1.9.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 292/19
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 30. jūnijā iesniedza Helsingin hovioikeus (Somija) – Nike European Operations Netherlands BV/Sportland Oy:n konkurssipesä
(Lieta C-310/14)
2014/C 292/24
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa:
Helsingin hovioikeus
Pamatlietas puses:
Prasītāja: Nike European Operations Netherlands BV
Atbildētāja: Sportland Oy maksātnespējas procesā
Prejudiciālie jautājumi:
1)
Vai Regulas par maksātnespējas procedūrām (1) 13. pants jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “attiecīgā lieta [attiecīgais akts]” nozīmē, ka, ņemot vērā visus apstākļus, juridisks akts nav apstrīdams?
2)
Ja atbilde uz 1) jautājumu ir apstiprinoša un ja puse, kas iebilst pret apstrīdēšanu, ir atsaukusies uz tādu tiesību akta noteikumu 13. panta pirmā ievilkuma izpratnē, saskaņā ar kuru nokavēta parāda maksājums ir apstrīdams tikai šajā noteikumā paredzētajos apstākļos un kas nav tikuši norādīti prasībā, kas celta atbilstoši maksātnespējas valsts tiesību aktiem:
i)
vai ir pamati, kas liedz Regulas par maksātnespējas procedūrām 13. pantu interpretēt tādējādi, ka pusei, kas prasa apstrīdēšanu, pēc tam, kad tā ir uzzinājusi par šo Nīderlandes tiesību normu, ir jāatsaucas uz šiem apstākļiem, ja tā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kurā maksātnespējas process tika uzsākts, ir jāsniedz argumentācija par apstrīdēšanu pamatojošajiem apstākļiem, vai
ii)
vai pusei, kas iebilst pret apstrīdēšanu, ir jāpierāda, ka šie apstākļi attiecīgajā gadījumā nav bijuši un tāpēc apstrīdēšana atbilstoši strīdīgajam noteikumam nav iespējama, tā ka pusei, kas prasa apstrīdēšanu, nav atsevišķi jāatsaucas uz šiem apstākļiem?
3)
Neatkarīgi no atbildes uz 2.i) jautājumu: vai 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka
i)
puse, kas iebilst pret apstrīdēšanu, ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka normā minētie apstākļi konkrētajā gadījumā nav bijuši, vai
ii)
vai attiecībā uz šo apstākļu esamību pierādīšanas pienākumu var noteikt saskaņā ar otras dalībvalsts, kas nav procesa uzsākšanas valsts tiesību aktiem, kas piemērojami juridiskam aktam, kas paredz, ka pierādīšanas pienākums ir pusei, kas prasa apstrīdēšanu, vai
iii)
vai 13. pants var tikt interpretēts arī tādējādi, ka šo jautājumu par pierādīšanas pienākumu nosaka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas tiesa?
4)
Vai 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “minētais tiesību akts nekādiem līdzekļiem neļauj apstrīdēt [..]” aptver tādu tiesību aktu, kuri atteicas uz aktu, noteikumus, kuri regulē maksātnespēju, kā arī šo tiesību vispārējos noteikumus un principus, kuri piemērojami attiecībā uz šo aktu?
5)
Ja atbilde uz 4) jautājumu ir apstiprinoša:
i)
vai 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pusei, kas iebilst pret apstrīdēšanu, šajā ziņā ir jāpierāda, ka tiesību aktā 13. panta izpratnē nav ietverti vispārēji vai citi noteikumi vai principi, saskaņā ar kuriem ir iespējama apstrīdēšana, pamatojoties uz izklāstītajiem apstākļiem, un
ii)
vai tiesa, ja tā uzskata, ka puse, kas iebilst pret apstrīdēšanu, šajā ziņā ir iesniegusi pietiekamu argumentāciju, saskaņā ar 13. pantu var uzskatīt, ka otrai pusei ir jāsniedz pierādījumus par dalībvalsts, kas nav procedūras uzsākšanas valsts, maksātnespēju regulējošu noteikumu vai principu, vai vispārēju likumu, kas piemērojami aktam 13. panta izpratnē, saskaņā ar kuriem apstrīdēšana tomēr ir iespējama?
(1) Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām,OV L 160, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy