2.2.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 34/16
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-615/11 Royal Scandinavian Casino Århus/Eiropas Komisija 2014. gada 26. novembrī iesniedza Royal Scandinavian Casino Århus I/S
(Lieta C-541/14 P)
(2015/C 034/18)
Tiesvedības valoda – dāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Royal Scandinavian Casino Århus I/S (pārstāvji – B. Jacobi un P. Vesterdorf, advokater)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Maltas Republika, Betfair Group plc, Betfair International Ltd, European Gaming and Betting Association (EGBA)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
1.
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-615/11 Royal Scandinavian Casino Århus – attiecībā uz pasākumu Nr. C 35/2010 (ex N 302/2010) saistībā ar Dānijas īstenoto tiešsaistes azartspēļu nodevu ieviešanu ar Dānijas Azartspēļu nodokļu likumu –, saskaņā ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija intereses celt prasību;
2.
piespriest Eiropas Komisijai segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus un piespriest personai, kas iestājusies lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā pašai.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepamatoti uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija intereses celt prasību, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā noteiktajiem kritērijiem, lai varētu celt prasību pret ES Komisiju.
2.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt apgalvo, ka Vispārējā tiesa 2014. gada 26. septembra spriedumā lietā T-615/11 Royal Scandinavian Casino Århus ir kļūdījusies tiesību piemērošanā un ir aizskārusi apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses:
a)
sprieduma 43. punktā ar atsauci uz nepietiekamiem pierādījumiem norādot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav uzrādījusi, kā valsts atbalsts ietekmētu tās finansiālo stāvokli;
b)
sprieduma 44. punktā secinot, ka tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, ka valsts atbalsts ievērojami kaitētu tās pozīcijai attiecīgajā tirgū, un ka līdz ar to nevarot tikt uzskatīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir skarta individuāli;
c)
sprieduma 42. punktā atzīstot, ka apstrīdētais lēmums apelācijas sūdzības iesniedzēju neskar individuāli, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas kazino ir daļa no šaura tradicionālo kazino loka;
d)
sprieduma 52. punktā norādot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība nav atbildusi LESD 263. panta ceturtās daļas nobeigumā izklāstītajiem pieņemamības nosacījumiem, un
e)
sprieduma 53. punktā norādot, ka prasība ir jānoraida, jo apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot bijusi interese celt prasību.
3.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka [apstrīdētais lēmums] kazino skar individuāli, jo:
—
apelācijas sūdzības iesniedzēja par attiecīgo valsts atbalstu ievērojami zemāku nodokļu veidā tiešsaistes azartspēlēm iesniedza sūdzību Komisijai, aktīvi piedalījās gan sākotnējās, gan formālās izmeklēšanas procedūrā, un valsts atbalsta pasākumam attiecībā uz kazino bija ievērojama ietekme;
—
apelācijas sūdzības iesniedzējas uzņēmējdarbības objekts ir neliels skaits tradicionālo kazino, kurus ietekmē valsts atbalsta pasākums un kuri juridiski un faktiski atšķiras no citām uzņēmējdarbības jomām Dānijā, un
—
apstrīdētais Komisijas lēmums, ar kuru ir apstiprināts Dānijas valsts atbalsta pasākums zemāku nodokļu veidā tiešsaistes azartspēlēm, nav reglamentējošs tiesību akts, kas ietver ieviešanas pasākumus, – katrā ziņā ne attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.
Full & Egal Universal Law Academy