16.6.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 184/12
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 21. janvāra spriedumu lietā T-309/10 Christoph Klein/Eiropas Komisija 2014. gada 29. martā iesniedza Christoph Klein
(Lieta C-120/14 P)
2014/C 184/16
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Christoph Klein (pārstāvji – H.-J. Ahlt un M. Ahlt, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 21. janvāra spriedumu lietā T-309/10;
—
atzīt, ka Komisija, kopš 1998. gada notiekošajā procesā saistībā ar noteikumu par drošību attiecībā uz strīdīgajiem medicīnas produktiem nepieņemot nekādu lēmumu, nav izpildījusi savus no Direktīvas 93/42 un Savienības tiesībām izrietošos pienākumus un līdz ar to ir tieši radījusi prasītājam zaudējumus;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam radītos zaudējumus, kas vēl ir jāaprēķina;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
—
pakārtoti: atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 21. janvāra spriedumu lietā T-309/10 un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējā tiesa, nepareizi piemērojot tiesību normas par prasījumu saistībā ar Savienības ārpuslīgumisko atbildību noilgumu, esot pārkāpusi Statūtu 46. pantu, jo tā neesot ņēmusi vērā, ka saistībā ar noilguma pārtraukšanu sekmīgs pieteikums par juridisko palīdzību ir pielīdzināms prasības celšanai.
Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Direktīvas 93/42 (1) 8. un 18. pantu, jo tā esot uzskatījusi, ka tie ir savstarpēji izslēdzoši. Turpretim pareizā izpratnē esot tā, ka šīs tiesību normas ir piemērojamas paralēli. Turklāt Vispārējās tiesas pieņēmums neesot pietiekami pamatots.
Turpinot, tiesiski kļūdaini neatzīstot Vācijas iestāžu uzsākto procesu par procesu saistībā ar noteikumu par drošību, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesības.
Komisijā notiekošā procesa ilgums, kas pārsniedz 10 gadus, esot pretrunā Pamattiesību hartas 41. pantam, kā arī labas pārvaldības principam. Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini atturējusies no iebilduma izteikšanas saistībā ar šo faktu.
Visbeidzot, tiesvedībā Vispārējā tiesā esot pieļautas procesuālās kļūdas. Tā, vairāki dokumenti, kas apstiprinot prasītāja argumentus, neesot tikuši ņemti vērā. Tāpat Eiropas Parlamenta ziņojums un tiesību apsvērumi, kurus prasītājs atbalsta, esot tikuši vienkārši ignorēti.
(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169).
Full & Egal Universal Law Academy