10.6.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 175/28
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. martā iesniedza Administrativen săd Sofia-grad (Bulgārija) – Direktor na Direktsia “Migratsia” pri Ministerstvo na vătreshnite raboti/Bashir Mohamed Ali Mahdi
(Lieta C-146/14)
2014/C 175/35
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Sofia-grad
Pamatlietas puses
Prasītājs: Direktor na Direktsia “Migratsia” pri Ministerstvo na vatreshnite raboti
Atbildētājs: Bashir Mohamed Ali Mahdi
Prejudiciālie jautājumi
1.
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK (1) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 3. un 6. punkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. un 47. pantu, kā arī tiesībām uz pārbaudi tiesā un efektīvu [tiesisko aizsardzību] ir jāinterpretē tādējādi, ka:
a)
ja administratīvai iestādei saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ik mēnesi jāpārskata turēšana apsardzībā bez skaidri noteikta pienākuma veikt administratīvu pasākumu un pēc savas iniciatīvas jāiesniedz tiesai saraksts ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri izraidīšanas šķēršļu dēļ tiek turēti apsardzībā ilgāk par tiesību aktos noteikto maksimālo pirmreizējās turēšanas apsardzībā termiņu, administratīvās iestādes pienākums ir vai nu pēc individuālajā lēmumā par pirmreizējo turēšanu apsardzībā noteiktā laikposma beigām veikt tiešu turēšanas apsardzībā pārskatīšanas pasākumu, ņemot vērā Savienības tiesībās paredzētos turēšanas apsardzībā laikposma pagarināšanas pamatus, vai atbrīvot attiecīgo personu?
b)
ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta tiesas kompetence pēc valsts tiesībās paredzētā maksimālā pirmreizējās, izraidīšanas nolūkos veiktās turēšanas apsardzībā termiņa beigām pagarināt turēšanas apsardzībā laikposmu, aizstāt to ar mazāk intensīvu pasākumu vai atbrīvot trešās valsts valstspiederīgo, tiesai tādā situācijā kā pamatlietā ir jāpārbauda, cik likumīgs ir turēšanas apsardzībā pārskatīšanas pasākums, kurā norādīti tiesiskie un faktiskie pamati turēšanas apsardzībā laikposma un tā ilguma pagarināšanas nepieciešamībai, un jāpieņem lēmums pēc būtības par turēšanas apsardzībā turpināšanu, tās aizstāšanu vai attiecīgās personas atbrīvošanu?
c)
ar tiem tiesai tiek atļauts pārbaudīt, cik likumīgs attiecībā pret Savienības tiesībās paredzētajiem turēšanas apsardzībā laikposma pagarināšanas pamatiem ir turēšanas apsardzībā pārskatīšanas pasākums, kurā tikai ir norādīti pamati, kuru dēļ nevar tikt izpildīts lēmums par trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu, pieņemot lēmumu pēc būtības par turēšanas apsardzībā turpināšanu, tās aizstāšanu vai attiecīgās personas atbrīvošanu, pamatojoties vienīgi uz administratīvās iestādes minētajiem faktiem un iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī trešās valsts valstspiederīgā celtajiem iebildumiem un strīda faktiem?
2.
Vai Direktīvas 2008/115 15. panta 1. un 6. punkts tādā situācijā kā pamatlietā ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesībās paredzētais pastāvīgais turēšanas apsardzībā pagarināšanas pamats, proti, “attiecīgajai personai nav personu apliecinoša dokumenta”, no Savienības tiesību aspekta ir pieļaujams kā tāds, kas ietilpst abos direktīvas 15. panta 6. punktā minētajos gadījumos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, balstoties uz minēto apstākli, var pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā persona mēģinās izvairīties no izraidīšanas lēmuma izpildes, kas savukārt šīs dalībvalsts tiesību izpratnē nozīmē bēgšanas iespējamību?
3.
Vai Direktīvas 2008/115 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 6. punkts kopsakarā ar tās preambulas 2. un 13. apsvērumu par trešās valsts valstspiederīgo pamattiesību un cilvēka cieņas ievērošanu, kā arī samērīguma principa piemērošanu tādā situācijā, kāda aplūkota pamatlietā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts, pamatojoties uz apstākļiem, secināt par pamatotu bēgšanas iespējamību, ja attiecīgajai personai nav personu apliecinošu dokumentu, tā ir nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu un paziņojusi, ka nevēlas atgriezties savā izcelsmes valstī, lai gan pirms tam aizpildīja deklarāciju par brīvprātīgu atgriešanos savā valstī un norādīja pareizas ziņas par savu identitāti, turklāt šie apstākļi direktīvas izpratnē saistībā ar atgriešanas lēmuma adresātu attiecas uz jēdzienu “bēgšanas iespējamība”, kas valsts tiesībās tiek definēts kā uz faktu pamata dibināts un pamatots pieņēmums, ka attiecīgā persona mēģinās izvairīties no izraidīšanas lēmuma izpildes?
4.
Vai Direktīvas 2008/115 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 4. un 6. punkts kopsakarā ar tās preambulas 2. un 13. apsvērumu par trešās valsts valstspiederīgo pamattiesību un cilvēka cieņas ievērošanu, kā arī samērīguma principa piemērošanu tādā situācijā, kāda aplūkota pamatlietā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
a)
trešās valsts valstspiederīgais neizrāda gatavību sadarboties lēmuma par viņa atgriešanu viņa izcelsmes valstī izpildes sagatavošanā, ja viņš savas valsts vēstniecības darbiniekam mutvārdos paziņo, ka nevēlas atgriezties savas izcelsmes valstī, lai gan pirms tam aizpildīja deklarāciju par brīvprātīgu atgriešanos savā valstī un norādīja pareizas ziņas par savu identitāti, un ka kavējas dokumentu saņemšana no trešās valsts un ir pamatots iemesls izpildīt izraidīšanas lēmumu, ja šīs valsts vēstniecība šādos apstākļos neizsniedz attiecīgās personas ceļošanai uz tās izcelsmes valsti nepieciešamo dokumentu, lai gan ir apstiprinājusi šīs personas identitāti?
b)
gadījumā, ja pamatota iemesla izpildīt izraidīšanas lēmumu neesamības dēļ tiek atbrīvots trešās valsts valstspiederīgais, kuram nav personu apliecinošu dokumentu, kurš ir nelikumīgi šķērsojis valsts robežu un paziņojis, ka nevēlas atgriezties savas izcelsmes valstī, ir jāuzskata, ka dalībvalstij ir pienākums izsniegt attiecīgās personas statusu apliecinošu pagaidu dokumentu, ja izcelsmes valsts vēstniecība šādos apstākļos neizsniedz attiecīgās personas ceļošanai uz tās izcelsmes valsti nepieciešamo dokumentu, lai gan ir apstiprinājusi šīs personas identitāti?
(1) OV L 348, 98. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy