10.11.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 395/53
Prasība, kas celta 2014. gada 28. jūlijā – Larymnis Larko/Komisija
(Lieta T-576/14)
2014/C 395/66
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis LARKO A.E. (Kallithea Attikis, Grieķija) (pārstāvis – B. Koulouris, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Grieķijas Republikai adresēto Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu [SG-Greffe(2014) D/4621/28/03/2014] par noteiktu akciju sabiedrības “Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki Anonimi Eteria NEA LARKO” [NEA LARKO] aktīvu pārdošanu lietā numur SA.37954 (2013/N) (OV 23/05/2014, C 156);
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka tai ir acīmredzama tiesiska interese celt prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo šis lēmums to skar tieši un individuāli gluži tāpat kā šā lēmuma adresātus, un, otrkārt, izklāsta trīs prasības pamatus:
1.
Pirmais pamats ir par to, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 14. pantu. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā aktā Komisija ir secinājusi, ka Grieķijas valsts veiktās vairāku NEA LARKO aktīvu pārdošanas rezultātā neiestāšoties saimnieciskā pēctecība starp minēto sabiedrību un pārdodamo aktīvu īpašnieku vai īpašniekiem. Pirmkārt, tā apstrīd, ka pārdodamie aktīvi esot tikai niecīga daļa no NEA LARKO darbības virzieniem, jo patiesībā tie esot tās galvenā pamatdarbība, un tās īpašumā paliekošie aktīvi saimnieciskā ziņā būtu krietni vien nevērtīgāki un savrupi neizmantojami. Piemēram, (atbilstoši privatizācijas plānam pārdodamajā) Larimna ražotnē saplūst un šajā ražotnē tiek pārstrādāta visa NEA LARKO visā Grieķijā esošajās ražotnēs saražotā rūda. Otrkārt, apstrīdētais lēmums esot kļūdains tādā ziņā, ka tajā ir secināts, ka izsolē pārdodamie aktīvi piederot nevis NEA LARKO, bet gan Grieķijas valstij, un līdz ar to Larimna rūdas ražotne, kā arī pārējās rūdas pārstrādes ražotnes un palīgražotnes nekad nenonāks Grieķijas valsts īpašumā, bet gan paliks NEA LARKO īpašumā pat pēc iespējamās rūdas ieguves tiesību nomas līguma izbeigšanas, jo tās pilnībā tai pieder. Iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ NEA LARKO darbību turpinās vadīt jaunais ieguvējs, kurš tāpēc nav atbrīvojams no pienākuma samaksāt prasītājai to, ko tai ir parādā NEA LARKO.
2.
Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, jo tajā vispār nav izvērtēts, vai attiecīgo aktīvu atsavināšana atbilstoši Komisijas izskatītajam privatizācijas plānam ir kropļojusi vai draudējusi kropļot konkurenci. Turklāt tā nenoskaidro preces tirgu, proti, nedefinē ne pašu tirgu, ne ražošanas nozari. Tā paļaujas vienīgi uz Grieķijas valdības apgalvojumiem, tos neizvērtējot, kā tai pienāktos darīt. Tā nav pat iedziļinājusies, ko par to domā NEA LARKO, kuru šis lēmums gan tieši skar, tādējādi aizskarot tās pamattiesības, galvenokārt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar Grieķijas valdību, tiesisko paļāvību attiecībā uz Savienības iestādēm un tiesības tikt uzklausītai pirms to skaroša lēmuma pieņemšanas.
3.
Trešais pamats ir balstīts uz argumentu, ka apstrīdētajā lēmumā ir pretrunīgi apsvērumi, kuru dēļ lēmums kļuvis nepamatots un prettiesisks. Būtībā prasītāja apgalvo, ka Komisija – lai arī savā lēmumā norādīdama, ka visus pārdodamos elementus tā esot izvērtējusi kopumā, privatizācijas plānā paredzēto rūdas ieguves tiesību nomas līguma izbeigšanu saistīdama ar līdztekus notiekošo pārdošanu izsolē un “sort out” [aktīvu selektīvās realizācijas] plāna īstenošanu – pēc tam būtisku vērtību piešķir grāmatvedības uzskaites vērtībai, lai beigās secinātu, ka, tā kā attiecība starp pārdodamajiem un paliekošajiem aktīviem – lai arī visnotaļ maldīgi – no grāmatvedības viedokļa ir 1 pret 3, saimnieciskās darbības pēctecības neesot. Komisija arīdzan vispār nepamato, kāpēc tā nolēmusi uzskatīt, ka ar NEA LARKO darbiniekiem noslēgtie darba līgumi nepāriet pārdodamajā nozarē, tādējādi būtībā neņemot vērā šajā jautājumā esošo “acquis communautaire”.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy