14.7.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 223/21
Prasība, kas celta 2014. gada 25. aprīlī – Vattenfall Europe Mining u.c./Komisija
(Lieta T-260/14)
2014/C 223/26
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Vattenfall Europe Mining AG (Cottbus, Vācija), Vattenfall Europe Sales GmbH (Hamburga, Vācija) un Vattenfall GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji –R. Karpenstein un C. Johann, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt atbilstoši LESD 264. pantam Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra lēmumu lietā Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN) – Vācija, Atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un samazināta EEG piemaksa energoietilpīgiem lietotājiem, C (2013) 4424, galīgā redakcija;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
1.
Pirmais pamats: valsts atbalsta LESD 107. panta 1. punkta izpratnē neesamība
Pirmajā pamatā prasītājas apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini izdarījusi pieņēmumu par “valsts līdzekļu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē izmantošanu saistībā ar finanšu plūsmām atbilstoši Likumam par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien; turpmāk tekstā – “EEG”).
—
Ar likumā paredzētu priekšrocību, kas neietver valsts līdzekļu izmantošanu, neesot pietiekami, lai varētu konstatēt atbalsta pastāvēšanu. Nepieciešamā valsts līdzekļu izmantošana EEG piemaksas gadījumā nepastāvot, jo piemaksu maksājot tikai privātas puses un iegūtie līdzekļi nevarot tikt attiecināti uz valsti, ciktāl nepastāv nepieciešamā pastāvīgā valsts kontrole un ar to saistītā faktiskā iestāžu iesaistīšanās iespēja.
—
Valsts kontrole pār EEG piemaksu savukārt esot izslēgta tikai tādēļ vien, ka piemaksas apmēru nosaka nevis valsts iestādes, bet gan to veido elektrības cena elektroenerģijas biržā un atjaunojamās elektroenerģijas apjoms, kas nonāk tajā. Turklāt valstij piektajā EEG kompensācijas mehānisma stadijā neesot nekādu iespēju ietekmēt attiecības starp elektroenerģijas piegādātāju un galīgo patērētāju. Izmaksu tālāknodošana šajā gadījumā tiek veikta tikai atbilstoši privāttiesiskām attiecībām.
—
Līdz ar to, ņemot vērā būtisko saikni starp EEG piemaksas kvalificēšanu un piemaksas samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem, saistībā ar tā saukto īpašo EEG kompensācijas režīmu arī nepastāv nepieciešamā valsts kontrole. To nevar radīt arī tas, ka lēmumu par kontroli pieņem Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (Vācijas Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs), jo šim birojam ir piešķirtas tikai apzināšanas vai konstatējošas funkcijas.
—
Turklāt ar piemaksas samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem valsts nav atteikusies no ienākumiem, ko tā parasti varētu saņemt. EEG kompensācijas mehānisma īpašās uzbūves dēļ īpašais piemaksas samazinājums nesamazina kopējos ienākumus no EEG piemaksas. Tieši pretēji – piemaksas samazinājums energoietilpīgiem lietotājiem tiek finansēts ar augstāku piemaksas apmēru par vienu neprivileģētiem galapatērētājiem piegādātās elektrības kilovatstundu.
2.
Otrais pamats: selektīvas priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta izpratnē neesamība
Otrajā pamatā prasītājas apgalvo, ka tā sauktais īpašais EEG kompensācijas režīms – pretēji Komisijas viedoklim – nepiešķir selektīvu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Energoietilpīgu un energoneietilpīgu lietotāju nošķiršanas pamatā ir EEG piemaksas sistēmas loģika un tādēļ tā a priori nav selektīva. Piemaksas samazinājums energoietilpīgiem lietotājiem tikai kompensē īpašās neērtības, kas šiem lietotājiem bija saistītas ar EEG piemaksas paaugstināšanu atbilstoši patēriņam.
3.
Trešais pamats: konkurences izkropļošanas (draudu) vai ietekmes uz tirdzniecību neesamība
Trešajā pamatā prasītājas apgalvo, ka īpašais kompensācijas režīms neizkropļo vai nedraud izkropļot konkurenci un ka nav tikusi ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.
Full & Egal Universal Law Academy