15.3.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 78/16
Prasība, kas celta 2014. gada 29. janvārī — Iran Insurance/Padome
(Lieta T-63/14)
2014/C 78/33
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Iran Insurance Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — D. Luff, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Padomes 2013. gada 15. novembra Lēmuma 2013/661/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 306, 18. lpp.), pielikuma 2. punktu;
—
atcelt Padomes 2013. gada 15. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1154/2013, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 306, 3. lpp.), pielikuma 2. punktu;
—
noteikt, ka Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (1), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmuma 2012/35/KĀDP (2) 1. panta 7. punktu un 2012. gada 23. marta Regulas Nr. 267/2012 (3) 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 46. panta 2. punktu, 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts nav piemērojams prasītājai;
—
piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1)
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav pamata īpašam iemeslam, lai Iran Insurance Company iekļautu sarakstā. Prasītāja ir skaidri noliegusi, ka tā būtu sniegusi finansiālu atbalstu Irānas valdībai. Turklāt prasītāja nav sniegusi atbalstu Irānai kodolenerģijas jomā. Līdz ar to nav izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā (kurā vēlāk grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmuma 2012/35/KĀDP 1. panta 7. punktu, Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punktu un Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP 1. panta 2. punktu), kā arī nosacījumi, kas paredzēti Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā (kurā vēlāk grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 21. decembra Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 11. punktu).
2)
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nosakot sankcijas pret Iran Insurance Company tikai tādēļ, ka šī sabiedrība ir valdības īpašumā, Padome ir veikusi diskrimināciju pret prasītāju salīdzinot ar citiem Irānas valsts uzņēmumiem, kuriem nepiemēro sankcijas. Šādi rīkojoties Padome ir pārkāpusi vienlīdzības, nediskrimācijas un labas pārvaldības principus.
3)
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav piemēroti izklāstījusi tās lēmuma iemeslus, lai saglabātu prasītājas nosaukumu sankcionēto vienību sarakstā. Atsaucoties uz “pasākumu ietekmi saistībā ar Savienības politikas mērķiem” tā nav konkrēti norādījusi, uz kāda veida ietekmi tā atsaucas un kā pasākumi iedarbosies uz šādu ietekmi.
4)
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, paturot prasītāju sankcionēto sabiedrību sarakstā, Padome ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Padome faktiski ir atteikusies izpildīt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-12/11. Padome ir pārkāpusi līdzsvaru Eiropas Savienības iestāžu starpā un prasītājas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī to, lai šīs tiesības tiktu piemērotas. Padome turklāt ir izvairījusies pati no savas atbildības un pienākumiem, kas tai noteikti saskaņā ar Padomes 2013. gada 15 novembra Lēmumu 2013/661/KĀDP un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1154/2013, kā Tiesa to skaidri ir norādījusi Padomei iepriekš minētajā spriedumā.
5)
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, neizpildot Tiesas spriedumu, kurā Padome bija lietas dalībniece pret prasītāju un kurš Padomei bija nelabvēlīgs, jo tā nav izpildījusi sprieduma pamatojumu un motivāciju, jo tā ir pieļāvusi kļūdu faktos, novērtējot prasītājas uzņēmējdarbību un tās prezumēto lomu attiecībā pret Irānas valdību, neveicot pat vismazāko izmeklēšanu par prasītājas faktisko lomu un uzņēmējdarbību Irānā, kaut arī Tiesa bija norādījusi, ka tas ir būtisks ES sankciju kārtības pret Irānu aspekts, un paturot sankcijas spēkā pēc 2014. gada 20. janvāra, kas ir datums, kurā ES piekrita Irānas ienākumu gūšanas darbībām, jo vairs netiek uzskatīts, ka Irāna piedalās kodolieroču izplatīšanas darbībās.
6)
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi samērīguma principu.
(1) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).
(2) Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (VO L 19, 22. lpp.).
(3) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy