21.7.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 235/9
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. maijā iesniedza Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) – Safe Interenvios, S.A./Liberbank, S.A., u.c.
(Lieta C-235/14)
2014/C 235/13
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Barcelona
Pamatlietas puses
Prasītāja: Safe Interenvios, S.A.
Atbildētājas: Liberbank, S.A., Banco de Sabadell, S.A. un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2005/60/EK (1) 11. panta 1. punkts interpretējams tādējādi, ka:
a)
to lasot kopsakarā ar tās pašas direktīvas 7. pantu, Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt vai nu īstenu izņēmumu no tā, ka kredītiestādes var veikt uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz saviem klientiem, ja šie klienti ir maksājumu iestādes, kas savukārt ir pakļautas savai uzraudzības sistēmai, vai arī tikai atļauju paredzēt izņēmumu?
b)
to lasot kopsakarā ar tās pašas direktīvas 5. pantu, valsts likumdevējs drīkst transponēt minētajā tiesību normā paredzēto izņēmumu atšķirīgi no tajā noteiktā?
c)
11. panta 1. punktā noteiktais izņēmums arī attiecībā uz pastiprinātās uzticamības pārbaudes pasākumiem ir piemērojams tāpat kā attiecībā uz uzticamības pārbaudes pasākumiem?
2)
Pakārtoti, gadījumā, ja uz iepriekšējiem jautājumiem atbildams, ka kredītiestādes drīkst veikt uzticamības pārbaudes un pastiprinātās pārbaudes pasākumus attiecībā uz maksājumu iestādēm:
a)
cik plaša ir iespēja kredītiestādēm uzraudzīt maksājumu iestāžu darbību? Vai var uzskatīt, ka tās atbilstoši Direktīvā 2005/60/EK noteiktajam ir tiesīgas uzraudzīt uzticamības pārbaudes darbības un pasākumus, ko savukārt veic maksājumu iestādes, vai arī šīs pilnvaras ir tikai un vienīgi Direktīvā 2007/64/EK (2) minētajām publiskajām iestādēm, šajā gadījumā – Spānijas Bankai?
b)
vai tālab, lai izmantotu šīs kredītiestāžu pilnvaras veikt pasākumus, ir vajadzīgs kāds īpašs pamatojums, kas secināms no maksājumu iestādes rīcības, var arī to var darīt vispārīgi tāpēc vien, ka maksājumu iestāde veic riska darbību, kāda ir pārskaitījumu nosūtīšana uz ārvalstīm?
c)
gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgs konkrēts pamatojums, lai kredītiestādes varētu veikt uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz maksājumu iestādēm:
i)
kāda ir attiecīgā rīcība, kurai banku iestādei ir jāpievērš uzmanība, lai veiktu uzticamības pārbaudes pasākumus?
ii)
vai kredītiestāde var tikt uzskatīta par tiesīgu tālab izvērtēt maksājumu iestādes darbībā īstenotos uzticamības pārbaudes pasākumus?
iii)
vai, lai varētu izmantot šīs pilnvaras, ir vajadzīgs, ka banku iestāde varējusi konstatēt maksājumu iestādes darbībā kādu rīcību, kas ļauj to turēt aizdomās par līdzdalību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas darbībās?
3)
Tāpat gadījumā, ja tiek atzīts, ka kredītiestādes ir tiesīgas veikt pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz maksājumu iestādēm:
a)
vai ir pieļaujams, ka to vidū var būt pasākums, kurā tām tiek prasīts sniegt ziņas par visu to klientu identitāti, kuru līdzekļi tiek nosūtīti, kā arī to saņēmēju identitāti?
b)
vai maksājumu iestāžu pienākums sniegt ziņas par saviem klientiem kredītiestādēm, ar kurām tās ir gan spiestas darboties, gan konkurē tirgū, ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3)?
(1) Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 15. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 1. lpp.).
(3) OV L 281, 31. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy