5.5.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 135/44
Prasība, kas celta 2014. gada 31. janvārī – Francija/Komisija
(Lieta T-74/14)
2014/C 135/56
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – E. Belliard, G. de Bergues, D. Colas un J. Bousin)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt pilnībā Eiropas Komisijas 2013. gada 20. novembra Lēmumu C(2013) 7066, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. SA.16237, ko Francija īstenojusi Société Nationale Corse Méditerranée labā;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2013. gada 20. novembra Lēmumu C(2013) 7066, galīgā redakcija, ar kuru Komisija uzskatīja, ka, pirmkārt, pārstrukturēšanas atbalsta, par kuru Francijas iestādes paziņojušas 2002. gada 18. februārī, EUR 15,81 miljona apmērā atlikums un, otrkārt, trīs pasākumi, kurus Francijas iestādes īstenojušas 2006. gadā Société Nationale Corse Méditerranée (turpmāk tekstā – “SNCM”) labā, proti, 75 % SNCM īpašuma tiesību nodošana par negatīvu cenu EUR 158 miljonu apmērā, Compagnie générale maritime et financière (turpmāk tekstā – “CGMF”) parakstītā kapitāla palielinājums par EUR 8,75 miljoniem un avanss norēķinu kontos EUR 38,5 miljonu apmērā ir prettiesisks un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts. Tādēļ Komisija lika to atgūt.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Komisija ir atteikusies atsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc Vispārējās tiesas 2012. gada 11. septembra sprieduma lietā T–565/08 Corsica Ferries France/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts).
2.
Ar otro pamatu, kas izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots valsts atbalsta jēdziena pārkāpums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē gadījumā ja, Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisijai bija iemesls neatsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc 2012. gada 11. septembra sprieduma, jo Komisija uzskatīja, ka 2006. gada pasākumi ir kvalificējami kā valsts atbalsts šīs normas izpratnē. Šim pamatam ir trīs daļas. Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu:
—
uzskatot, ka 75 % SNCM īpašuma tiesību nodošana par negatīvu cenu EUR 158 miljonu apmērā ir jākvalificē kā valsts atbalsts un ka šajā lietā nav izpildīts privāta ieguldītāja kritērijs;
—
uzskatot, ka ieguldījums kapitālā EUR 8,75 apmērā ir jākvalificē kā valsts atbalsts;
—
uzskatot, ka avanss norēķinu kontos EUR 38,5 miljonu apmērā SNCM darbinieku labā ir jākvalificē kā valsts atbalsts šīs normas izpratnē.
3.
Ar trešo pamatu, kas tiek izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpums gadījumā ja, Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisijai bija iemesls neatsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc 2012. gada 11. septembra sprieduma, jo Komisija uzskatīja, ka kapitāla ieguldījums EUR 15,81 miljona apmērā, par ko tika paziņots 2002. gadā valsts atbalsta pārstrukturēšanai ietvaros, ir jākvalificē kā valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība.
Full & Egal Universal Law Academy