19.1.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 16/21
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 3. septembra rīkojumu lietā T-113/11 Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V./Eiropas Komisija 2014. gada 18. novembrī iesniedza Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V.
(Lieta C-519/14 P)
(2015/C 016/31)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. (pārstāvji – M. Loschelder un V. Schoene, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste un Nederlandse Zuivelorganisatie
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu
—
atcelt pārsūdzēto rīkojumu un atcelt Komisijas 2010. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1122/2010 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Gouda Holland (AĢIN)] (1);
—
pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
—
piespriest Komisijai samaksāt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais pamats: Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājai neesot intereses celt prasību, jo apstrīdētajā regulā ir precizēts, ka “Gouda” ir sugas vārds. Attiecīgais formulējums regulā par ierakstīšanu reģistrā esot tikai tautoloģisks. Līdz ar to regulas par ierakstīšanu reģistrā atcelšana, pretēji Vispārējās tiesas viedoklim, sniegtu biedriem priekšrocību, kas pamato interesi celt prasību. Šī iemesla dēļ prasība esot pieņemama. Tā paša iemesla dēļ prasība esot pamatota. Attiecīgo precizējumu esot apstiprinājuši Nīderlandes prasītāji. Tāpēc Komisija, tik un tā neņemdama šo precizējumu vērā, esot pieļāvusi kļūdu.
Otrais pamats: Prasītāja esot apgalvojusi, ka tās biedri agrāk Nīderlandē esot piegādājuši pienu, ko tur drīkstēja pārstrādāt, lai ražotu “Gouda” vai “Edam”, un kas visticamāk tika pārstrādāts, lai ražotu “Gouda” vai “Edam”. Vispārējā tiesa no tā neesot secinājusi interesi celt prasību. Šis apgalvojums esot faktiski neatbilstošs. Tādējādi Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, jo šis apgalvojums ir atbilstošs. Turklāt Vispārējā tiesa uzskatot, ka prasītāja savus iebildumus un prasību neesot cēlusi “piena ražotāju” vārdā. Arī tā esot faktu sagrozīšana, jo iebildumi tikuši celti prasītājas biedru vārdā, ciktāl tie nodarbojas ar piena pārstrādi (Nīderlandē pārdotais piens esot bijis pārstrādāts piens) un piena vai siera tirdzniecību.
Trešais pamats: Vispārējā tiesa uzskatot, ka iebilduma noraidīšana neradot prasītājas interesi celt prasību. Tas tāpēc, ka no tiesību viedokļa tas esot nevis prasītājas, bet gan Vācijas Federatīvās Republikas iebildums. Tas, piemērojot Pamatregulu (ES) Nr. 510/2006 (2), neatbilstot tiesiskajai situācijai, un šo jautājumu attiecībā uz Pamatregulu, pretēji Vispārējās tiesas teiktajam, Vispārējā tiesa vēl nemaz neesot atrisinājusi. Pamatregula Nr. 510/2006 atšķiroties no tās iepriekšējās versijas, proti, Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (3), Vispārējā tiesa šīs atšķirības neesot izvērtējusi un šīs atšķirības nozīmējot, ka katrā ziņā atbilstoši Pamatregulai iebildumu iesniedzējam, kā, piemēram, prasītājai, ir pašai savas tiesības celt iebildumus.
Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot noraidījusi prasītājas argumentu, ka Eiropas Savienības zilā AĢIN kvalitātes zīme rada Nīderlandes ražotājiem konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar prasītājas biedriem. Tas esot nepareizi. Konkurences priekšrocība pastāvot un tā pamatojot prasītājas biedru interesi celt prasību, lai panāktu regulas par ierakstīšanu reģistrā atcelšanu.
(1) OV L 317, 22. lpp.
(2) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.).
(3) Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy