25.8.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/21
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedumu lietā T-305/11 Italmobiliare SpA/Eiropas Komisija 2014. gada 30. maijā iesniedza Italmobiliare SpA
(Lieta C-268/14 P)
2014/C 282/27
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Italmobiliare SpA (pārstāvji – M. Siragusa, F. Moretti un L. Nascimbene, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
pilnībā atcelt spriedumu ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, tostarp tā atcelšanu;
—
ciktāl lietderīgi un nepieciešami, uzdot veikt Tiesas Reglamenta attiecīgi 62. un 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus un/vai izmeklēšanas pasākumus;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus, un;
—
pakārtoti – ja iepriekš minēto nav iespējams veikt, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, arī tādu izmeklēšanas vai procesa organizatorisko pasākumu veikšanai, kurus Tiesa jau nav veikusi.
Pamati un galvenie argumenti
1
Pirmais pamats: apstrīdētā lēmuma adresāta kļūdaina noteikšana
Pirmajā pamatā Italmobiliare apstrīd Vispārējās tiesas apstiprināto apgalvojumu, ka pamatoti var pieņemt, ka Italmobiliare ir bijusi pieejama pieprasītā informācija. Vispārējā tiesa esot arī būtiski sagrozījusi faktus un kļūdaini piemērojusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, neņemdama vērā, ka Komisijas agrākā rīcība, kā arī tās rakstveida apstiprinājumi varēja radīt tiesisko paļāvību par to, ka uz Italmobiliare apstrīdētais lēmums neattieksies. Visbeidzot tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas spriedumā nav norādīts pilnīgi nekāds pamatojums attiecībā uz Italmobiliare izvirzīto nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo tajā nav izskatīts prasītājas arguments ar mērķi pierādīt, ka tā ir vienīgā finanšu holdinga sabiedrība, kas ir iesaistīta lietā kā informācijas pieprasījuma adresāte atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 (1) 18. panta 3. punktam.
2
Otrais pamats: pretrunīgs un neloģisks pamatojums, izvērtējot iebildumu par Komisijas pieļauto LESD 296. panta pārkāpumu
Otrajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka Vispārējās tiesas pamatojums ir pretrunīgs un neloģisks, ciktāl tā, atzīstot, ka Komisijas pamatojums nav pietiekams attiecībā pret pieprasījuma priekšmetu un mērķi, ir atzinusi to par pilnīgu, lasot to apvienojumā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, pat ja šis lēmums pēc būtības nekādi nepapildina apstrīdētā lēmuma saturu. Apstrīdētā lēmuma pamatojums, kas vēlāk ir ticis pārņemts arī pārsūdzētajā spriedumā, esot neatbilstošs arī saistībā ar nosacījumu par pieprasītās informācijas nepieciešamību, kā arī izvēli kā mehānismu izmantot lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam.
3
Trešais pamats: LESD 101. panta un Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 3. punkta kļūdaina piemērošana, ciktāl Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka apstrīdētajam lēmumam ir ultra vires raksturs
Trešajā pamatā Italmobiliare apstrīd analīzi, ko Vispārējā tiesa ir veikusi attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisijai nebija pilnvaru pieņemt apstrīdēto lēmumu. Vispārējā tiesa būtībā neesot ņēmusi vērā prasītājas tās iebildumu pamatojumam iesniegtos pierādījumus un nav uzdevusi veikt nekādus procesa organizatoriskos pasākumus, lai izvērtētu informāciju, kas, kā uzskatīja Komisija, pamatoja informācijas pieprasījuma pieņemšanu.
4
Ceturtais pamats: pamatojuma, kas saistīts ar iebildumu par samērīguma principa pārkāpumu izvērtēšanu, neatbilstošais, pretrunīgais un neloģiskais raksturs
Ceturtajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka saistībā ar apgalvoto Komisijas pieļauto samērīguma principa pārkāpumu neatbilstošs un/vai pretrunīgs pamatojums ir konstatējams šādos aspektos: i) informācijas pieprasījuma neatbilstība šajā lietā izvirzītā mērķa sasniegšanai; ii) to pūļu pārmērīgās izmaksas, kas sabiedrībai ir jāiegulda, lai sagatavotu atbildi uz informācijas pieprasījumu, un iii) mazāk ierobežojoša līdzekļa kritērija, saskaņā ar kuru izmeklēšanas mērķi vienmēr ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas pēc iespējas mazāk ietekmē to adresātu tiesības, pārkāpums.
5
Piektais pamats: neatbilstošs pamatojums attiecībā uz apgalvoto tiesību uz uzklausīšanu pārkāpumu
Piektajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka pamatojums, kas pārsūdzētajā spriedumā norādīts attiecībā uz apgalvoto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ir neatbilstošs. Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka uz “veidu”, kādā Komisija veic apspriešanos, tiesas pārbaude var netikt attiecināta tikai tādēļ vien, ka Komisijai nebija “nekāda pienākuma” rīkoties tieši šādā veidā.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy