23.2.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 65/36
Prasība, kas celta 2014. gada 28. novembrī – Rumānija/Komisija
(Lieta T-784/14)
(2015/C 065/51)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Rumānija (pārstāvji – R. Radu, R. Haţieganu, A. Buzoianu)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Komisijas lēmumu, kas pieņemts ar 2014. gada 19. septembra vēstuli BUDG/B3/MV D(2014) 3079038 un ar kuru Komisija uzdod Rumānijai nodot Eiropas Savienības budžeta rīcībā summu EUR 14 883,79 (bruto) apmērā, kas atbilst tradicionālo pašu resursu zaudējumam;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav kompetenta pieņemt apstrīdēto lēmumu.
—
Savienības tiesiskais regulējums neietverot nevienu tiesību normu, ar kuru Komisijai tiktu piešķirta kompetence uzlikt dalībvalstij pienākumu samaksāt naudas summu, kas atbilst ES pašu resursu zaudējumam, kas noticis tāpēc, ka cita dalībvalsts, kura bija atbildīga par muitas nodokļu aprēķināšanu, iekasēšanu un to kā tradicionālo pašu resursu ieskaitīšanu ES budžetā, pieņēmusi lēmumu atmaksāt muitas nodokļus.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams un neatbilstošs.
—
Apstrīdētais lēmums neesot pietiekami un atbilstoši pamatots atbilstoši LESD 296. pantā prasītajam. No vienas puses, apstrīdētajā lēmumā nav norādīta tā pieņemšanas juridiskā bāze, un tā nav izsecināma no pārējiem Komisijas vēstules elementiem. No otras puses, Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izklāstījusi juridisko argumentāciju, pamatojoties uz kuru Rumānijai uzlikts pienākums veikt maksājumu, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko radījis tradicionālo ES pašu resursu zaudējums pēc muitas parāda atlaišanas, par ko ir paziņojusi cita dalībvalsts.
3.
Ar trešo pamatu – gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisija rīkojusies tai ar Līgumiem piešķirto pilnvaru ietvaros – tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un Rumānijas tiesības uz aizstāvību.
—
Komisija neesot izpildījusi savu rūpības un labas pārvaldības pienākumu, uzmanīgi nepārbaudīdama visu tās rīcībā esošo būtisko informāciju un neizprasīdama citu nepieciešamo informāciju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Komisija neesot pierādījusi tiešu cēloņsakarību starp Rumānijai pārmestajiem faktiem un ES pašu resursu zaudējumu. Turklāt Rumānijai prasīto summu Komisija esot pamatojusi nevis saistībā ar attiecīgā tranzīta vērtībai atbilstošo muitas nodokļu summu, bet gan vienīgi balstījusies uz Vācijas Federatīvās Republikas atmaksāto vērtību.
—
Komisijas rīcība neesot bijusi paredzama, un Rumānijai neesot ļauts īstenot tās tiesības uz aizstāvību.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības prasības.
—
Tiesību normas, uz kurām pamatodamās, Komisija ar apstrīdēto lēmumu ir uzlikusi samaksas pienākumu, šajā lēmumā neesot identificētas un precizētas, nedz arī to piemērošana Rumānijai esot bijusi paredzama. Rumānijas valsts pirms Komisijas vēstules saņemšanas neesot varējusi ne paredzēt, ne zināt par pienākumu nodot šīs iestādes rīcībā prasīto naudas summu, kas atbilst ES pašu resursu zaudējumam. Turklāt, pieņemot apstrīdēto lēmumu un uzliekot Rumānijai samaksas pienākumu četrus gadus pēc attiecīgo notikumu norises un neievērojot secinājumus, kurus Komisija formulējusi, šī laika gaitā risinot dialogu ar Rumānijas iestādēm, Komisija esot pievīlusi Rumānijas tiesisko paļāvību attiecībā uz finansiāla pienākuma neesamību saistībā ar attiecīgo muitas parādu maksājumu un līdz ar to – jebkādu pienākumu pret ES budžetu neesamību.
Full & Egal Universal Law Academy