12.5.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 142/21
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. februārī iesniedza Judecătoria Câmpulung (Rumānija) – Liliana Tudoran, Florin Iulian Tudoran, Ilie Tudoran/SC Suport Colect SRL
(Lieta C-92/14)
2014/C 142/29
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Judecătoria Câmpulung
Pamatlietas puses
Prasītāji: Liliana Tudoran, Florin Iulian Tudoran, Ilie Tudoran
Atbildētāja: SC Suport Colect SRL
Prejudiciālie jautājumi
1.
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2), noteikumi ir piemērojami arī tādam aizdevuma līgumam, kurš ir ticis noslēgts 2006. gada 5. oktobrī pirms Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai, bet kurš turpina radīt sekas arī šobrīd, ciktāl tā noteikumi šobrīd ir izpildes priekšmets, ņemot vērā vēlāk veiktās minētajā līgumā paredzētā aizdevuma cesijas?
2.
Apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā: vai tādi noteikumi kā noteikumi par “aizņēmēja parāda apkalpošanu”, kas attiecas uz parādnieka pieļautu samaksas kavējumu esamību, kā arī tādi noteikumi, kas attiecas uz procentu likmes palielināšanu pēc viena gada, kā rezultātā pēc šā datuma likme sastāv no Bănca Comercială Română piemērotās mainīgās bāzes likmes, kas tiek noteikta bankas galvenajā birojā, pieskaitot 1,90 [procentpunktus], var tikt atzīti par negodīgiem Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos izpratnē?
3.
Vai indivīdiem Savienības tiesībās paredzēto tiesību efektīvas aizsardzības tiesā princips, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, pieļauj tādu valsts tiesību noteikumu kā 2006. gada decembra Steidzamības kārtībā pieņemtā Dekrētlikuma Nr. 99 par kredītiestādēm un kapitāla pietiekamību 120. pants, kurā bankas aizdevuma līgumam, kurš ir noslēgts privātā kārtā un nepastāvot parādnieka iespējai apspriest tā noteikumus, ir atzīts izpildu dokumenta raksturs, un, pamatojoties uz kuru, pēc vispārējas pārbaudes un pēc atļaujas veikt piespiedu izpildi saņemšanas pirmstiesas procesa ietvaros, kurā tiesai pastāv ierobežotas iespējas izvērtēt aizdevuma summu, tiesu izpildītājs var vērst piespiedu piedziņu uz parādniekam piederošo īpašumu?
4.
Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā iepriekš spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 372. un turpmākie panti, kuros kreditoram ir ļauts pieprasīt izpildīt pakalpojumu, kas izriet no negodīgiem līguma noteikumiem, vēršot piedziņu uz īpašumu, ar kuru ir nodrošināts aizdevums, un pārdodot nekustamo īpašumu, neraugoties uz patērētāja izvirzīto iebildi, un neatkarīgai tiesai neveicot minēto līguma noteikumu pārbaudi?
5.
Vai tāda noteikuma pastāvēšana valsts tiesiskajā regulējumā kā 2006. gada decembra Steidzamības kārtībā pieņemtā Dekrētlikuma Nr. 99 par kredītiestādēm un kapitāla pietiekamību 120. pants, kurā bankas aizdevuma līgumam ir atzīts izpildu dokumenta raksturs, var nelabvēlīgi ietekmēt LESD 49. pantā paredzētās tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī LESD 45. pantā paredzēto pakalpojumu sniegšanas brīvību, ciktāl tas var atturēt Savienības pilsoņus no uzņēmējdarbības veikšanas valstī, kurā privātas institūcijas noslēgtam bankas līgumam ir atzīts tāds pats spēks kā izpildu dokumentam, kurš ir ticis izdots uz sprieduma pamata?
6.
Apstiprinošas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem gadījumā: vai valsts tiesa var pēc savas ierosmes izvirzīt šāda veida dokumenta, pamatojoties uz kuru tika uzsākta šāda veida līgumā paredzētā aizdevuma piespiedu piedziņa, neizpildāmību?
(1) OV L 95, 29. lpp.
(2) OV L 133, 66. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy