FulLegal · İçtihat Detay

İspanya 28.01.2016 LV

EUR-Lex - 62014TJ0335 - LV

Avrupa Adalet Divanı

Karar Metni

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2016. gada 28. janvārī ( *1 )

“Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas grafiska preču zīme “DoggiS” — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “DoggiS” — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “DOGGIS” un “DOGGIBOX” — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes, kurās attēlots personāžs hotdoga formā — Papildu pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti procesā apelācijas padomē — Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. pants — Ļaunticība — Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā”

Lieta T‑335/14

José-Manuel Davó Lledó , ar dzīvesvietu Kartahenā [Carthagène] (Spānija), ko pārstāv J.‑V. Gil Martí, advokāts,

prasītājs,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Palmero Cabezas, pārstāve,

atbildētājs,

pārējās procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieces –

Administradora y Franquicias América, SA , Santjago [Santiago] (Čīle),

Inversiones Ged Ltda , Santjago,

par prasību par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 13. marta lēmumu lietā R 1824/2013‑1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Administradora y Franquicias América, SA un Inversiones Ged Ltda, no vienas puses, un José-Manuel Davó Lledó, no otras puses.

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. M. Kolinss [A. M. Collins] (referents),

sekretārs E. Kulons [E. Coulon],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 13. maijā,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 15. oktobrī,

ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc dokumenta par rakstveida procesa pabeigšanu izsniegšanas netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ – pēc tiesneša referenta ziņojuma un atbilstoši 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantam, kas šajā lietā piemērojams saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 227. panta 7. punktu, – nolemjot izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

2010. gada 18. februārī prasītājs José-Manuel Davó Lledó, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums ar norādi sarkanā krasā:

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29., 30. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:

—

29. klase: “Hamburgeri; desas; aukstā gaļa; apstrādāti augļi un dārzeņi; augļu salāti; dārzeņu salāti; garšaugi un pākšaugi; pākšaugi, garšaugi un dārzeņi (salāti no tiem); frī kartupeļi; sagatavoti kartupeļi; krējums; piens; kartupeļu produkti; gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, saldēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”;

—

30. klase: “Picas; pildītas maizītes; sviestmaizes; maizes produkti; saldējumi; ēdienu piedevas (mērces); miltu konditorejas izstrādājumi; deserti; salātu mērces; šokolāde; kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka, sāgo, kafijas aizstājēji; milti un labības produkti, maize un konditorejas izstrādājumi, saldējums; medus, melases sīrups; raugs, cepamais pulveris; sāls, sinepes; etiķis, garšvielu mērces; garšvielas; pārtikas ledus”;

—

43. klase: “Restorānu pakalpojumi; pašapkalpošanās restorānu pakalpojumi; ātrās ēdināšanas restorānu pakalpojumi; apgāde ar ēdieniem un ēdienu līdzņemšanas pakalpojumi; restorānu, kafejnīcu, alus krogu, tavernu, bāru, gatavo ēdienu un viesnīcu pakalpojumi; ēdienu sagatavošanas un piegādes pakalpojumi; pārtikas sagatavošana un termiskā apstrāde; ēdienu sagatavošana un piegāde pēc pasūtījuma; bistro; apgāde ar uzturu; viesu izmitināšana”.

Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2010. gada 12. aprīļaBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 65/2010.

Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2010. gada 14. decembrī ar numuru 8894826 attiecībā uz visām šā sprieduma 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

2012. gada 6. jūnijāAdministradora y Franquicias América, SA un Inversiones Ged Ltda (turpmāk tekstā kopā – “pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas”) saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kam tā bija reģistrēta.

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju galvenie darbības virzieni ir bāru, restorānu, kafejnīcu un ātrās ēdināšanas uzņēmumu apsaimniekošana, kā arī franšīžu izsniegšana, pārvaldīšana un ekspluatēšana šajā nozarē.

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam Inversiones Ged atsaucās uz šādām tai piederošām agrākām preču zīmēm:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme ar sarkaniem burtiem uz dzeltena fona, kas reģistrēta 2004. gada 12. janvārī ar numuru 683048, lai apzīmētu “krogus, bārus, restorānus”, kas ietilpst 43. klasē:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme ar sarkaniem burtiem uz dzeltena fona, kas reģistrēta 2008. gada 15. septembrī ar numuru 857568, lai apzīmētu “restorānu, bāru, krogu, kafejnīcu, tējnīcu, ātrās ēdināšanas restorānu pakalpojumus”, kas ietilpst 43. klasē:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme ar sarkaniem burtiem uz dzeltena fona, kas reģistrēta 2007. gada 26. novembrī ar numuru 801904, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 16., 25., 28. un 32. klasē:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2005. gada 21. jūnijā ar numuru 728038, lai apzīmētu “uzņēmumu, kuru pamatdarbība ir apgāde ar patēriņam sagatavotiem ēdieniem vai dzērieniem, tādu kā restorāni, pašapkalpošanās restorāni, kafejnīcas un tējnīcas, krogi, ēdnīcas, bāri, pakalpojumi, sagatavoto ēdienu piegādes mājās pakalpojumi”, kas ietilpst 43. klasē:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2005. gada 5. maijā ar numuru 724717, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 16., 25., 28. un 32. klasē:

—

Čīles vārdiska preču zīme “DOGGIS”, kas reģistrēta 2009. gada 6. decembrī ar numuru 867740, lai apzīmētu “krogus, bārus, restorānus”, kas ietilpst 43. klasē;

—

Peru vārdiska preču zīme “DOGGIS”, kas reģistrēta 2009. gada 12. jūnijā ar numuru 352647, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 43. klasē;

—

Čīles vārdiska preču zīme “DOGGIBOX”, kas reģistrēta 2004. gada 1. septembrī ar numuru 702110, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 32. klasē;

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2005. gada 5. maijā ar numuru 724718, lai apzīmētu tos pašus 43. klasē ietilpstošos pakalpojumus, kas aizsargāti ar Čīles preču zīmi Nr. 728038:

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2005. gada 5. maijā ar numuru 724716, lai apzīmētu preces, kas ietilpst 16., 25., 28. un 32. klasē:

—

zemāk attēlotā Brazīlijas grafiska preču zīme, kas reģistrēta 1999. gada 22. jūnijā ar numuru 819295671, lai apzīmētu “pārtikas preces/pakalpojumus”, kas ietilpst 38. un 60. klasē:

Savukārt Administradora y Franquicias América šī paša pieteikuma pamatojumam atsaucās uz šādām tai piederošām agrākām preču zīmēm:

—

Čīles vārdiska preču zīme “COFFEE BREAK DOGGIS”, kas reģistrēta 2004. gada 13. decembrī ar numuru 711375, lai apzīmētu tos pašus 43. klasē ietilpstošos pakalpojumus, kas aizsargāti ar Čīles preču zīmi Nr. 728038;

—

zemāk attēlotā Čīles grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2006. gada 12. jūlijā ar numuru 762423, lai apzīmētu “restorānu, bāru, krogu, kafejnīcu, tējnīcu pakalpojumus”, kas ietilpst 42. klasē:

—

zemāk attēlotā Urugvajas grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2008. gada 14. maijā ar numuru 387908, lai apzīmētu pakalpojumus, kas ietilpst 43. klasē:

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas precizēja, ka 2011. gada augustā, kad Inversiones Ged bija vēlējusies reģistrēt preču zīmi “doggis” Spānijā, tā atklāja šo prasītāja vārdā reģistrēto preču zīmju esamību: apstrīdētā preču zīme, Spānijas preču zīme “doggis”, kas reģistrēta 2010. gada 2. jūnijā ar numuru 2914857 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 29., 30., 39. un 43. klasē, un starptautiska preču zīme “doggis”, kas reģistrēta 2010. gada 16. martā ar numuru 1037118 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 43. klasē. Tās piebilda, ka tām arī ir kļuvis zināms, ka prasītājam pieder domēna vārdi “” un “”.

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas apgalvoja, ka prasītājs esot reģistrējis apstrīdēto preču zīmi ļaunticīgi – tās iepriekš netika informētas par to un tās nav sniegušas tam savu piekrišanu. Tās norādīja, ka šī preču zīme vārdiskā elementa ziņā esot identiska visām to agrākajām preču zīmēm un vizuāli esot identiska dažām no tām, ka tās aptvertie pakalpojumi esot identiski pakalpojumiem, kas aizsargāti ar vairākām no to agrākajām preču zīmēm, un ka tās aptvertajām precēm esot papildinošs raksturs attiecībā uz pakalpojumiem, kas aizsargāti ar lielāko daļu to agrāko preču zīmju. Tāpat tās apgalvoja, ka prasītājs, kad viņš iesniedza savu pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju, zināja par to agrāko preču zīmju pastāvēšanu un par to darbības jomām, kas aprakstītas šā sprieduma 7. punktā.

Ar 2013. gada 18. jūlija lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

2013. gada 18. septembrī pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.

Ar 2014. gada 13. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas pirmā padome apmierināja pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju apelācijas sūdzību, atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu pilnībā un atzina apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu. Tāpat tā nolēma, ka prasītājs atlīdzina izdevumus, kas radušies spēkā neesamības atzīšanas procesā un apelācijas procesā.

Runājot pēc būtības, Apelācijas padome, pirmkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu ir piekritusi ņemt vērā noteiktus papildu pierādījumus, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas pirmo reizi iesniedza procesā šajā padomē, konkrēti, izvilkumu no interneta vietnes , kā arī izvilkumu no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html (apstrīdētā lēmuma 20. un 21. punkts).

Otrkārt, Apelācijas padome secināja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, t.i., 2010. gada 18. februārī, pastāvēja apstākļi, kuriem ir nozīmē šajā konkrētajā lietā un kas liecina, ka prasītājs skaidri zināja par Čīles grafisko preču zīmju “DoggiS”, kas aizsargātas ar reģistrācijām Nr. 683048, Nr. 857568 un Nr. 801904, iepriekšējo pastāvēšanu (apstrīdētā lēmuma 32. punkts). Pamatojot šo secinājumu, Apelācijas padome atsaucās uz izvilkumiem no prasītāja interneta vietnes, kā arī izvilkumiem no reklāmas, ko prasītājs bija izvietojis franšīzēm veltītajās interneta vietnēs (apstrīdētā lēmuma 33.–37. punkts).

Treškārt, Apelācijas padome, ņemot vērā apstrīdētās preču zīmes raksturu, norādīja, ka tā ir identiska agrākajām Čīles grafiskajām preču zīmēm “DoggiS” un ka ar to ir apzīmēti tādi paši pakalpojumi kā ar minētajām agrākajām preču zīmēm, kā arī preces, kas nepieciešamas attiecīgo apgādes ar ēdieniem pakalpojumu sniegšanai. Tā secināja, ka šāda līdzība nevar būt “nejaušas sakritības rezultāts” (apstrīdētā lēmuma 37.–41. punkts).

Ceturtkārt, Apelācijas padome norādīja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām piederošā preču zīme “doggis” bija tikusi izmantota jau vairākus gadus un ka pēdējos gados tā ir guvusi Čīlē arvien lielākus panākumus, kas pastiprināja tās reputāciju konkrētajā sabiedrības daļā (apstrīdētā lēmuma 42. punkts).

Piektkārt, Apelācijas padome secināja, ka apstāklis, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas nebija izrādījušas interesi par to agrāko preču zīmju aizsardzību Eiropas Savienībā pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma, neraugoties uz to, ka tās bija izmantojušas minētās agrākās preču zīmes Čīlē, neļauj pierādīt, ka prasītājs nebija rīkojies ļaunticīgi minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī, jo šis apstāklis attiecas uz “[pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu] iesniedzēju subjektīvo sfēru” (apstrīdētā lēmuma 43. punkts).

Sestkārt, Apelācijas padome norādīja, ka fakts, ka ir tikusi pieteikta grafiska preču zīme, kas ir identiska pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju agrākajām grafiskajām preču zīmēm, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, kurus apzīmē ar minētajām agrākajām preču zīmēm, un precēm, kas nepieciešamas šo pakalpojumu sniegšanai, ne tikai neatbilst jebkādai komerciālai loģikai, bet arī var apstiprināt nodomu uzurpēt tiesības, kas piesaistītas minētajām agrākajām preču zīmēm (apstrīdētā lēmuma 45. punkts).

Lietas dalībnieku prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un līdz ar to apstiprināt Anulēšanas nodaļas lēmumu;

—

piespriest ITSB un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

noraidīt prasību;

—

piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Pamatojot savu prasību, prasītājs izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta pārkāpumu un otrais – ar šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 76. panta pārkāpumu

Prasītājs apgalvo, ka Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. pantu, jo tā esot ņēmusi vērā pierādījumus, ko pirmo reizi procesā šajā padomē iesniegušas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas, konkrēti – šā sprieduma 15. punktā minētos izvilkumus no interneta vietnes un no interneta lapas, lai atbalstītu jaunu pamatu, kas pats bija balstīts uz jauniem faktiem.

Attiecīgie jaunie fakti esot šādi:

—

no izvilkuma no interneta vietnes secinātais fakts, ka prasītājs bija “konstatējis hotdogu panākumus Amerikas kontinentā” un ka viņam bija “mērķis iekarot Eiropu” (apstrīdētā lēmuma 35. punkts);

—

fakts, ka izvilkums no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html “liecina par to, ka [prasītājs] zināja par [latīņamerikāņu preču zīmju] “Doggis” iepriekšējo pastāvēšanu” un ka prasītājs to reklamēja, apgalvojot, ka ““Doggis” ir hotdogu franšīze, kurai ir liels prestižs starptautiskā mērogā”, ka “[tās] ķēde ir iecerējusi nodibināties Spānijā un [ka] tās mērķis ir kļūt par pirmo hotdogu ķēdi Eiropas līmenī” (apstrīdētā lēmuma 36. punkts);

—

fakts, ka zemāk attēlotais personāžs hotdoga formā, kas redzams izvilkumā no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html, ir līdzīgs agrākajām Čīles preču zīmēm Nr. 728038 un 724717 (apstrīdētā lēmuma 37. punkts):

ITSB būtībā iebilst, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts ļaujot tam ņemt vērā novēloti iesniegtus faktus un pierādījumus un ka tam šajā ziņā esot plaša rīcības brīvība.

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. pantam:

“1. Lietas izskatīšanas procesa laikā [ITSB] izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu [, kā arī prasījumu], ko puses iesniegušas, pārbaudi.

“2. [ITSB] var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka parasti, ja kādā normā nav paredzēts citādi, lietas dalībnieki var iesniegt faktus un pierādījumus arī pēc tam, kad beigušies saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 normām šādai iesniegšanai noteiktie termiņi, un ka ITSB nekādā ziņā nav aizliegts ņemt vērā tādējādi novēloti norādītos faktus vai iesniegtos pierādījumus, t.i, pēc Anulēšanas nodaļas noteiktā termiņa beigām un, attiecīgā gadījumā, pirmo reizi tos norādot vai iesniedzot procesā Apelācijas padomē (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, Krājums, EU:C:2007:162, 42. punkts, un 2013. gada 18. jūlijs, New Yorker SHK Jeans/ITSB,C‑621/11 P, Krājums, EU:C:2013:484, 22. punkts).

Nosakot, ka ITSB “var” izlemt neņemt vērā novēloti norādītos faktus un iesniegtos pierādījumus, ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu ir piešķirta plaša rīcības brīvība pieņemt lēmumu – lai gan motivējot savu lēmumu šajā jautājumā – par to, vai tie ir vai nav jāņem vērā (spriedumi ITSB/Kaul, minēts 28. punktā, EU:C:2007:162, 43. un 68. punkts, un New Yorker SHK Jeans/ITSB, minēts 28. punktā, EU:C:2013:484, 23. punkts).

Turklāt saistībā ar ITSB rīcības brīvības īstenošanu sakarā ar novēloti iesniegtu pierādījumu eventuālu ņemšanu vērā ir jānorāda, ka, kad ITSB ir jālemj spēkā neesamības atzīšanas procesā, šāda ņemšana vērā var būt attaisnota it īpaši gadījumā, ja ITSB uzskata, pirmkārt, ka novēloti iesniegtajiem elementiem acīmredzami var būt patiesa nozīme saistībā ar tam iesniegtā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu izskatīšanas rezultātu un, otrkārt, ka procesa stadija, kurā notiek šī novēlotā iesniegšana, un ar to saistītie apstākļi neliedz tos ņemt vērā (pēc analoģijas skat. spriedumus ITSB/Kaul, minēts 28. punktā, EU:C:2007:162, 44. punkts, un New Yorker SHK Jeans/ITSB, minēts 28. punktā, EU:C:2013:484, 33. punkts).

Konkrētajā lietā vispirms ir jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma motīvu daļas izriet, ka Apelācijas padome ir efektīvi īstenojusi plašo rīcības brīvību, kas tai piešķirta ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu, lai – sniedzot pamatojumu un pienācīgi ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus – nolemtu, ka būtu jāņem vērā divi papildu pierādījumi, kas pirmo reizi tikuši iesniegti procesā šajā padomē, lēmuma, kurš tai bija jāpieņem, taisīšanas mērķiem.

Tādējādi pēc tam, kad apstrīdētā lēmuma 20. punktā Apelācijas padome bija identificējusi attiecīgos pierādījumus, proti, izvilkumu no interneta vietnes un izvilkumu no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html, tā minētā lēmuma 21. punktā norādīja:

“[Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu] iesniedzēju procesā Apelācijas padomē iesniegtie materiāli ietver dokumentus, kas tikai apstiprina un papildina interneta lapas [] saturu, kura jau tikusi iesniegta, lai atbalstītu apgalvojumu, ka [prasītājs] bija zinājis par pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju preču zīmju esamību un to darbībām ātrās ēdināšanas restorānu nozarē. Līdz ar to šie dokumenti ir jāņem vērā atbilstoši [Regulas Nr. 207/2009] 76. panta 2. punktam.”

Turpinājumā ir jāsecina, ka Apelācijas padome ir pienācīgi izmantojusi tai ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu piešķirto rīcības brīvību, piekrītot ņemt vērā abus attiecīgos pierādījumus.

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka abi strīdīgie izvilkumi – kā to pareizi minējusi Apelācijas padome un ITSB – vienīgi apstiprina un papildina pierādījumus, kurus pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas jau sākotnēji bija iesniegušas procesā Anulēšanas nodaļā, proti, izvilkumus no prasītāja interneta vietnes www..

Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītāja minētie it kā jaunie fakti (skat. šā sprieduma 25. punktu) jau bija norādīti viņa paša interneta vietnes www. rubrikā “Uzņēmums”, izvilkumu no kuras pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas bija iesniegušas procesā Anulēšanas nodaļā. Proti, šajā pēdējā izvilkumā ir paustas tādas pašas idejas kā abos strīdīgajos izvilkumos, jo cita starpā tur ir norādīts:

—

“Doggis ienāk Spānijā ar [prasītāju] 2010. gadā ar mērķi iesākt savu ekspansiju pasaules līmenī, izmantojot franšīžu sistēmu”;

—

“Hotdogs [..] ir produkts, kas ir guvis lielus panākumus daudzās pasaules valstīs, piemēram, ASV, Čīlē, Brazīlijā, Kolumbijā, Vācijā utt.”;

—

“Spānijā mēs esam pirmā hotdogu franšīze un piedāvājam mūsu franšīzes ņēmējiem iespēju strādāt mūsu paspārnē, balstoties uz mūsu pieredzi, mūsu nozares zināšanām un pastāvīgo franšīzes ņēmējiem sniedzamo atbalstu, kam ir pieeja franšīzes ņēmējiem, kas izvēlējušies mūs, lai izveidotu savu pašu hotdogu franšīzi”.

Ir jāpiebilst, ka personāžs hotdoga formā, kas parādās izvilkumā no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html, ir jau bijis atrodams dažos izvilkumos no interneta vietnes www., kurus pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas bija iesniegušas procesā Anulēšanas nodaļā.

Treškārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas nebija atsaukušās uz abiem strīdīgajiem izvilkumiem, kā arī ar tiem saistītajiem faktiem procesā Apelācijas padomē, lai atbalstītu kādu jaunu pamatu. Proti, kā to pareizi uzsvērusi Apelācijas padome un ITSB, minētie izvilkumi bija vērsti tikai uz to, lai apstiprinātu vienu no galvenajām pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju tēzēm, ko tās aizstāvēja procesā Anulēšanas nodaļā, proti, ka prasītājs brīdī, kad viņš iesniedza apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, zināja par to preču zīmju pastāvēšanu un par to komercdarbībām (skat. Anulēšanas nodaļas 2013. gada 18. jūlija lēmuma 4. punkta pēdējo iedaļu).

Ceturtkārt, atbilstoši tam, kas norādīts šā sprieduma 37. punktā, ir jākonstatē, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas, novēloti iesniedzot abus strīdīgos izvilkumus, bija paredzējušas atbildēt uz Anulēšanas nodaļas vērtējumu, saskaņā ar kuru tās pietiekami nebija pierādījušas, ka prasītājs iepriekš bija zinājis par to agrāko preču zīmju pastāvēšanu (skat. Anulēšanas nodaļas 2013. gada 18. jūlija lēmuma 16. un 17. punktu).

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pierādījumiem, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas pirmo reizi ir iesniegušas procesā Apelācijas padomē, patiešām bija nozīme strīda atrisināšanai. Turklāt tās iesniedza šos papildu pierādījumus brīdī, kad tās iesniedza savu rakstu par to apelācijas sūdzības motīviem, tādējādi ļaujot Apelācijas padomei objektīvā un pamatotā veidā īstenot tās rīcības brīvību attiecībā uz šo pierādījumu ņemšanu vērā. Visbeidzot, ņemot vērā to, kas konstatēts šā sprieduma 38. punktā, nevar tikt secināts, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas būtu pieļāvušas ļaunprātību attiecībā uz noteiktajiem termiņiem, jo būtu rīkojušās acīmredzami nolaidīgi.

Tāpēc pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Prasītājs apgalvo, ka Apelācijas padome, secinot, ka prasītājs ir rīkojies ļaunticīgi sava apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

ITSB apstrīd prasītāja argumentus un lūdz noraidīt otro pamatu kā nepamatotu.

Vispirms ir jāatgādina, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas režīms balstās uz “pirmā iesniedzēja” principu, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punktā. Atbilstoši šim principam apzīmējumu kā Kopienas preču zīmi var reģistrēt vienīgi tad, ja to neliedz darīt agrāka preču zīme, neatkarīgi no tā, vai runa ir par Kopienas preču zīmi, par dalībvalstī vai Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā reģistrētu preču zīmi, par preču zīmi, kas ir dalībvalstī spēkā esošās starptautiskās reģistrācijas priekšmets, vai arī par preču zīmi, kas ir Savienībā spēkā esošās starptautiskās reģistrācijas priekšmets. Savukārt, neskarot iespējamu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta piemērošanu, tas vien, ka trešā persona ir izmantojusi nereģistrētu preču zīmi, neliedz kā Kopienas preču zīmi reģistrēt identisku vai līdzīgu preču zīmi attiecībā uz identiskiem vai līdzīgiem pakalpojumiem (spriedums, 2013. gada 11. jūlijsSA.PAR./ITSB – Salini Costruttori (“GRUPPO SALINI”), T‑321/10, Krājums, EU:T:2013:372, 17. punkts). Šis pats konstatējums principā attiecas arī uz ārpus Savienības reģistrētas preču zīmes izmantošanu, ko veic trešā persona (spriedums, 2012. gada 21. marts, Feng Shen Technology/ITSB – Majtczak (“FS”), T‑227/09, Krājums, EU:T:2012:138, 31. punkts).

Šo principu cita starpā niansē Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmi paziņo par spēkā neesošu gadījumos, kad ITSB ir iesniegts attiecīgs pieteikums, vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu, ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu par preču zīmi, ir rīkojies ļaunticīgi. Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam, kas vēlas atsaukties uz šo pamatu, ir jāpierāda apstākļi, kas ļauj secināt, ka Kopienas preču zīmes īpašnieks, iesniedzot šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir rīkojies ļaunticīgi (spriedums “GRUPPO SALINI”, minēts 43. punktā, EU:T:2013:372, 18. punkts).

Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais “ļaunprātības [ļaunticības]” jēdziens Savienības tiesību aktos nav definēts, nav norobežots tvēruma ziņā un nav pat nekādi aprakstīts (spriedums, 2015. gada 26. februāris, Pangyrus/ITSB – RSVP Design (“COLOURBLIND”), T‑257/11, EU:T:2015:115, 64. punkts).

Tomēr, kā Apelācijas padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 27. punktā, Tiesa savā 2009. gada 11. jūnija spriedumā Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (C‑529/07, Krājums, EU:C:2009:361, 53. punkts) ir sniegusi vairākus precizējumus par to, kā būtu jāinterpretē un jāpiemēro šis jēdziens Kopienas preču zīmes tiesiskā regulējuma kontekstā. Tādējādi tā ir norādījusi, ka pieteikuma iesniedzēja ļaunprātība [ļaunticība] ir jāizvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā un kuri pastāvēja brīdī, kad tika iesniegts pieteikums par apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, it īpaši:

—

apstākli, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina, ka kāda trešā persona vismaz vienā dalībvalstī izmanto identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci vai pakalpojumu, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek lūgta;

—

pieteikuma iesniedzēja nodomu liegt šai trešajai personai turpināt izmantot šādu apzīmējumu;

—

juridiskās aizsardzības apmēru, kāds ir trešās personas apzīmējumam un apzīmējumam, kura reģistrācija tiek lūgta.

Turklāt, kā Apelācijas padome pamatoti ir uzsvērusi apstrīdētā lēmuma 30. punktā, šā sprieduma 46. punktā uzskaitītie faktori ir tikai piemēri no tādu apstākļu kopuma, kas var tikt ņemti vērā, lai izlemtu, vai, iespējams, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir rīkojies ļaunticīgi (spriedumi, 2012. gada 14. februāris, Peeters Landbouwmachines/ITSB – Fors MW (“BIGAB”), T‑33/11, Krājums, EU:T:2012:77, 20. punkts, un “GRUPPO SALINI”, minēts 43. punktā, EU:T:2013:372, 22. punkts).

Tātad ir pamats uzskatīt, ka, veicot visaptverošu vērtējumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam, var tikt ņemta vērā arī apstrīdēto preču zīmi veidojoša vārda vai akronīma izcelsme un tā agrākā kā preču zīmes izmantošana komercdarījumos, komerciālā loģika, kurā iekļaujas Kopienas preču zīmes, ko veido šis vārds vai šis akronīms, reģistrācijas pieteikuma iesniegšana, kā arī notikumu hronoloģija saistībā ar minēto iesniegšanu (šajā ziņā skat. spriedumus “GRUPPO SALINI”, minēts 43. punktā, EU:T:2013:372, 23. punkts; 2014. gada 8. maijs, Simca Europe/ITSB – PSA Peugeot Citroën (“Simca”), T‑327/12, Krājums, EU:T:2014:240, 39. punkts, un “COLOURBLIND”, minēts 45. punktā, EU:T:2015:115, 68. punkts).

Iepriekš izklāstīto apsvērumu gaismā ir jāizvērtē apstrīdētā lēmuma tiesiskums daļā, kurā Apelācijas padome ir izdarījusi secinājumu par prasītāja ļaunticību apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Lai nonāktu pie šī secinājuma, pirmām kārtām, Apelācijas padome konstatēja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī prasītājs zināja par agrāko Čīles grafisko preču zīmju “DoggiS”, kas aizsargātas ar reģistrācijām Nr. 683048, Nr. 857568 un Nr. 801904, pastāvēšanu (apstrīdētā lēmuma 32. punkts). Šo zināšanas konstatējumu tā izdarīja, pamatojoties uz izvilkumiem no interneta vietnēm un interneta lapas, ko iesniegušas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas procesā Anulēšanas nodaļā, kā arī – pirmo reizi – procesā šajā padomē (apstrīdētā lēmuma 33.–37. punkts).

Šajā sakarā, pirmkārt, ir jānoraida prasītāja apgalvojums, ka fakti un pierādījumi, kas tikuši iesniegti procesā Anulēšanas nodaļā un kas, viņaprāt, esot vienīgie, kurus Apelācijas padome varētu likumīgi ņemt vērā, neļaujot izdarīt šādu secinājumu. Tāpat ir jānoraida viņa tēze, ka, ņemot vērā apgalvoto Regulas Nr. 207/2009 76. panta pārkāpumu, apstrīdētā lēmuma 35.–37. punkts esot jāatzīst par spēkā neesošiem.

Proti, kā konstatēts pirmā prasības pamata pārbaudē šā sprieduma 24.–40. punktā, Apelācijas padome bija pilnībā tiesīga ņemt vērā iepriekš 15. punktā minētos izvilkumus no interneta vietnes un interneta lapas, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas pirmo reizi iesniegušas procesā šajā padomē.

Otrkārt, ir jākonstatē, ka no dažādiem pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju iesniegtajiem pierādījumiem juridiski pietiekami izriet, ka prasītājs apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināja par agrāko Čīles grafisko preču zīmju “DoggiS” pastāvēšanu.

Šajā ziņā vispirms ir jāsecina, ka apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome pareizi ir norādījusi, ka no izvilkuma no interneta vietnes www. (skat. šā sprieduma 35. punktu), kurā prasītājs apraksta uzņēmumu ar nosaukumu Doggis España, izriet, ka “Doggis” ir nevis kāda firmas zīme, kas sākotnēji būtu izveidota Spānijā (“Doggis ienāk Spānijā ar [prasītāju] 2010. gadā”), bet gan ārvalsts uzņēmums, kas it kā esot nodibinājies šajā valstī nolūkā izvērst savu darbību starptautiskā mērogā. Tā arī pareizi ir norādījusi, ka šajā izvilkumā šis uzņēmums bija stādīts priekšā kā pirmā hotdogu “Doggis” franšīze Spānijā un tajā bija norādīts, ka hotdogs ir guvis lielus panākumus “daudzās pasaules valstīs, piemēram, ASV, Čīlē, Brazīlijā, Kolumbijā, Vācijā utt.”.

Ir taisnība, kā pareizi norāda prasītājs, ka iepriekš minētā informācija ir iekļauta nevis interneta vietnes www. rubrikā “Franšīzes”, kā tas minēts apstrīdētā lēmuma 34. punktā, bet gan tās rubrikā “Uzņēmums”. Tomēr ir skaidrs, ka tā ir vienkārša pārrakstīšanās kļūda, kas nekādā ziņā nevar likt apšaubīt Apelācijas padomes izdarīto konstatējumu pamatotību.

Turpinājumā – Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 35. punktā tāpat pareizi ir norādījusi, ka izvilkumā no interneta vietnes , kurā Doggis franšīze ir stādīta priekšā kā “ķēde, kas nodarbojas ar ātrās ēdināšanas pakalpojumiem, par pamatproduktu izmantojot hotdogus”, ir norādīts, pirmkārt, ka “Doggis franšīze” ir ienākusi Spānijā 2010. gadā ar prasītāju pēc tam, kad viņš bija konstatējis hotdogu panākumus Amerikas kontinentā, ar mērķi iesākt savu ekspansiju Eiropā un, otrkārt, ka “ir [izrādījies], ka citi Amerikas izcelsmes ātrās ēdināšanas franšīžu modeļi ir bijuši ļoti veiksmīgi visā pasaulē”. Ir jāpiebilst, ka arī pašā minētajā izvilkumā ir ietverta skaidra atsauce uz hotdogu panākumiem Čīlē un Brazīlijā.

Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 36. punktā Apelācijas padome tāpat pareizi ir konstatējusi, ka izvilkumā no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html ir norādīts, ka ““Doggis” ir hotdogu franšīze, kurai ir liels prestižs starptautiskā mērogā”, ka “[prasītāja] ķēde grasās nodibināties Spānijā un [ka] tās mērķis ir kļūst par pirmo hotdogu ķēdi Eiropas līmenī”.

Kā pamatoti norāda ITSB, no dažādajiem šā sprieduma 54., 56. un 57. punktā minētajiem izvilkumiem izriet, ka prasītājs pirms firmas zīmes ar apzīmējumu “Doggis” ieviešanas Spānijā ātrās ēdināšanas restorānu, kas piedāvā hotdogus, nozarē bija veicis pētījumu par šo nozari starptautiskā mērogā un bija konstatējis, ka šis produkts ir guvis lielus panākumus Amerikas kontinentā un, it īpaši, Čīlē un Brazīlijā, t.i., tieši tajās valstīs, kurās pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas jau vairākus gadus attīstīja franšīžu tīklu šajā pašā nozarē un ar tādu pašu apzīmējumu. Līdz ar to prasītājs, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, noteikti zināja, ka pastāv ne vien pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju franšīžu tīkls, bet arī tām piederošās agrākās Čīles grafiskās preču zīmes “DoggiS”.

Šis secinājums ir acīmredzams vēl jo vairāk tādēļ, ka starp agrākajām Čīles grafiskajām preču zīmēm “DoggiS”, kurās sarkanie burti ir uz dzeltena fona, un zemāk attēloto apzīmējumu, ko prasītājs izmantojis savā interneta vietnē www., kā arī savā reklāmā franšīzēm veltītajās interneta vietnēs, – kā to pareizi konstatējusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā – pastāv identiskums vai gandrīz pilnīgs identiskums:

Šis identiskums vai gandrīz pilnīgais identiskums – papildus gandrīz pilnīgajam identiskumam starp minētajām agrākajām preču zīmēm un apstrīdēto preču zīmi (skat. šī sprieduma 76.–78. punktu) – acīmredzami nevar būt nejaušības rezultāts.

Šis pēdējais konstatējums nevar tikt atspēkots ar prasītāja apgalvojumu, ka sarkana un dzeltena krāsa parasti tiekot izmantotas, lai netieši atsauktos uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, it īpaši uz Amerikas hotdogu pārdošanas uzņēmumiem, kuru krāsas sasaucas ar kečupa mērces un sinepju krāsām. Proti, ir jānorāda, no vienas puses, ka konkrētajā gadījumā ne tikai lietotās krāsas ir identiskas, bet tās turklāt ir sakārtotas tāpat, jo sarkanā krāsa tiek izmantota burtiem un dzeltenā – fonam. No otras puses, lai gan ir iespējams, ka šīs krāsas tiek bieži izmantotas ātrās ēdināšanas pakalpojumu nozarē, tomēr saistībā ar hotdogiem var tikt izvēlēta arī kāda cita krāsa, piemēram, kā atzīmē ITSB, brūna krāsa, kas atgādina Frankfurtes desiņas un maizītes, kurā tā ielikta, krāsu.

Tāpat ir jāsecina, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā ir pareizi norādījusi uz augstu līdzības pakāpi starp personāžu hotdoga formā, kas parādās izvilkumā no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html, kā arī izvilkumos no interneta vietnes www. (skat. šā sprieduma 25. un 36. punktu), un agrākajām Čīles preču zīmēm Nr. 728038 un Nr. 724717 (skat. šā sprieduma 8. punktu).

Arī šī augstā līdzības pakāpe starp abiem minētajiem personāžiem nevar būt nejaušības rezultāts. Ir taisnība, kā to norāda prasītājs, ka daudzos ātrās ēdināšanas uzņēmumos produkti bieži tiek “humanizēti”. Tomēr konkrētajā gadījumā šiem personāžiem sakrīt to poza, tajos lietoto krāsu izkārtojums, to priecīgais attēlojums un tādu aksesuāru kā beisbola cepurīte, balti cimdi un sporta apavi klātbūtne. Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem prasītājs atsaucas, mēģinot pierādīt, ka šā veida personāžs neesot kaut kas oriģināls ātrās ēdināšanas restorānu, kas piedāvā hotdogus, nozarē, pietiek norādīt, ka tie pirmo reizi ir tikuši iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā un tādēļ tie atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ir jānoraida kā nepieņemami (skat. spriedumu, 2013. gada 27. jūnijs, MOL/ITSB – Banco Bilbao Vizcaya Argentaria (“MOL Blue Card”), T‑367/12, EU:T:2013:336, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

Treškārt, ir jākonstatē, ka neviens no prasītāja argumentiem nevar likt apšaubīt Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru prasītājs apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināja par agrāko Čīles grafisko preču zīmju “DoggiS”, kas aizsargātas ar reģistrācijām Nr. 683048, Nr. 857568 un Nr. 801904, pastāvēšanu.

Tādējādi vispirms būtu jānoraida prasītāja arguments, kas balstīts uz šā sprieduma 35. punkta pirmajā ievilkumā minēto izvilkumu no interneta vietnes www. un saskaņā ar kuru, “[ja] mērķis bija iesākt ekspansiju pasaules līmenī, to nevarēja saprast tādējādi, ka uzņēmums un preču zīme pastāvēja iepriekš un tika vēlāk importēti no Amerikas kontinenta uz Spāniju”.

Proti, pirmām kārtām, no minētā izvilkuma ir skaidri secināms, ka uzņēmums un preču zīme jau pastāvēja (skat. šā sprieduma 54. punktu) un ka prasītājs sevi stādīja priekšā kā personu, kas ir atbildīga par to iespiešanos Spānijas tirgū. Otrām kārtām, apstāklis, ka šis uzņēmums un šī preču zīme pastāvēja pirms to “importēšanas” Spānijā, nav nekādi nesavienojams ar mērķi “iesākt” attīstību pasaules līmenī. Konkrēti, kā pareizi norāda ITSB, ir visai iespējams, ka, ņemot vērā vēsturiskās un kultūras saites starp Latīņameriku un Spāniju, kādas Latīņamerikas preču zīmes īpašnieks izmanto Spānijas tirgu kā sākumpunktu, lai uzsāktu tās ekspansiju Eiropas kontinentā. Turklāt tieši uz to norāda arī informācija, kas ietverta izvilkumā no interneta vietnes (skat. šā sprieduma 56. punktu), kā arī izvilkumā no interneta lapas /franquicia-doggis_fv1793.html (skat. šā sprieduma 57. punktu).

Tāpat nevar piekrist prasītāja argumentam, ka apstrīdētā lēmuma 35. punktā ietvertā atsauce uz Amerikas ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, kas ir guvuši lielus panākumus pasaules līmenī, esot jāsaprot kā atsauce uz “ārkārtīgi slavenām Ziemeļamerikas preču zīmēm, kas nāk no ASV, tādām kā “Burger King”, “McDonald’s”, “pizza Hut” utt.”, un ka neviens Spānijas patērētājs nedomās par Čīles ātrās ēdināšanas uzņēmumu.

Proti, no vienas puses, nekas izvilkumā no interneta vietnes , no kura nāk šī atsauce, neļauj secināt, ka tajā būtu domāts tika Ziemeļamerikas tirgus. Tieši pretēji, ir jākonstatē, ka minētajā izvilkumā ir skaidri minēts ne tikai “Amerikas kontinents” vispārīgi, bet arī Dienvidamerikas valstis, tādas kā Čīle, Brazīlija un Kolumbija. No otras puses, nevar a priori tikt izslēgta iespēja, ka pastāv Dienvidamerikas zīmoli, kas ir guvuši panākumus ātrās ēdināšanas tirgū, un ka arī tos uztver Spānijas sabiedrība, kas tostarp ietver patērētājus, kuriem ir saites ar Dienvidamerikas valstīm.

Prasītāja apgalvojums, ka fakts, ka izvilkumos no interneta vietnēm un www. papildus Amerikas Savienotajām Valstīm ir minētas arī Čīle un Brazīlija, esot izskaidrojams ar to, ka tās ir valstis ar vislielāko ekonomikas izaugsmi, un tātad ar “konstatēto saikni ar to attiecīgo tautsaimniecību potenciālu, cenšoties sasniegt leģitīmu reklāmas mērķi atbalstīt franšīžu sistēmu, ko paredzēts izveidot Spānijā”, nav pārliecinošs. Proti, pirmkārt, ir pārsteidzoši, ka šajos izvilkumos prasītājs min Čīli un Brazīliju, kas ir tieši tās divas valstis, kurās pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām pieder preču zīmes “doggis” reģistrācijas, nevis citas Dienvidamerikas valstis, tādas kā Argentīna un Meksika, ko viņš savos procesuālajos rakstos tomēr arī ir identificējis kā valstis ar lielu ekonomikas izaugsmi Amerikas kontinentā. Otrkārt, katrā ziņā apstāklis, ka prasītājs ir minējis Čīli kā piemēru valstij, kurā hotdogs ir guvis lielus panākumus, nozīmē, ka viņš iepriekš ir pētījis šā produkta tirgu šajā valstī un ka viņš nevarēja nezināt galvenās preču zīmes šajā tirgū, tostarp preču zīmi “doggis”.

Tālāk prasītājs nevar lietderīgi izvirzīt argumentu, ka viņam nav bijušas līgumiskas vai ārpuslīgumiskas attiecības ar pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām.

Proti, lai gan ar šādu attiecību esamību varētu pietikt, lai pierādītu, ka prasītājs iepriekš ir zinājis par konkrētajām agrākajām preču zīmēm, turpretim tas, ka šādas attiecības nepastāvēja, nenozīmē, ka viņam nebija šādas zināšanas.

Visbeidzot, runājot par prasītāja apgalvojumiem, ka viņš nekad neesot bijis Čīlē un viņam nekad neesot bijis nodoma attīstīt savu preču zīmi un savu komerciālo modeli Dienvidamerikā, pietiek konstatēt, ka šie apgalvojumi ir tīri subjektīvi un nav pietiekami, lai atspēkotu objektīvus apstākļus, ko Apelācijas padome ir ņēmusi vērā, lai nonāktu pie sava secinājuma.

Otrām kārtām, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome ne tikai ir ņēmusi vērā to, ka prasītājs iepriekš ir zinājis par agrākajām Čīles preču zīmēm, bet arī, pamatojoties uz noteiktiem objektīviem faktoriem, kas var dot skaidrāku priekšstatu par viņa nodomiem, proti, uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturu (apstrīdētā lēmuma 38.–41. punkts), uz attiecīgo preču zīmju atpazīstamības līmeni (apstrīdētā lēmuma 42. punkts) un uz komerciālo loģiku, kurā iekļaujas apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana (apstrīdētā lēmuma 45. punkts), ir konstatējusi prasītāja ļaunticību.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šādas zināšanas no preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja puses pašas par sevi nav pietiekamas, lai pierādītu tā ļaunticības esamību. Tāpat ir jāņem vērā viņa nodoms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī (spriedums Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, minēts 46. punktā, EU:C:2009:361, 40. un 41. punkts). Lai gan šis nodoms, protams, ir subjektīvs elements, tomēr tas ir jānosaka, atsaucoties uz izskatāmās lietas objektīvajiem apstākļiem (spriedums Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, minēts 46. punktā, EU:C:2009:361, 42. punkts).

Pirmkārt, runājot par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturu, vispirms ir jānorāda, ka šim faktoram var būt nozīme, izvērtējot ļaunticīgas rīcības esamību (šajā ziņā skat. spriedumu Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, minēts 46. punktā, EU:C:2009:361, 50. punkts).

Turpinājumā ir jāsecina, ka apstrīdētā lēmuma 39. punktā Apelācijas padome ir pareizi konstatējusi, ka apstrīdētā preču zīme un agrākās Čīles grafiskās preču zīmes “DoggiS”, kas reģistrētas ar Nr. 683048, Nr. 857568 un Nr. 801904, ir identiskas. Tās vismaz ir gandrīz identiskas.

Šajā ziņā, no vienas puses, ir jākonstatē, ka apstrīdēto preču zīmi un attiecīgās agrākās Čīles preču zīmes veido viens un tas pats vārdiskais elements “doggis”. Prasītāja arguments, ka šis vārdiskais elements neesot oriģināls, ir jānoraida. Proti, prasības pieteikuma pielikumā ietvertie dokumenti, uz kuriem balstās šis arguments, ir tikuši iesniegti pirmo reizi tiesvedībā Vispārējā tiesā un līdz ar to ir jānoraida kā nepieņemami (skat. šā sprieduma 63. punktu). Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka vārda “doggis” nozīme ir saistīta ar hotdogiem, tomēr, kā tas sīkāk paskaidrots tālāk 78. punktā, veidam, kādā tas parādās attiecīgajās agrākajās Čīles preču zīmēs, piemīt dažas īpatnības, kas identiskā veidā atrodamas arī apstrīdētajā preču zīmē.

No otras puses, ir jānorāda uz šādiem vizuāliem identiskuma aspektiem starp attiecīgajām agrākajām Čīles preču zīmēm un apstrīdēto preču zīmi:

—

vārds “doggis” ir rakstīts sarkanā krāsā;

—

vārds “doggis” ir rakstīts īpašā fontā, izmantojot noapaļotu formu;

—

pirmais burts “d” un pēdējais burts “s” ir atveidoti ar lielajiem burtiem, savukārt centrā esošie burti ir mazie burti;

—

burti “d” un “s” ir biezāki nekā centrā esošie burti;

—

burtiem “o”, “g” un “g” ir vienāds izliekums augšdaļā.

Vienīgā vizuālā atšķirība starp apstrīdēto preču zīmi un attiecīgajām agrākajām Čīles preču zīmēm ir tā, ka pēdējām minētajām ir dzeltens fons, bet ar to acīmredzami nevar būt pietiekami, lai izslēgtu iespēju, ka šīs preču zīmes rada vienādu kopējo iespaidu.

Tam, kas konstatēts šā sprieduma 77. un 78. punktā, ir piebilstams fakts, par kuru nav strīda starp pusēm, proti, ka apstrīdētā preču zīme apzīmē tādus pašus pakalpojumus kā attiecīgās agrākās Čīles preču zīmes, kā arī preces, kas ir nepieciešamas, lai sniegtu ar šīm preču zīmēm aptvertos ātrās ēdināšanas pakalpojumus.

Kā pamatoti norāda Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41. punktā, šāda līdzības pakāpe starp minētajām preču zīmēm un tautsaimniecības nozarēm, ko tās aptver, acīmredzami nevar būt nejaušības rezultāts.

Ņemot vērā ārkārtīgi augsto līdzības pakāpi starp konkrētajām preču zīmēm, nevar piekrist prasītāja argumentam, ka gan viņš, gan pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas, lai izstrādātu savas attiecīgās preču zīmes, esot par pamatu ņēmuši vienus un tos pašus Ziemeļamerikas modeļus.

Otrkārt, saistībā ar konkrēto preču zīmju atpazīstamības līmeni ir jāatgādina, ka, lai izvērtētu, vai preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs rīkojies ļaunticīgi, var tikt ņemta vērā atpazīstamības pakāpe, kāda bija apzīmējumam brīdī, kad tika iesniegts reģistrācijas pieteikums ar mērķi to reģistrēt; šāda atpazīstamības pakāpe tieši varētu attaisnot pieteikuma iesniedzēja interesi nodrošināt plašāku sava apzīmējuma juridisko aizsardzību (spriedums Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, minēts 46. punktā, EU:C:2009:361, 51. un 52. punkts).

Konkrētajā lietā ir jānorāda, ka no lietas materiāliem neizriet, ka reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī apstrīdētā preču zīme būtu jau bijusi izmantota, savukārt no dokumentiem, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas iekļāvušas šī pieteikuma pielikumā, skaidri izriet, ka to preču zīmes “doggis” tikušas izmantotas vairākus gadus Čīlē un ka tās ir guvušas aizvien lielākus panākumus pēdējo gadu laikā, un šis fakts pastiprina to atpazīstamību konkrētās sabiedrības daļā. Papildus apstāklim, ka ļoti daudz ātrās ēdināšanas uzņēmumu darbojas ar apzīmējumu “Doggis” šajā valstī, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas kopš 2009. gada darbojas arī Brazīlijā.

Prasītāja argumentam, ka Čīles preču zīme Nr. 683048 esot tikusi reģistrēta tikai nesen, proti, 2004. gada janvārī, nevar piekrist. Proti, kā to pareizi norāda ITSB, lai gan preču zīmes ilgstoša izmantošana var būt faktors, kas būtu jāņem vērā, izvērtējot tās atpazīstamību, tomēr šī atpazīstamība nav atkarīga tikai no šī faktora. Tādā nozarē kā ātrās ēdināšanas pakalpojumi preču zīme var iegūt zināmu atpazīstamību diezgan īsā laikposmā, pateicoties citiem faktoriem, tādiem kā reklāmas kampaņas vai tirdzniecības vietu skaits. Ir jāpiebilst, ka pats prasītājs interneta lapā /franquicia-doggis_fv1793.html [apzīmējumu] “Doggis” stāda priekšā tādējādi, ka tā esot “hotdogu franšīze, kurai ir liels prestižs starptautiskā mērogā”.

Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, konstatējumam, saskaņā ar kuru preču zīmei “doggis” ir zināma atpazīstamība, nav pretrunā fakts, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām nepieder nekādas preču zīmju tiesības ne Spānijā, ne arī starptautiskā līmenī. Proti, no vienas puses, ir jāatgādina, ka tām pieder vairākas preču zīmes “doggis” dažādās Latīņamerikas valstīs (skat. šā sprieduma 8. un 9. punktu). No otras puses, izvēle aizsargāt preču zīmi ar tās reģistrāciju ir tās īpašnieka komerciālās stratēģijas jautājums un reģistrācijas neesamība obligāti nav pamats secinājumam par klātbūtnes vai atpazīstamības tirgū neesamību.

Tāpat prasītājam nav pamata apgalvot, ka apstāklis, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām nepieder domēna vārds , liecinot par to, ka tām trūkst gribas attīstīties starptautiskā mērogā. Proti, no vienas puses, izvēle reģistrēt domēna vārdu ir tikai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju komerciālās stratēģijas jautājums. No otras puses, ir jākonstatē, ka tām skaidri ir bijis nodoms attīstīt savas darbības Eiropas tirgū pēc tam, kad tās būs ieguvušas būtisku klātbūtni Dienvidamerikā, jo tieši tad, kad Inversiones Ged bija vēlējusies reģistrēt preču zīmi “doggis” Spānijā, tās atklāja apstrīdētās preču zīmes pastāvēšanu.

Treškārt, ir jāsecina, kā tas pareizi ir norādīts apstrīdētā lēmuma 45. punktā, ka apstāklis, ka prasītājs ir lūdzis reģistrēt grafisku preču zīmi, kas ir gandrīz identiska noteiktām agrākām pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju grafiskām preču zīmēm, lai apzīmētu tādus pašus pakalpojumus, kas apzīmētas ar šīm pēdējām minētajām preču zīmēm, un šo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās preces, neatbilst nekādai komerciālai loģikai. Turklāt ir jākonstatē, ka prasītājs pat neatsaucas uz kādu komerciālu loģiku, lai attaisnotu šo rīcību, un būtībā, izvirzot daudzus nepamatotus argumentus, vienīgi norāda, ka viņš apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nezināja par pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējām piederošo agrāko preču zīmju esamību.

Trešām kārtām, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 44. un 45. punktā Apelācijas padome pareizi ir secinājusi, ka prasītājs ir rīkojies ļaunticīgi apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Kā pareizi norādījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45. punktā, prasītājs, lūdzot veikt minēto reģistrāciju, neapstrīdami ir vēlējies uzurpēt tiesības, kas piesaistītas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēju preču zīmēm. Šo nodomu tostarp apstiprina veids, kādā prasītājs publiski stādīja priekšā savu ķēdi. Proti, papildus tam, ka apstrīdētā preču zīme un agrākās Čīles preču zīmes Nr. 683048, Nr. 857568 un Nr. 801904 ir gandrīz identiskas un attiecas uz viena veida darbībām, it īpaši franšīzēm ātrās ēdināšanas uzņēmumu, kas piedāvā hotdogus, nozarē, prasītājs, kā tas izriet no dokumentiem, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas iesniegušas procesā ITSB (skat. šā sprieduma 25. un 35. punktu), liek domāt, ka viņa franšīžu ķēde ir saistīta ar kādu ārzemju franšīžu ķēdi, kurai ir liels prestižs starptautiskā mērogā, un ka topošie viņa franšīzes ņēmēji gūtu labumu no viņa pieredzes, no viņa zināšanām par nozari un no pastāvīgā atbalsta.

Iepriekš minētais secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītāja apgalvojumu, ka viņa iesniegtais apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums atbilst nopietnam, rūpīgi izstrādātam, leģitīmam komerciālam projektam, kas neietver nekādu spekulatīvu interesi par preču zīmi “doggis”, tostarp norādot, ka viņam esot ilga pieredze franšīžu nozarē Spānijā. Proti, šie norādītie apstākļi nekādi neizskaidro konkrēto preču zīmju gandrīz pilnīgu identiskumu un to aptverto pakalpojumu identiskumu. Turklāt ir jākonstatē, ka pieredze, uz kuru atsaucas prasītājs, attiecas uz finanšu jomu, t.i., jomu, kas ir visai atšķirīga no ātrās ēdināšanas jomas.

Prasītājs balstās arī uz Juzgado de lo Mercantil no 2 de Murcia (Mursijas komerctiesa Nr. 2) 2015. gada 10. maija spriedumu parastajā tiesvedībā Nr. 263/2012, kuru prasītājs iesniedzis ar vēstuli, kas kancelejā saņemta 2015. gada 18. maijā. Prasītāja ieskatā šis spriedums esot uzskatāms par “jaunu faktu”, jo ar to cita starpā esot noraidīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ko pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas bija iesniegušas pret viņa Spānijas preču zīmi Nr. 2914857 “doggis”. Prasītājs norāda, ka minētajā spriedumā esot konstatēts, ka nav nekādu faktu, kas ļautu konstatēt, ka viņš, iesniedzot šīs Spānijas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir rīkojies ļaunticīgi.

Ir jākonstatē, ka arī minētais spriedums nevar likt apšaubīt šā sprieduma 89. punktā minēto Apelācijas padomes secinājumu, nepastāvot nepieciešamībai lemt par šī jaunā pierādījuma pieņemamību, ko apstrīd ITSB.

Proti, vispirms no minētā sprieduma izriet, ka attiecībā uz tai iesniegto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu tiesa ir veikusi analīzi, kas būtībā attiecās uz faktiem, pamatojoties uz virkni pierādījumu, kurus bija iesnieguši attiecīgās lietas dalībnieki. Taču ir jākonstatē, ka šī analīze neattiecas uz Savienības preču zīmju tiesību interpretāciju un ka prasītājs turklāt vispār nepaskaidro, kā tas tā varētu būt.

Tālāk ir jānorāda, ka konkrētajā spriedumā ir minēts, ka tas var tikt pārsūdzēts. Līdz ar to nevar tikt izslēgta iespēja, ka minētais spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā.

Visbeidzot, katrā ziņā ir jāatgādina, ka Savienības preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas, un ITSB apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009, kā to interpretējušas Savienības tiesas (spriedums, 2008. gada 17. jūlijs, L & D/ITSB, C‑488/06 P, Krājums, EU:C:2008:420, 58. punkts).

No minētā izriet, ka otrais prasības pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, viņam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

prasību noraidīt;

José-Manuel Davó Lledó atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Frimodt Nielsen

Dehousse

Collins

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 28. janvārī.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – spāņu.

Full & Egal Universal Law Academy