8.9.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 303/12
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. maijā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – C. van der Lans/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV
(Lieta C-257/14)
2014/C 303/17
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Amsterdam
Pamatlietas puses
Prasītāja: C. van der Lans
Atbildētājs: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV
Prejudiciālie jautājumi
1)
Kā ir jāinterpretē vārds “gadījumos” [Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas Nr. 261/2004 (1) ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91] preambulas 14. apsvērumā?
2)
Ārkārtējie apstākļi, kā paredzēts iepriekš minētajā preambulas 14. apsvērumā, ņemot vērā sprieduma lietā Wallentin (2) 22. punktu, nesakrīt ar notikumiem, kuri ir minēti kā piemēri preambulas 14. apsvēruma otrajā teikumā, un notikumiem, kurus Tiesa ir norādījusi [sprieduma] 22. punktā. Vai tas ir pareizi, ka iepriekš minētajā 22. punktā norādītie notikumi nav tie paši, kas ir preambulas 14. apsvērumā?
3)
Kā būtu jāspriež attiecībā uz ārkārtēju apstākļu jēdzienu, kas papildina “negaidītu lidojuma drošības trūkumu”, kā norādīts iepriekš minētajā preambulas 14. apsvērumā atbilstīgi sprieduma lietā Wallentin 23. punktam, ja negaidīti lidojuma drošības trūkumi nevar būt ārkārtēji apstākļi, ņemot vērā 22. punktu, bet var tikai pie tiem novest?
4)
No sprieduma lietā Wallentin 23. punkta izriet, ka tehniska problēma nevar tikt uzskatīta par “negaidītu lidojuma drošības trūkumu” un tādējādi ir notikums sprieduma lietā Wallentin 22. punkta izpratnē; atbilstīgi sprieduma lietā Wallentin 23. punktam šādu notikumu aptverošus apstākļus var kvalificēt kā “ārkārtējus” tikai tad, ja tie ir saistīti ar notikumu, kas nav raksturīgs attiecīgā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un tā rakstura vai izcelsmes dēļ ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles; atbilstīgi sprieduma lietā Wallentin 24. punktam tādas tehniskas problēmas atrisinājums, kuras cēlonis ir lidaparāta apkopes nepilnības, ir jāuzskata par gaisa pārvadātāja normālai darbībai raksturīgu pasākumu; tādēļ šādas problēmas nevar būt ārkārtējie apstākļi atbilstīgi sprieduma lietā Wallentin 25. punktam. No šiem apsvērumiem, šķiet, izriet, ka tehniska problēma, kas pieder pie “negaidītiem lidojuma drošības trūkumiem”, vienlaicīgi ir notikums, ko var papildināt ārkārtēji apstākļi un kas pats var būt ārkārtējs apstāklis. Kā ir jāinterpretē sprieduma lietā Wallentin 22.–25. punkts, lai novērstu šo redzamo pretrunu?
5)
Vārdi “raksturīgs attiecīgā gaisa pārvadātāja normālai darbībai” zemākās instances tiesā parasti tiek interpretēti kā “saistīti ar gaisa pārvadātāja normālu darbību” – kas turklāt ir saderīgi ar holandiešu valodas vārdu inherent (sprieduma autentiskajā tekstā tā nav) – tādēļ arī, piemēram, sadursmes ar putniem vai pelnu mākoņi netiek uzskatīti par notikumiem sprieduma lietā Wallentin 23. punkta nozīmē. Citā judikatūrā ir uzsvērti vārdi “tā rakstura vai izcelsmes dēļ ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles”, tāpat ir sprieduma lietā Wallentin 23. punktā. Vai vārds “raksturīgs” ir tādējādi jāinterpretē, ka šis jēdziens ietver tikai tos notikumus, kurus tiešām var ietekmēt gaisa pārvadātājs?
6)
Kā ir lasāms sprieduma lietā Wallentin 26. punkts vai, drīzāk, kā tas būtu interpretējams, ņemot vērā Tiesas atbildi uz 4. un 5. jautājumu?
7)
a.
Ja atbilde uz 6. jautājumu ir tāda, ka tehniska problēma, kas uzskatāma par “negaidītu lidojuma drošības trūkumu”, ir ārkārtēji apstākļi, kas pamato atsauci uz regulas 5. panta 3. punktu, ja tie ir radušies no notikuma, kas nav raksturīgs attiecīgā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un tas to nevar novērst, vai tas nozīmē, ka spontāni radusies tehniska problēma, kas nav nepienācīgas apkopes rezultāts un kas turklāt nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs (tā saucamās A-D checks un Daily Control), var vai nevar būt ārkārtējs apstāklis – pieņemot, ka tā nav varējusi tikt atklāta parastajās apkopes darbībās – jo tad neviens notikums nevarētu tikt konstatēts, kā norādīts 26. punktā, un tādējādi nebūtu iespējams noteikt, vai tas ir raksturīgs gaisa pārvadātāja darbībai un tādējādi gaisa pārvadātājs to nevar ietekmēt?
b.
Ja atbilde uz 6. jautājumu ir tāda, ka tehniska problēma, kas uzskatāma par “negaidītu lidojuma drošības trūkumu”, ir notikumi, kā norādīts [sprieduma] 22. punktā un tehniskā problēma ir radusies spontāni un tā nav nepienācīgas apkopes rezultāts, un turklāt tā nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs (ta saucamās A-D checks un Daily Control), vai šī tehniskā problēma ir raksturīga vai nav raksturīga gaisa pārvadātāja darbībai un gaisa pārvadātājs to var vai nevar ietekmēt iepriekš minētā 26. punkta izpratnē?
c.
Ja atbilde uz 6. jautājumu ir tāda, ka tehniskās problēmas, kuras tiek uzskatītas par negaidītiem lidojuma drošības trūkumiem, ir notikumi, kā norādīts 22. punktā, un tehniskā problēma ir radusies spontāni un tā nav nepienācīgas apkopes rezultāts, un turklāt tā nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs (tā sauktās A-D checks un Daily Control), kādiem apstākļiem būtu jāapvij šo tehnisko problēmu un kad šie apstākļi būtu jāuzskata par ārkārtējiem, lai uz tiem varētu atsaukties regulas 5. panta 3. punkta izpratnē?
8)
Gaisa pārvadātājs var atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem tikai tad, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu/kavēšanos ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi. Vai ir pareizi secināt, ka visu iespējamo pasākumu veikšana attiecas uz ārkārtējo apstākļu rašanās novēršanu un nevis uz pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka kavēšanās nav ilgāka par 3 stundām, kā noteikts Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) daļā, kopsakarā ar sprieduma lietā Sturgeon (C-402/07) (3) 57.–61. punktu?
9)
Principā ir divu veidu pasākumi, lai ierobežotu kavēšanos tehnisku problēmu dēļ līdz maksimums 3 stundām, proti, no vienas puses, rezerves daļu krājumu turēšana dažādās pasaules vietās, ne tikai gaisa pārvadātāja mājas bāzē, un, no otras puses, aizkavētā lidojuma pasažieru pārreģistrācija. Vai, nosakot turamo krājumu apjomu un vietas pasaulē, kurās tie to dara, gaisa pārvadātāji var vadīties no tā, kāda ir izmantotā prakse aviācijas pasaulē, tajā skaitā gaisa pārvadātājiem, uz kuriem regula attiecas tikai daļēji?
10)
Vai tiesai, atbildot uz jautājumu, vai ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai ierobežotu kavēšanos, kas radās tehnisku problēmu dēļ, kuras ietekmēja lidojuma drošības trūkumus, ir jāņem vērā tādus apstākļus, kas padziļināja kavēšanās sekas, kā to, ka tehnisko problēmu skartajam lidaparātam vēl pirms došanās uz mājas bāzi kā šajā lietā ir jāielido vairākās lidostās, kas var palielināt zaudēto laiku?
(1) OV L 46, 1. lpp.
(2) Spriedums Wallentin-Hermann, C-549/07, EU:C:2008:771
(3) Spriedums Sturgeon u.c., C-402/07 un C-432/07, EU:C:2009:716
Full & Egal Universal Law Academy