343, 51. lpp., un labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”.
( 4 ) Turpmāk tekstā – “APEX”.
( 5 ) Turpmāk tekstā – “Hauptzollamt”.
( 6 ) Regula, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu Japānas, Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Taizemes izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu (OV L 326, 1. lpp.).
( 7 ) Regula, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu Nr. 3433/91 uzlikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, attiecina uz tādu dažu vienreizlietojamu, atkārtoti uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kam izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kas nosūtītas no Taivānas, vai kas ir Taivānas izcelsmes, un uz tādu neuzpildāmu šķiltavu importu, kas nosūtītas no Taivānas vai ir Taivānas izcelsmes, un ar kuru izbeidz procedūru attiecībā uz tādu neuzpildāmu šķiltavu importu, kas nosūtītas no Honkongas un Makao (OV L 22, 1. lpp.).
( 8 ) Regula, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, kas cēlušās [kuru izcelsme ir] Ķīnas Tautas Republikā un sūtītas no Taivānas vai tur cēlušās [vai kas ir Taivānas izcelsmes], un tādu dažu uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, kas cēlušās [kuru izcelsme ir] Ķīnas Tautas Republikā un sūtītas no Taivānas vai tur cēlušās [vai kas ir Taivānas izcelsmes] (OV L 248, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 155/2003 (OV L 25, 27. lpp.).
( 9 ) Regula, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam (OV L 326, 1. lpp.).
( 10 ) OV 2012, L 127, 3. lpp.
( 11 ) 2012. gada 25. jūnija Regula, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Regulu Nr. 1458/2007 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, ko veic, importējot no Vjetnamas nosūtītas ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas, kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, un par šāda importa reģistrāciju (OV L 165, 37. lpp.).
( 12 ) Regula, ar ko izbeidz importa reģistrāciju, kura ar Regulu Nr. 548/2012 noteikta ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, ko nosūta no Vjetnamas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme (OV L 340, 37. lpp.).
( 13 ) Mans izcēlums.
( 14 ) C‑21/13, EU:C:2014:2154.
( 15 ) Runa ir par 10. panta 2., 4. un 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 5. punktu un 13. panta 3. punktu.
( 16 ) Mans izcēlums.
( 17 ) 3. punkts.
( 18 ) Turpat. Mans izcēlums.
( 19 ) C‑667/11, EU:C:2013:368.
( 20 ) 28. punkts.
( 21 ) C‑667/11, EU:C:2013:368.
( 22 ) 28. punkts.
( 23 ) 29. punkts.
( 24 ) C‑667/11, EU:C:2013:368.
( 25 ) 29. punkts.
( 26 ) Mans izcēlums.
( 27 ) C‑458/98 P, EU:C:2000:531, 91. punkts. Skat. arī Vispārējās tiesas spriedumus BrosmannFootwear (HK) u.c./Padome (T‑401/06, EU:T:2010:67, 198. punkts), Zhejiang Aokang Shoes/Padome (T‑407/06 un T‑408/06, EU:T:2010:68, 155. punkts), Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory/Padome (T‑409/06, EU:T:2010:69, 157. punkts), kā arī Foshan City Nanhai Golden Step Industrial/Padome (T‑410/06, EU:T:2010:70, 133. punkts).
( 28 ) Spriedums Industrie des poudres sphériques/Padome (C‑458/98 P, EU:C:2000:531, 92. punkts).
( 29 ) Šajā ziņā skat. Müller, W., Khan, N., un Scharf, T., EC and WTO Anti-Dumping Law, 2e éd., Oxford University Press, 2009, Nr. 13.70, 597. lpp.
( 30 ) Skat., konkrēti, Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 654/2008, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka tādu galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam, kas ir attiecināts arī uz Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas kumarīna sūtījumiem, kuru izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā (OV L 183, 1. lpp.); Padomes 2012. gada 27. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, ar kuru pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi minētajās valstīs, un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 36, 1. lpp.), un Komisijas 2015. gada 26. marta Īstenošanas regulu (ES) [Nr.] 2015/519, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru attiecina arī uz konkrētu no Malaizijas nosūtītu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme (OV L 82, 78. lpp.). Pēdējā minētajā īstenošanas regulā, tāpat kā Regulā Nr. 654/2008, ir konstatēts, ka apiešanas prakses esamība liecina par dempinga atkārtošanās iespējamību attiecībā uz importu no Ķīnas (skat. Īstenošanas regulas Nr. 2015/519 preambulas 54. apsvērumu).
( 31 ) Skat. spriedumu Valimar (C‑374/12, EU:C:2014:2231, 55. punkts).
Full & Egal Universal Law Academy