1.12.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 431/36
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 2. jūlija spriedumu lietā F-63/13 Psarras/ENISA2014. gada 12. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
(Lieta T-689/14 P)
(2014/C 431/59)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) (pārstāvji – P. Empadinhas un C. Meidanis, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Aristidis Psarras (Hērakliona, Grieķija)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
pilnībā atcelt Civildienesta tiesas 2014. gada 2. jūlija spriedumu lietā F-63/13;
—
pilnībā noraidīt prasījumus, ko izvirzījis prasītājs pirmajā instancē lietā F-63/13;
—
piespriest prasītājam pirmajā instancē atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus gan Civildienesta tiesā, gan Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīti faktiskie apstākļi, ciktāl runa ir par 2012. gada 4. maija notikumiem un laika posmu pēc tam, kā arī ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl runa ir par Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 47. pantu, kas aplūkoti kopā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 59. pantu.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ciktāl izriet, pirmkārt, ka šīs tiesību normas pārkāpuma konstatējums automātiski izraisa apstrīdētā tiesību akta atcelšanu ex lege, tādējādi atkāpjoties no judikatūras, saskaņā ar kuru prasītājam esot bijis jāpierāda, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, apstrīdētā tiesību akta saturs varētu būt bijis citāds, un, otrkārt, ka, pamatojoties uz šo jauno konstatācijā ietverto interpretāciju, līdz šim piemērotā judikatūra “galīgi esot zaudējusi savu saturu”.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts Civildienesta tiesas pienākums lemt par atbildētājas pirmajā instancē izvirzītajām iebildēm par nepieņemamību un par pamatojuma nenorādīšanu, kā arī nav izpildīts pienākums ievērot pirmstiesas izmeklēšanas stadiju attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota judikatūra, saskaņā ar kuru apstrīdētā tiesību akta atcelšana principā ir līdzvērtīga pietiekamai atlīdzībai, nav norādīts pamatojums un Civildienesta tiesa esot lēmusi ultra vires, kā arī esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pastāv aizdomas par Civildienesta tiesas objektivitātes neesamību.
Full & Egal Universal Law Academy