26.1.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 26/22
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-634/13 Arctic Paper Mochenwangen GmbH/Eiropas Komisija 2014. gada 2. decembrī iesniedza Arctic Paper Mochenwangen GmbH
(Lieta C-551/14 P)
(2015/C 026/27)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Arctic Paper Mochenwangen GmbH (pārstāvis – S. Kobes, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
1.
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-634/13, ciktāl prasība tika noraidīta;
2.
pilnībā apmierināt pirmajā instancē iesniegtajā prasības pieteikumā ietverto prasību atcelt 1. panta 1. punktu Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumā 2013/448/ES (1) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (izziņota ar dokumentu C(2013) 5666) 11. panta 3. punktu, ciktāl ar šo pantu tiek noraidīta šī lēmuma I pielikuma A punktā ar identifikācijas kodu DE000000000000563 minētās iekārtas iekļaušana to iekārtu sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK (2) un kuru Vācija iesniedza Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu, kā arī provizoriskie emisijas kvotu gada kopapjomi, kas bez maksas piešķirti šai iekārtai;
3.
alternatīvi, atcelt iepriekš 1. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai minētajā tiesā;
4.
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka esot pārkāptas Savienības tiesības Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas trešā gadījuma izpratnē. Tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa neievēroja pamattiesības un samērīguma principu, uzskatot par saderīgu ar Savienības tiesībām to, ka Komisija noraidīja bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz dalībvalsts klauzulu attiecībā uz pārmērīgu grūtību gadījumiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu tiek pārkāptas tās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā paredzētās tiesības.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja attiecībā uz izvirzīto apelācijas pamatu apgalvo, ka Komisija, Lēmumā 2011/278/ES (3) paredzot noteikumus attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, neparedzēja nevienu noteikumu par individuālo pamattiesību atbilstošu aizsardzību. Tā uzskata, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES notiek, pamatojoties uz standarta aprēķina elementiem. Tomēr tā apgalvo, ka šis lēmums neietver nevienu noteikumu, kas pieļautu papildu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gadījumos, kad piemērojot standarta aprēķina elementus veikta piešķiršana atsevišķos gadījumos rada ārkārtas apgrūtinājumu vai pārmērīgas grūtības.
Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ar prasības noraidīšanu tiek pārkāptas Hartā paredzētās pamattiesības un samērīguma princips. Vispārējā tiesa ņēma vērā vienīgi apgrūtinošo ietekmi, kāda parasti rodas Lēmumā 2011/278/ES paredzētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un piešķiršanas shēmas rezultātā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pretēji Tiesas judikatūrai, Vispārējā tiesa pilnībā ignorēja tās individuālo pamattiesību nepieciešamo aizsardzību.
(1) OV 2013 L 240, 27. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy