16.6.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 184/14
Prasība, kas celta 2014. gada 31. martā – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-149/14)
2014/C 184/18
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Patakià un E. Manhaeve)
Atbildētāja: Grieķijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, zonas, kam ir raksturīgas gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu tilpnes – kurās ir vai kurās varētu būt pārmērīga nitrātu koncentrācija un/vai eitrofikācijas fenomens – nenosakot kā “pret nitrātu radīto piesārņojumu īpaši jūtīgas zonas” (ĪJZ), kas bija jādara, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar 3. panta 4. punktu Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvā 91/676/EEK (1) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un turklāt, neīstenojot rīcības programmas, uz kurām ir norāde šīs direktīvas 5. pantā, viena gada laikā no direktīvas 3. panta 4. punktā paredzētās noteikšanas, Grieķijas Republika ir pārkāpusi arī Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 1. punktu;
—
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Direktīvas par piesārņojumu ar nitrātiem mērķis ir samazināt ūdeņu piesārņojumu, ko tieši vai netieši izraisa lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un turklāt novērst šāda paša veida piesārņojumu. Direktīva dalībvalstīm nosaka pienākumu veikt dažādus pasākumus šāda mērķa sasniegšanai. Viens no attiecīgajiem pienākumiem ir “to zonu noteikšana, kas atrodas dalībvalstu teritorijā un kuru ūdeņi:
a)
ir virszemes saldūdeņi vai/un gruntsūdeņi (1. pielikuma 3. pants), kuru nitrātu saturs ir vai var būt lielāks nekā 50 mg/l, ja nav veikti pasākumi, kas ir noteikti direktīvā par piesārņojumu ar nitrātiem, un
b)
ir saldūdeņi, estuāra ūdeņi, piekrastes un jūras ūdeņi, kas ir vai var kļūt eitropiski, ja netiek veikti pasākumi.
Iepriekš minētās zonas ir definētas kā “Pret nitrātu piesārņojumu īpaši jutīgas zonas” vai ĪJZ.
2.
Komisija tehniski analizēja ĪJZ noteikšanu, ko Grieķijas Republika īstenoja direktīvas kontekstā, un, pamatojoties uz savu analīzi, secināja, ka izrādās, ka ĪJZ noteikšana bija jāpaplašina, lai pilnībā būtu izpildīti direktīvas noteikumi.
3.
Pamatojoties uz informāciju par nitrātu koncentrāciju, ko Grieķijas Republika ir sniegusi Komisijai (pamatojoties uz direktīvas 10. pantu par laikposmu no 2004. līdz 2007. gadam, kā arī par laikposmu no 2008. līdz 2011. gadam), un tāpat arī pamatojoties uz datiem par vidējām un maksimālajām nitrātu koncentrācijas vērtībām gruntsūdeņos un uz attiecīgiem datiem par eitropiskiem virszemes ūdeņiem (3. un 4. tabula), Komisija noteica 9 zonas, kuras būtu jānosaka kā ĪJZ un/vai attiecībā uz kurām būtu jāpaplašina pašreiz noteiktā zona.
4.
Pēc savas analīzes veikšanas attiecībā uz katru zonu Komisija iesniedza prasību Tiesā, lūdzot atzīt, ka Grieķijas Republika, kura zonas, kam ir raksturīgas gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu tilpnes – kurās ir vai kurās varētu būt pārmērīga nitrātu koncentrācija un/vai eitrofikācijas fenomens – nav noteikusi kā “pret nitrātu radīto piesārņojumu īpaši jūtīgas zonas” (ĪJZ), kas bija jādara, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir noteikti saskaņā ar Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 3. panta 4. punktu.
5.
Turklāt, viena gada laikā no direktīvas 3. panta 4. punktā paredzētās noteikšanas neīstenojot rīcības programmas, uz kurām ir norāde tās pašas direktīvas 5. pantā, Grieķijas Republika tāpat arī ir pārkāpusi Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 1. punktu.
(1) OV L 375, 1.–8. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy