3.11.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 388/24
Prasība, kas celta 2014. gada 22. septembrī – Spānija/Komisija
(Lieta T-675/14)
2014/C 388/30
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. García Valdecasas Dorrego, Abogado del Estado)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu, ar kuru no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tā attiecinājusi uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tie attiecas uz Spānijas Karalisti;
—
piespriest atbildētajai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka vienotās likmes korekcijas noteikšana EUR 2 7 31 208,07 apmērā un izmantotā aprēķina metode ir pretrunā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 31. panta 2. punktu, Komisijas 1997. gada 23. decembra Dokumentā VI/5330/90 definētajām pamatnostādnēm (Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu, sagatavojot lēmumu par ELVGF Garantiju nodaļas norēķinu klīringu) un Komisijas 2006. gada 9. jūnija Dokumentu AGRI/2005/64043 (Komisijas paziņojums par to, kā Komisija (ELVGF) “Garantiju” nodaļas klīringa procesa kontekstā ir iecerējusi attiekties pret konstatētajiem trūkumiem dalībvalstu ieviestajās savstarpējās atbilstības kontroles sistēmās), jo nebija jāizdara novērtējums par vienoto likmi tādēļ, ka prasītāja ir iesniegusi detalizētu novērtējumu par reālo risku fondam. Komisijas pieņemtie piemērošanas pasākumi ir ne tikai kļūdaini, bet arī nesamērīgi un nepamatoti.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka vienreizējas korekcijas EUR 1 91 873,55 apmērā pieskaitīšana vispārējai korekcijai, kuras likme ir 2 %, un pati aprēķina metode ir pretrunā ar iepriekš minētās Regulas 31. panta 2. punktu, kā arī Komisijas dokumentiem par pamatnostādnēm finanšu korekciju aprēķināšanai, jo vienam pārkāpumam nevar vienlaicīgi izmantot un kumulatīvi piemērot divas aprēķinu metodes. Tas ir ne tikai juridiski pretrunīgi, bet arī nesamērīgi un nepamatoti.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka 2010. pieprasījuma gadam un 2011. finanšu gadam noteiktā korekcija ir pretrunā ar iepriekš minētās Regulas 31. panta 4. punktu, jo tādējādi tiek pārkāpts lojālas sadarbības princips un tiesības uz aizstāvību, ciktāl atbildētāja ir nepamatoti paplašinājusi finanšu korekciju attiecībā uz 24 mēnešu laikposmu pēc Paziņojuma, kaut arī nepilnības turklāt jau bija novērstas.
Full & Egal Universal Law Academy