TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)
2015. gada 12. februārī ( *1 )
“Apelācija — Kopienas preču zīme — Apelācijas sūdzība, ko ir iesniedzis “cits dalībnieks Apelāciju padomē”, kurš nav iesniedzis atbildes rakstu Vispārējā tiesā — Personas, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, statusa neesamība — Apelācijas sūdzības acīmredzama nepieņemamība”
Lieta C‑35/14 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, kas iesniegta 2014. gada 22. janvārī,
Enercon GmbH , Aurich (Vācija), ko pārstāv J. Eberhardt, Rechtsanwalt,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējie lietas dalībnieki:
Gamesa Eólica SL , Sarriguren (Spānija), ko pārstāv E. Armijo Chávarri, abogado,
prasītāja pirmajā instancē,
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Folliard-Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs pirmajā instancē.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), tiesneši A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh], K. Toadere [C. Toader], E. Jarašūns [E. Jarašiūnas] un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1
Apelācijas sūdzībā Enercon GmbH (turpmāk tekstā – “Enercon”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu Gamesa Eólica/ITSB – Enercon (horizontāla zaļo krāsu kombinācija) (T‑245/12, EU:T:2013:588; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko tā atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu (lieta R 260/2011‑1), kas attiecas uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Gamesa Eólica SL un Enercon (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Atbilstošās tiesību normas
2
Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta otrajā daļā ir noteikts:
“[..] apelācijas var iesniegt personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji. Tomēr personas, kas iestājušās lietā un kas nav dalībvalstis un Savienības iestādes, var iesniegt apelācijas sūdzības tikai tad, ja Vispārējās tiesas lēmumi tās ietekmē tieši.”
3
Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Procesa [ITSB] Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, var piedalīties tiesvedībā Vispārējā tiesā kā personas, kas iestājas lietā, noteiktā formā un laikā atbildot uz prasības pieteikumu.”
4
Minētā reglamenta 135. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“Birojs un procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, iesniedz atbildes rakstu uz prasības pieteikumu divu mēnešu laikā pēc pieteikuma izsniegšanas.”
5
Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punktā ir noteikts:
“Nereģistrē:
[..]
b)
preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];
[..].”
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
6
2003. gada 30. janvārīEnercon panāca, ka ITSB kā Kopienas preču zīmi ar numuru 2346542 reģistrē šādu apzīmējumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”):
7
Preces, attiecībā uz kurām tika reģistrēta apstrīdētā preču zīme, ietilpst 7. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Vēja enerģijas pārveidotāji un to daļas”.
8
Minētā preču zīme reģistrācijas pieteikuma veidlapā tika kvalificēta kā “krāsu preču zīme”.
9
2009. gada 26. martāGamesa Eólica SL (turpmāk tekstā –“Gamesa”) iesniedza pieteikumu apstrīdētās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu. Šo pieteikumu ITSB Anulēšanas nodaļa 2010. gada 8. decembrī apmierināja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas aplūkots kopā ar tās 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
10
Ar apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja prasību, ko par minēto atceļošo lēmumu bija iesniegusi Enercon, īpaši tāpēc, ka apstrīdētā preču zīme bija grafisks apzīmējums, kuru veidoja krāsaina divdimensionāla forma, un tai piemita pietiekama atšķirtspēja.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
11
Ar 2012. gada 4. jūnijā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu Gamesa cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Prasības pamatošanai tā izvirzīja trīs pamatus. Pirmais pamats attiecās uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo ITSB Apelāciju pirmā padome apstrīdēto preču zīmi, kas esot krāsu preču zīme, nepamatoti bija pārkvalificējusi par grafisku preču zīmi un uzskatījusi, ka tai piemita atšķirtspēja. Otrais pamats attiecās uz Regulas Nr. 207/2009 62. panta, kā arī funkcionālās turpinātības principa pārkāpumu. Trešais pamats attiecās uz minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, ciktāl šī padome neesot ņēmusi vērā, ka Enercon neesot bijusi labticīga, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
12
Noraidījusi Gamesa izvirzīto otro pamatu, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu, apmierinot pirmo pamatu tāpēc, ka minētā padome bija balstījusies uz kļūdainu apstrīdētās preču zīmes rakstura un īpašību uztveri un bija pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme bija nevis krāsu preču zīme, bet gan grafiska divdimensionāla krāsu preču zīme. Konstatējusi šo kļūdu vērtējumā attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes raksturu, Vispārējā tiesa neveica apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas pārbaudi.
Lietas dalībnieku prasījumi
13
Enercon lūdz Tiesu:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu un
—
piespriest Gamesa atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14
ITSB lūdz Tiesu:
—
apmierināt apelācijas sūdzību;
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu un
—
piespriest Gamesa atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15
Gamesa lūdz Tiesu:
—
noraidīt apelācijas sūdzību un
—
piespriest Enercon atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
16
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu, ja apelācijas sūdzība vai kāda tās daļa ir acīmredzami nepieņemama vai nepamatota, Tiesa jebkurā laikā, rīkojoties pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, ar motivētu rīkojumu var nolemt noraidīt šo apelācijas sūdzību vai kādu tās daļu.
17
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz tās īpašuma tiesību pārkāpumu, ciktāl nav īstenota atbilstoša tiesvedība tiesā un ir pārkāptas procesuālās tiesību normas. Otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par apelācijas sūdzības pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
18
Gamesa norāda, ka šī apelācijas sūdzība ir nepieņemama, jo Enercon esot atteikusies no iespējas vērsties Vispārējā tiesā kā persona, kas iestājusies lietā, atturoties atbildēt uz pieteikumu par lietas ierosināšanu.
19
Enercon iebilst, ka atbildes sniegšana uz minēto pieteikumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktu nav vienīgais veids, kādā persona var iestāties lietā Vispārējā tiesā notiekošajā tiesvedībā. Jāņem vērā, ka Enercon piekrita tiesvedības valodai, kā arī iesniedza Vispārējā tiesā sava pārstāvja pilnvaru. Enercon norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā to ir minējusi kā vienu no lietas dalībniekiem, ka ITSB to arī ir minējis savos prasījumos un ka tās sarakste ar Tiesu kopš šīs apelācijas sūdzības iesniegšanas liecina, ka Tiesa šo apelācijas sūdzību uzskata par pieņemamu.
20
ITSB nav skaidri paudis apsvērumus par šīs apelācijas sūdzības pieņemamību. Tomēr saistībā ar pamatu, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, tas ir norādījis, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apzināti ir izvēlējusies neiesniegt atbildes rakstu, kas ir paredzēts minētā reglamenta 134. panta 1. punktā.
Tiesas vērtējums
21
Saskaņā ar Tiesas statūtu 56. panta otro daļu apelācijas sūdzību var iesniegt personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji. Tomēr personas, kas iestājušās lietā un kas nav dalībvalstis un Savienības iestādes, var iesniegt apelācijas sūdzības tikai tad, ja Vispārējās tiesas lēmumi tās ietekmē tieši.
22
No Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, kas nav prasītājs Vispārējā tiesā, var piedalīties tiesvedībā Vispārējā tiesā kā persona, kas iestājas lietā, noteiktā formā un laikā atbildot uz prasības pieteikumu.
23
Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 1. punktu ITSB un procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, iesniedz atbildes rakstu uz prasības pieteikumu divu mēnešu laikā pēc pieteikuma izsniegšanas.
24
Šajā gadījumā ir skaidrs, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav atbildējusi uz prasības pieteikumu Vispārējā tiesā, par ko tai tomēr tika paziņots, un ka Enercon šai tiesai nosūtīja tikai tās advokātam izsniegto pilnvaru, kā arī vēstuli par piekrišanu izmantotajai valodai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tā būtu atbildējusi uz prasības pieteikumu paredzētajā formā un termiņā. Turklāt Vispārējās tiesas spriedumā tā ir minēta tikai kā “otrs dalībnieks procesā ITSB Apelāciju padomē”.
25
Tādējādi ir jākonstatē, ka Enercon nav piedalījusies tiesvedībā Vispārējā tiesā tās Reglamenta 134. panta 1. punkta izpratnē, it īpaši ciktāl tā nav nedz iesniegusi sevišķus prasījumus, nedz arī norādījusi, vai tā atbalsta vienas vai otras puses prasījumus. Tādējādi tā nav ieguvusi personas, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, statusu un līdz ar to nevar atbilstoši Tiesas statūtu 56. panta otrajai daļai iesniegt apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka sarakste starp Tiesas dienestiem un apelācijas sūdzības iesniedzēju nekādā ziņā nevar ietekmēt apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtās prasības pieņemamību.
26
No tā izriet, ka šī apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
27
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu. Atbilstoši šī Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas arī ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.
28
Tā kā Gamesa ir prasījusi tikai piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus, kā arī atlīdzina Gamesa tiesāšanās izdevumus. Līdz ar to ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1)
apelācijas sūdzību noraidīt;
2)
Enercon GmbH sedz savus un atlīdzina Gamesa Eólica SL tiesāšanās izdevumus;
3)
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy