9.2.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 46/33
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-614/13 Romonta GmbH/Eiropas Komisija 2014. gada 8. decembrī iesniedza Romonta GmbH
(Lieta C-565/14 P)
(2015/C 046/39)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Romonta GmbH (pārstāves – I. Zenke un M.-Y. Vollmer, advokātes)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-614/13;
—
atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumu 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (1), ciktāl ar šo lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzējai tika atteiktas tiesības izmantot noteikumu, kurš attiecas uz pārmērīgu grūtību gadījumiem un kurš ir paredzēts TEHG (2) 9. panta 5. punktā, attiecībā uz emisiju kvotu trešo tirdzniecības periodu no 2013. gada līdz 2020. gadam;
—
pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai galīgā nolēmuma pieņemšanai;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Pirmais pamats: Savienības tiesību pārkāpums samērīguma principa nepareizas piemērošanas dēļ Pirmkārt, ar Vispārējās tiesas spriedumu esot tikušas pārkāptas Savienības tiesības, jo Vispārējā tiesa Lēmumu 2011/278/ES (3) esot kļūdaini interpretējusi kā izsmeļošu un turklāt arī kļūdaini uzskatījusi šo lēmumu par samērīgu. Tāpat saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES bija iespējams atzīt arī tiesības izmantot noteikumu, kurš attiecas uz pārmērīgu grūtību gadījumiem, jo runa bija par force majeure gadījumu. Turklāt Vispārējā tiesa, kad tā vērtēja Lēmuma 2011/278/ES tiesiskumu, neesot pareizi izsvērusi arī attiecīgās juridiskās intereses, ciktāl tā vides aizsardzībai piešķīra lielāku vērtību nekā prasītājas pastāvēšanai.
2.
Otrais pamats: Savienības tiesību pārkāpums apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesību pārkāpuma dēļ
Spriedums ir kļūdains arī tāpēc, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesības, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktu un 16. pantu, kas aizsargā tiesības strādāt profesijā un tiesības uz īpašumu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka neesot tikusi skarta šo pamattiesību būtība. Tomēr šis nav tas gadījums. Tā kā netika atzītas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības izmantot noteikumu, kurš attiecas uz pārmērīgu grūtību gadījumiem, tā nevarēs turpināt nedz ražot lignīta vasku, nedz arī izmantot savu iekārtu lignīta vaska ieguvei.
3.
Trešais pamats: Savienības tiesību pārkāpums subsidiaritātes principa pārkāpuma dēļ
Treškārt, Vispārējās tiesas spriedums pārkāpjot Savienības tiesības, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka Vācijas Federatīvā Republika nebija kompetenta pieņemt noteikumu, kurš attiecas uz pārmērīgu grūtību gadījumiem (TEHG 9. panta 5. punkts). Tomēr Vispārējā tiesa šajā ziņā neesot ņēmusi vērā, ka Eiropas Komisija ir kompetenta pieņemt šādu noteikumu tikai tiktāl, ciktāl tā faktiski īsteno savu kompetenci. Netipiski gadījumi kā šis apelācijas sūdzības iesniedzējas gadījums nav tieši paredzēts Komisijas noteikumos. Šajā ziņā dalībvalstīm joprojām esot kompetence pieņemt tiesisko regulējumu.
4.
Ceturtais pamats: procesuālo tiesību pārkāpums nepietiekama vai pretrunīga pamatojuma dēļ
Vispārējā tiesa esot nepietiekami un pretrunīgi argumentējusi noteikuma, kurš attiecas uz pārmērīgu grūtību gadījumiem, sekas, proti, prognozējamo ietekmi emisiju pārvietošanas gadījumā, ja tiktu atzītas tiesības izmantot minēto noteikumu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzējas iespējamās maksātnespējas cēloni, tādējādi pārkāpjot procesuālās pamattiesības.
(1) OV L 240, 27. lpp.
(2) Vācijas Likums par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību (Treibhausgas-Emissionshandelsgesetz, turpmāk tekstā – “TEHG”)
(3) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 1. lp.).
Full & Egal Universal Law Academy