25.8.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/42
Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Arbuzov/Padome
(Lieta T-434/14)
2014/C 282/56
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – M. Machytková, P. Radošovský, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 111, 91. lpp.), ciktāl tas skar prasītāju un
—
piespriest Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīts nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.
—
Prasītājs savu prasību pamato, it īpaši uzsverot, ka viņa vārds Padomes Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā ir ticis iekļauts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, pirms Ukrainā vēl tika uzsākta izmeklēšana par viņa varbūtēji nelikumīgu darbību.
—
Šajā ziņā prasītājs atsaucas uz viņa tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, jo esot pārkāpts tiesību princips attiecībā uz nevainīguma prezumpciju. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Padome neesot viņu informējusi par viņa iekļaušanu sarakstā, ne arī par pamatiem, uz kuriem ir balstīti pret viņu vērstie ierobežojošie pasākumi, un nav arī devusi viņam iespēju uzzināt par minētajiem apstākļiem saprātīgā termiņā pēc minēto pasākumu noteikšanas. Visbeidzot, prasītājs norāda, ka viņam neesot bijusi iespēja attiecīgi darīt zināmu savu viedokli par apstrīdēto lēmumu, ne arī iespēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību iespējami ātri pēc lēmuma pieņemšanas.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārsniegusi pilnvaras.
—
Prasītājs iebilst pret Padomes noteiktā pasākuma procesuāliem pārkāpumiem. Prasītāja skatījumā pārkāpuma pamatojums esot formulēts nepietiekami, un tajā neesot ietverti acīmredzami reāli politiski pamati vai pamati, kuri liecinātu par varbūtēju cilvēktiesību pārkāpumu, bet lēmuma preambulā ir norādīti vienīgi vispārīgi pamati. Turklāt prasītājs norāda, ka Padome esot pārsniegusi savas pilnvaras, jo oficiāli paziņotie pasākuma pamati neietilpstot jomā, kurā Padome būtu tiesīga noteikt minēto pasākumu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīts īpašumtiesību pārkāpums.
—
Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka sankcija esot nesamērīga un ka esot pārkāptas starptautiskajās tiesībās sniegtās garantijas, kuru mērķis ir aizsargāt īpašumtiesības.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz personas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī nav ievērots diskriminācijas aizliegums.
—
Šajā ziņā prasītājs uzsver, ka noteiktais pasākums esot darbība, ar kuru ir izdarīts personas neaizskaramības pārkāpums, iejaucoties prasītāja ģimenes un privātajā dzīvē.
—
Prasītāja skatījumā esot noticis viņa reputācijas un cieņas aizskārums, jo apstrīdētajā lēmumā un, konkrētāk, Īstenošanas lēmumā Padome esot de facto apsūdzējusi prasītāju, ka viņš esot pārvedis uz ārvalstīm Ukrainas valstij piederošos līdzekļus un pārkāpis cilvēktiesības, kaut gan ne viena, ne otra no šīm pret prasītāju vērstajām darbībām nekad neesot tikusi pierādīta, un laikā, kad viņš tika iekļauts sarakstā, attiecībā uz šādam darbībām nenorisinājās neviena izmeklēšana.
—
Turklāt prasītājs apgalvo, ka Padomes noteiktais pasākums esot diskriminējošs, jo sarakstā viņš esot ticis ietverts, neesot reālam pamatam, un ka, savukārt, to personu vārdi, kurām savu pret Ukrainas valsti vērsto darbību dēļ būtu jābūt ietvertām sarakstā, tajā neesot ietverti.
Full & Egal Universal Law Academy