14.7.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 223/36
Prasība, kas celta 2014. gada 2. maijā – Wirtschaftsvereinigung Stahl u.c./Komisija
(Lieta T-285/14)
2014/C 223/40
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Wirtschaftsvereinigung Stahl (Diseldorfa, Vācija), Benteler Steel/Tube GmbH (Paderborn), BGH Edelstahl Freital GmbH (Freital), BGH Edelstahl Siegen GmbH (Siegen), BGH Edelstahl Lippendorf GmbH (Lippendorf), Buderus Edelstahl Schmiedetechnik GmbH (Wetzlar), ESF Elbe-Stahlwerke Feralpi GmbH (Riesa), Friedr. Lohmann GmbH Werk für Spezial- & Edelstähle (Witten), Outokumpu Nirosta GmbH (Krefeld), Peiner Träger GmbH (Peine), ThyssenKrupp Steel Europe AG (Duisburg), ThyssenKrupp Rasselstein GmbH (Andernach), ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH (Gelsenkirchen), Pruna Betreiber GmbH (Grünwald), ThyssenKrupp Gerlach GmbH (Homburg), ThyssenKrupp Federn und Stabilisatoren GmbH (Hagen), Salzgitter Mannesmann Rohr Sachsen GmbH (Zeithain), HSP Hoesch Spundwand und Profil GmbH (Dortmund), Salzgitter Mannesmann Grobblech GmbH (Mülheim an der Ruhr), Mülheim Pipecoatings GmbH (Mülheim an der Ruhr), Salzgitter Mannesmann Stainless Tubes Deutschland GmbH (Remscheid), Salzgitter Hydroforming GmbH & Co. KG (Crimmitschau), Salzgitter Mannesmann Line Pipe GmbH (Siegen), Ilsenburger Grobblech GmbH (Ilsenburg) (pārstāvji – A. Reuter, C. Arhold, N. Wimmer, F. A. Wesche, K. Kindereit, R. Busch, A. Hohler un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt atbildētājas 2013. gada 18. decembra lēmumu uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru lietā Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN) – Atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un samazināta EEG piemaksa energoietilpīgiem lietotājiem (OV 2014, C 37, 73. lpp.);
—
apvienot šo lietu un lietu saistībā ar prasību, ko Vācija cēlusi Vispārējā tiesā par apstrīdētā lēmuma atcelšanu (prasības pieteikums iesniegts 2014. gada 21. martā);
—
pakārtoti: pievienot lietai ar Vācijas celto prasību saistītos lietas materiālus;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza deviņus pamatus.
1.
Pirmais pamats: priekšrocības neesamība
—
Prasītājas apgalvo, ka Likumā par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien; turpmāk tekstā – “EEG”) paredzētais īpašais kompensācijas režīms nerada nekādu priekšrocību energoietilpīgiem lietotājiem tēraudrūpniecībā vispārīgi un 2.–24. prasītājai konkrēti.
2.
Otrais pamats: selektīvas priekšrocības neesamība
—
Prasītājas arī apgalvo, ka īpašais kompensācijas režīms tām a fortiori nav radījis nekādu selektīvu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
3.
Trešais pamats: valsts līdzekļu izmantošanas neesamība
—
Prasītājas tāpat arī norāda, ka īpašais kompensācijas režīms nav atbalsts, ko “piešķīrusi valsts vai kas piešķirts no valsts līdzekļiem” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
4.
Ceturtais pamats: konkurences izkropļošanas neesamība
—
Prasītājas norāda, ka ar īpašo kompensācijas režīmu netiekot izkropļota konkurence Eiropas Savienībā.
5.
Piektais pamats: ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm neesamība
—
Prasītājas norāda, ka īpašais kompensācijas režīms neietekmē arī tirdzniecību starp dalībvalstīm.
6.
Sestais pamats: ar īpašā kompensācijas režīma izbeigšanu vai ievērojamu samazināšanu tiktu pārkāptas prasītāju pamattiesības
—
Prasītājas norāda, ka ar īpašā kompensācijas režīma kvalificēšanu par atbalstu vai tā ievērojamu samazināšanu tiktu pārkāptas ne tikai LESD 107. panta robežas, ko skaidri ir noteikusi Eiropas Savienības Tiesa, bet arī pamatprasība par materiālo vienlīdzību izdevumu sadalē. Ar īpašā kompensācijas režīma atcelšanu vai ievērojamu samazināšanu tādējādi tiktu pārkāptas prasītāju pamattiesības, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās.
7.
Septītais pamats: uz īpašo kompensācijas režīmu ir attiecināms Komisijas 2002. gada 22. maija lēmums
—
Prasītājas norāda, ka Komisija savā 2002. gada 22. maija lēmumā ir tieši atzinusi, ka EEG un tā “kompensācijas režīmi” neatbilst atbalsta nosacījumiem (1). Šis lēmums attiecoties arī uz īpašo kompensācijas režīmu.
8.
Astotais pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā un nepietiekama sākotnējā izvērtēšana
—
Prasītājas apgalvo, ka Komisija nav veikusi pietiekamu izvērtējumu un līdz ar to nav konstatējusi, ka energoietilpīgiem lietotājiem paredzētie izņēmumi ir pamatoti ar EEG mērķi, raksturu un vispārējo uzbūvi un tādējādi nav selektīva priekšrocība.
9.
Devītais pamats: tiesību tikt uzklausītam pārkāpums
—
Prasītājas norāda, ka Komisijai katrā ziņā vajadzēja tās uzklausīt, pirms pieņemt lēmumu ar tik nozīmīgām juridiskām sekām.
(1) Komisijas 2002. gada 22. maija vēstule C (2002) 1887 fin./Valsts atbalsts NN 27/2000 – Vācija.
Full & Egal Universal Law Academy