12.1.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 7/14
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 20. oktobrī iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) – Comune di Cropia-Attica/Ministro dell’Ambiente, dell’Energia e del Cambiamento Climatico
(Lieta C-473/14)
(2015/C 007/19)
Tiesvedības valoda – grieķu
Iesniedzējtiesa
Symvoulio tis Epikrateias
Pamatlietas puses
Prasītāja: Comune di Cropia-Attica
Atbildētājs: Ministro dell’Ambiente, dell’Energia e del Cambiamento Climatico
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai lielpilsētas aglomerāta teritorijas ģenerālplāns, kurā ir noteikti vispārēji mērķi, vadlīnijas un vispārējas programmas teritorijas un pilsētbūvniecības plānošanai attiecībā uz plašāku aglomerācijas teritoriju, kā vienu no īpašajiem mērķiem paredzot tās tuvumā esošo kalnu masīvu aizsardzību, kā arī pilsētu teritoriju paplašināšanās aizliegumu, ir tāds plāns, kas kompetentajai administratīvajai iestādei ļauj Direktīvas 2001/42/EK (1) 3. pantā paredzēto stratēģiskā vides novērtējuma procedūru (OV L 197) atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas sniegtajai interpretācijai 2012. gada 22. marta spriedumā lietā C-567/10 Inter Environnement Bruxelles u.c. (42. punkts) nepiemērot plānam, kurš, pamatojoties uz likumā paredzētu atļauju, vēlāk pieņemts ar dekrētu, kurā bija ietverts minētais teritorijas ģenerālplāns un ar kuru tika izveidotas aizsardzības zonas vienā no iepriekš minētajiem kalnu masīviem, un kurā tika noteikti tajā atļautie zemes izmantošanas veidi un darbības nolūkā precizēt un īstenot kalnu masīvu aizsardzības mērķus un pilsētu teritorijas paplašināšanās aizliegumu?
2)
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, rodas jautājums, vai tad, ja brīdī, kad ir ticis pieņemts teritoriālās plānošanas aktu hierarhijā minētais teritoriālās plānošanas akts, nav bijis veikts Direktīvā 2001/42/EK paredzētais stratēģiskais vides vērtējums, kā tas ir minēts 1. jautājumā, šāds vērtējums ir jāveic, ja tiek pieņemts minētā plāna specifikācijas akts, uz ko attiecas direktīvas piemērojamība laikā?
3)
Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, vai dekrētu – kurā ir ietverti noteikumi par aizsardzības pasākumiem, atļautajām darbībām un zemes izmantošanas veidiem zonā, kas ietilpst valsts “NATURA” tīklā kā KNT (Kopienā nozīmīga teritorija), ĪADT (Īpaši aizsargājama dabas teritorija) un ĪAT (Īpaši aizsargājama teritorija), pat ja ar šiem noteikumiem tiek ieviests absolūtas vides aizsardzības režīms, kas ļauj tikai ierīkot ugunsdzēsības iekārtas, veikt mežu pārvaldību un ierīkot pārgājienu takas, bet no šo noteikumu pieņemšanas sagatavojošajiem aktiem tomēr neizriet, ka būtu tikuši ņemti vērā šo zonu saglabāšanas mērķi, proti, konkrēti vides parametri, pamatojoties uz kuriem tās tikušas iekļautas “NATURA” tīklā, un ja, pamatojoties uz šiem noteikumiem, attiecīgajā zonā turpina pastāvēt izmantošanas veidi, kas vairs nav atļauti, tikai tāpēc vien, ka tie bija atbilstoši iepriekšējam aizsardzības režīmam – var uzskatīt par pārvaldības plānu saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. panta 3. punktu (OV L 206), pirms kura pieņemšanas nepastāvēja pienākums veikt stratēģisku vides vērtējumu saskaņā ar minēto pantu, kas aplūkots kopā ar iepriekš minēto Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu?
4)
Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, rodas jautājums, vai, ja ir ticis pieņemts teritoriālās plānošanas akts attiecībā uz plašāku vienotu ģeogrāfisku teritoriju, kurā principā saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas aplūkots kopā ar Direktīvas (92/43/EEK) 6. panta 3. punktu, ir jāveic stratēģisks vides vērtējums, kas nav ticis veikts, un turklāt ir konstatēts, ka iepriekšējs ietekmes uz vidi vērtējums bija vajadzīgs tikai attiecībā uz atsevišķām šīs teritorijas zonām – ņemot vērā pieņemto tiesisko regulējumu par atļautajiem izmantošanas veidiem un darbībām, kas neveido vienkāršus pārvaldības plānus – bet ne attiecībā uz lielāko daļu šo zonu, ciktāl daļā, kas attiecas uz pēdējām minētajām zonām, pieņemtais pasākums veido pārvaldības plānu, attiecībā uz kuru saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas aplūkots kopā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu, nav vajadzīgs novērtējums, saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK ir iespējams atzīt visu attiecīgo noteikumu daļēju spēkā neesamību un attiecīgi atcelt pasākumu tikai attiecībā uz tām daļām, kuras attiecas uz zonām, attiecībā uz kurām ir prasīts iepriekšējs ietekmes uz vidi novērtējums – saskaņā ar jaunajām tiesību normām attiecīgajā jomā – kas to daļējas atcelšanas rezultātā izraisa to, ka stratēģisks vides vērtējums ir jāveic tikai attiecībā uz šīm zonām, nevis attiecībā uz visu teritoriju?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.
(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Full & Egal Universal Law Academy