16.6.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 184/17
Prasība, kas celta 2014. gada 4. aprīlī – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-163/14)
2014/C 184/21
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Clotuche-Duvieusart un I. Martínez del Peral)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, nepiešķirot Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām Protokola par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā 3. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu no maksājumiem, kas noteikti Ordonnance relative à l'organisation du marché de l'électricité en Région de Bruxelles-Capitale [Rīkojuma par elektrības tirgus organizāciju galvaspilsētas Briseles reģionā] 26. pantā un Ordonnance relative à l'organisation du marché du gaz en Région de Bruxelles-Capitale [Rīkojuma par gāzes tirgus organizāciju galvaspilsētas Briseles reģionā] 20. pantā, redakcijā ar grozījumiem, un iebilstot pret minēto maksājumu, ko šādi iekasējis reģions, atmaksu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Protokola par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā 3. panta otrajā daļā paredzētos pienākumus;
—
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
2001. gada 19. jūlijaOrdonnance relative à l'organisation du marché de l'électricité en Région de Bruxelles-Capitale un 2004. gada 1. aprīļaOrdonnance relative à l'organisation du marché du gaz en Région de Bruxelles-Capitale, redakcijā ar grozījumiem, paredz, ka elektrības un gāzes piegādātāji galvaspilsētas Briseles reģiona labā iekasē maksājumus. Pēc tam, piegādājot elektrību vai gāzi, par šiem reģionālajiem maksājumiem tiek izrakstīti rēķini galapatērētājiem un attiecīgi Savienības iestādēm atkarībā no gala klientu rīcībā esošās jaudas (elektrībai) vai gala klientu skaitītāju lieluma (gāzei).
Komisija uzskata, ka šie reģionālie maksājumi ir kvalificējami kā netiešie nodokļi, ko iekasē Beļģijas iestādes, iestādēm veicot lielus pirkumus oficiālai lietošanai, un kas tiek iekļauti elektrības un gāzes cenā, par kuru tiem tiek izsniegti rēķini. Komisija uzsver, ka, lai konstatētu netiešo nodokli, tiesību aktos nav skaidri jāparedz pienākums atspoguļot nodokli gala klienta rēķinā un ka ir būtiski, lai runa būtu par nodokli, kas tiek piemērots saistībā ar tēriņu vai patēriņu. Līdz ar to tā uzskata, ka saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā 3. panta otro daļu Beļģijas valstij šie netiešie nodokļi vai pārdošanas nodokļi ir jāatmaksā Savienības iestādēm.
Komisija apgalvo, ka šie reģionālie maksājumi nav kvalificējami kā tikai atlīdzība par vispārēji lietderīgiem pakalpojumiem un ka tādēļ tiem nav piemērojams izņēmums par atbrīvošanu, kas paredzēts Protokola par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā 3. panta otrajā daļā. Proti, šie maksājumi ir paredzēti, lai finansētu dažādus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus un lai daļēji finansētu dažādas politikas, ko īsteno valsts varas subjekti sabiedriskajām vajadzībām (sociālais tarifs, piemēram, minimālā elektrības piegāde mājsaimniecībai) vai vides vajadzībām (piemēram, racionāla energopatēriņa veicināšana). Runa neesot par to, lai no šiem nodokļiem maksātu par pakalpojumu, kas ir sniegts tieši iestādēm.
Full & Egal Universal Law Academy