25.8.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/43
Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Apvienotā Karaliste/Komisija
(Lieta T-437/14)
2014/C 282/57
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – V. Wakefield, Barrister, un M. Holt)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt deviņas pozīcijas (proti astoto, devīto un desmito pozīciju 51. lpp.; un pirmo līdz sesto pozīciju 52. lpp.) pielikumā Komisijas 2014. gada 4. aprīļa Īstenošanas lēmumam, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (paziņots ar dokumentu C (2014) 2008) (OV L 104, 43. lpp.);
—
piespriest Komisijai atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus, no kuriem visi attiecas uz likumā noteiktās pārvaldības prasības Nr. 8 (turpmāk tekstā – “LNPP Nr. 8”) interpretāciju Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (1), Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (3).
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu interpretējot LNPP Nr. 8. Šī pamata pamatošanai norādītie galvenie trīs argumenti ir:
—
ka jāīsteno leģislatīvais lēmums izslēgt 6., 7. un 8. pantu no LNPP Nr. 8;
—
ka 4. un 5. panta iekļaušana LNPP Nr. 8 norāda, ka 3. pants nav pietiekams, lai noteiktu tā “elementus” kā savstarpējās atbilstības pienākumus, un
—
ka ES likumdevēja lēmumam ir mērķa loģika attiekties pret 4. un 5. pantu atšķirīgi salīdzinājumā ar 6., 7. un 8. pantu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, interpretējot LNPP Nr. 8, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu, kurš ir piemērojams ar īpašu spēku, ja pasākums izraisa finanšu sekas un/vai soda uzlikšanu, un saskaņā ar kuru jebkāda nenoteiktība ir jāvērš par labu lauksaimniekam.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, interpretējot LNPP Nr. 8, Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas un vienlīdzības attieksmes principus, saskaņā ar kuriem pret lauksaimnieku, kurš nav ievērojis Regulas Nr. 21/2004. pantu, kurš nav uzskaitīts LNPP Nr. 8, attieksmei nav jābūt tādai pašai kā pret lauksaimnieku, kurš nav ievērojis Regulas Nr. 21/2004. pantu, kurš ir uzskaitīts LNPP Nr. 8.
(1) Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.).
(2) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.).
(3) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 8. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy