EUR-Lex -  62014TN0380 - LV

11.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/37

Prasība, kas celta 2014. gada 30. maijā – Pshonka/Padome

(Lieta T-380/14)

2014/C 261/62

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovych Pshonka (Maskava, Krievija) (pārstāvji – C. Constantina un J.-M. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, konkrētāk, uzdot:

—

svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Regulas Nr. 208/2014 I pielikuma saraksta;

—

svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP I pielikuma saraksta;

—

pamatojoties uz LESD 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie neatbilst Kopīgais priekšlikumam;

—

piespriest Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota Padomes kompetences neesamība un parastās tiesas kompetenču pārkāpums, jo:

—

pieņemot apstrīdēto regulu, tika pārkāpta LESD 215. panta 2. punktā noteiktā procedūra, jo ar regulu esot tikusi paplašināta ierobežojošo pasākumu piemērošanas joma, salīdzinot ar Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu, uz kuru bija balstīta regula;

—

iekļaujot prasītāju sarakstā, esot tikusi apkaunota persona, attiecībā uz kuru nav īstenots pienācīgs process un nav pasludinājusi spriedumu kompetenta tiesa.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā. Prasītājs apgalvo, ka pirms apstrīdēto pasākumu veikšanas vai to laikā attiecībā uz viņu neesot tikusi uzsākta izmeklēšana saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un/vai to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas. Turklāt prasītājs apgalvo, ka, pat ja iespējamā izmeklēšana pastāvētu, tai nebūtu bijis faktiska vai juridiska pamata un tās pamatā būtu bijuši tikai politiski apsvērumi. Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Padomes norādītie iemesli viņa uzvārda iekļaušanai sarakstā neatbilst nosacījumiem, kas paredzēti apstrīdētajos tiesību aktos, un par tiem neesot pierādījumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas prasītāja pamattiesības. Prasītājs apgalvo, ka:

—

Padome nav norādījusi prasītājam individuālu un konkrētu faktisku un juridisku pamatojumu, pārkāpdama LESD 296. pantu;

—

prasītājam netika dotas tiesības paziņot savus apsvērumus Padomei;

—

apstrīdētajos tiesību aktos prasītājs ir norādīts kā persona, kas ir atbildīga par nepamatotu Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos, bez jebkāda sprieduma un jebkādiem pierādījumiem par to, kas esot prasītāja tiesību tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais, pārkāpums;

—

prasītājs neesot ticis informēts par jebkādiem pierādījumiem pret viņu, un tādēļ nav varējis tos apstrīdēt Tiesā, kas esot viņa tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums;

—

prasītājam esot tieši tikušas atņemtas tiesības uz īpašumu;

—

apstrīdētās sankcijas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar lietas apstākļiem un pieejamajiem pierādījumiem, un

—

veids, kādā prasītājs ir raksturots apstrīdētajos tiesību aktos, būtiski kaitējot viņa reputācijai.

Full & Egal Universal Law Academy