2.2.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 34/18
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-479/13 Marchiani/Parlaments 2014. gada 9. decembrī iesniedza Jean-Charles Marchiani
(Lieta C-566/14 P)
(2015/C 034/20)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-Charles Marchiani (pārstāvji – C.-S. Marchiani, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-479/13 Jean-Charles Marchiani/Eiropas Parlaments.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza piecus pamatus.
Pirmkārt, viņš uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atsakoties attiecībā uz viņu piemērot dokumentus par Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma piemērošanas pasākumiem. 2013. gada 4. jūlija Lēmums tika pieņemts nelikumīgas procedūras rezultātā, jo tā bija pretrunā Eiropas Parlamenta biroja 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumam par Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma piemērošanas pasākumiem. Turklāt šis lēmums tika pieņemts, vispārīgāk runājot, neievērojot sacīkstes principu un principu par tiesību uz aizstāvību ņemšanu vērā.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un savā argumentācijā esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar pamatojuma pretrunīgumu, atsaucoties uz DIP noteikumi [Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām], lai apstiprinātu 2013. gada 4. jūlija apstrīdēto lēmumu. No vienas puses, 2013. gada 4. jūlija lēmums ir DIP noteikumu, kuri kopš 2009. gada vairs nav spēkā, nepareizas piemērošanas rezultāts. No otras puses, Vispārējā tiesa, kura sākotnēji atsaucās uz šiem DIP noteikumiem, vēlāk atteicās no jebkādas atsauces uz tiem procedūras laikā, kā vienīgo juridisko pamatu izvirzot Eiropas Savienības Finanšu regulu, kas publicēta 2012. gadā.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzliekot pierādīšanas pienākumu vienīgi viņam.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot rupji pārkāpusi objektivitātes principu, kurš ir jāievēro ikvienai Eiropas Savienības iestādei, veicot savus uzdevumus. Vispārējā tiesa absolūti neesot ņēmusi vērā politiskās funkcijas, kādas agrāk pildīja Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs, kurš ir strīdīgā lēmuma autors.
Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, akceptējot, ka 2013. gada 4. jūlija lēmumā ir lemts par summām, kuru atgūšanas termiņš katrā ziņā ir ierobežots. Tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, Vispārējai tiesai neņemot vērā ierobežojošās normas, tika pārkāpts princips par atpakaļejoša spēka neesamību Kopienu aktiem, tiesiskās paļāvības princips, kā arī princips par saprātīgu termiņu.
Full & Egal Universal Law Academy