19.5.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 151/13
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 26. februārī iesniedza Audiencia Provincial de Navarra trešā tiesu palāta (Spānija) – Miguel Ángel Zurbano Belaza, Antonia Artieda Soria/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
(Lieta C-93/14)
2014/C 151/16
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Navarra
Pamatlietas puses
Prasītāji: Miguel Ángel Zurbano Belaza un Antonia Artieda Soria
Atbildētāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai gadījumā, ja kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, 2009. gadā ir cēlusi prasību, atprasot summu, kuru tai, pēc tās domām, ir parādā tās klienti pēc tam, kad tiem piederošie un ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē, ir piemērojama Direktīva 93/13 (1), lai izvērtētu 1986. gadā noslēgta hipotekārā aizdevuma līguma noteikumus, ņemot vērā, ka gan (1993. gada 19. jūlija) trešā izsole ir notikusi, gan tiesas lēmumi, ar kuriem (2000. gada 3. jūlijā) ir apstiprināts procentu aprēķins un (2000. gada 18. jūlijā) ir galīgi apstiprināta arī izsolē pārdoto nekustamo īpašumu nosolīšana, ir pieņemti pēc šīs direktīvas publicēšanas?
2)
Vai gadījumā, ja kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, 2009. gadā ir cēlusi prasību, atprasot summu, kuru tai, pēc tās domām, ir parādā tās klienti pēc tam, kad tiem piederošie un ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē, valsts tiesai ir jāinterpretē Ley 26/1984 10. pants Direktīvas 93/13 gaismā, ņemot vērā, ka gan (1993. gada 19. jūlija) trešā izsole ir notikusi, gan tiesas lēmumi, ar kuriem (2000. gada 3. jūlijā) ir apstiprināts procentu aprēķins un (2000. gada 18. jūlijā) ir galīgi apstiprināta arī izsolē pārdoto nekustamo īpašumu nosolīšana, ir pieņemti pēc šīs direktīvas publicēšanas?
3)
Vai Ley Hipotecaria 131. panta 12. noteikuma imperatīvums, lai piemērotu Direktīvas 93/13 1. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, attiecas tikai uz veidu, kā rīkoties trešajā izsolē, hipotekārajam kreditoram izmantojot liettiesiskā prasījuma tiesību, taču neliedz valsts tiesai tad, kad hipotekārais kreditors pēc tam izmanto personiskā prasījuma tiesību, izvērtēt, vai veids, kā aprēķināta prasītā summa, atbilst Kopienu tiesiskajam regulējumam?
4)
Vai Kopienu tiesiskajam regulējumam par patērētāju aizsardzību (Direktīvas 93/13 3. un 5. pants) ir pretrunā tas, ka pēc tam, kad ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē un atsavināti par “niecīgu” summu, kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, pret saviem klientiem ceļ prasību, ņemdama vērā šo savulaik par izsolē pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem piedāvāto “niecīgo” summu, lai noteiktu prasītā parāda maksājuma summu?
5)
Vai gadījumā, ja kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, 2009. gadā ir cēlusi prasību, atprasot summu, kuru tai, pēc tās domām, ir parādā tās klienti pēc tam, kad tiem piederošie un ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē un tai atsavināti par “niecīgu” cenu, tas, ka netiek ņemti vērā ar Ley 1/2000 un Ley 4/2011 izdarītie tiesību aktu grozījumi, ir pretrunā vispārējam vienlīdzīgas attieksmes principam?
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nod., 2. sēj., 288. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy