VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
2015. gada 15. septembrī (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Līdzekļu iesaldēšana – Advokāta pārstāvības neesamība – Prasītājs, kurš vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
Lieta T‑339/14
Serhiy Vitaliyovych Kurchenko, ar dzīvesvietu Čuhujivā [Chuhuiv] (Ukraina), ko pārstāv B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, barrister, M. Drury, A. Swan un J. Binns, solicitors,
prasītājs,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv Á. De Elera-San Miguel Hurtado un J.‑P. Hix, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv S. Bartelt un D. Gauci, pārstāves,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību, galvenokārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt, pirmkārt, Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 26. lpp.), Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 62, 25. lpp.), Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu Nr. 208/2014 (OV 2015, L 62, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, kā arī, pakārtoti, par prasību, pamatojoties uz LESD 277. pantu, lūdzot atzīt, ka prasītājam nav piemērojams Lēmuma 2014/119, kas grozīts ar Padomes 2015. gada 29. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2015/143, ar ko groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 24, 16. lpp.), 1. panta 1. punkts, kā arī Regulas Nr. 208/2014, kas grozīta ar Padomes 2015. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2015/138, ar ko groza Regulu Nr. 208/2014 (OV 2015, L 24, 1. lpp.), 3. panta 1. punkts.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis] (referents), tiesneši O. Cūcs [O. Czúcz], I. Pelikānova [I. Pelikánová], A. Popesku [A. Popescu] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Šī lieta attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā.
2 Prasītājs Serhiy Vitaliyovych Kurchenko ir Ukrainas uzņēmējs.
3 2014. gada 5. martā Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 26. lpp.). Tajā pašā dienā Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 1. lpp.).
4 Ar Lēmumu 2014/119 un Īstenošanas regulu Nr. 208/2014 prasītāja vārds tika iekļauts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemērojami šie ierobežojošie pasākumi, norādot identificējošo informāciju “uzņēmējs” un šādu pamatojumu:
“Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.”
5 Lēmums 2014/119 un Regula Nr. 208/2014 tika grozīti ar attiecīgi Padomes 2015. gada 29. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2015/143, ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 24, 16. lpp.), un ar Padomes 2015. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2015/138, ar kuru īsteno Regulu Nr. 208/2014 (OV 2015, L 24, 1. lpp.). Ar šiem tiesību aktiem Padome, sākot no 2015. gada 1. februāra, precizēja kritērijus, lai noteiktu personas, kam ir piemērojama līdzekļu iesaldēšana.
6 Arī Lēmums 2014/119 un Regula Nr. 208/2014 tika grozīti ar attiecīgi Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 62, 25. lpp.), un ar Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu Nr. 208/2014 (OV 2015, L 62, 1. lpp.). Ar šiem tiesību aktiem prasītājs tika atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemērojami ierobežojošie pasākumi, pagarinot šos pasākumus līdz 2016. gada 6. martam un norādot šādu jaunu pamatojumu:
“Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos.”
Tiesvedība un lietas dalībnieku secinājumi
7 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 15. maijā, prasītājs cēla šo prasību. 2014. gada 12. augustā Padome iesniedza iebildumu rakstu.
8 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 16. septembrī, Eiropas Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam. Ar 2014. gada 17. novembra rīkojumu Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētājs atļāva šo iestāšanos lietā. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 18. decembrī, Komisija atteicās no iestāšanās raksta iesniegšanas.
9 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 30. septembrī, Ukraina lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Padomes prasījumu atbalstam. Ar 2014. gada 17. novembra rīkojumu Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētājs ļāva iestāties lietā Ukrainai. Tomēr ar 2014. gada 24. decembra vēstuli Ukraina informēja Vispārējo tiesu, ka tā atsakās no iestāšanās lietā. Līdz ar to ar 2015. gada 11. marta rīkojumu Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētājs paziņoja par Ukrainas kā personas, kas iestājusies lietā, izslēgšanu no tiesvedības.
10 Replika un atbilde uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegtas attiecīgi 2014. gada 25. septembrī un 2014. gada 11. novembrī.
11 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 15. maijā, prasītājs iesniedza prasījumu grozījumu rakstu, lai tie attiektos arī uz Lēmuma 2015/364 un Regulas 2015/357 atcelšanu, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, lai attiecībā uz prasītāju tiktu atzīti par nepiemērojamiem Lēmuma 2014/119, kas grozīts ar Lēmumu 2015/143, 1. panta 1. punkts un Regulas Nr. 208/2014, kas grozīta ar Regulu 2015/138, 3. panta 1. punkts.
12 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 5. oktobrī, Padome iesniedza savus apsvērumus par grozījumu rakstu.
13 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 15. maijā, prasītājs arī cēla prasību, kurā bija norādīti tādi paši prasījumi kā tie, kas bija norādīti prasījumu grozījumu rakstā, kurš tika iesniegts šajā lietā un izklāstīts iepriekš 11. punktā. Šī prasība, kas tika reģistrēta ar lietas numuru T‑248/15, ar 2015. gada 11. septembra rīkojumu, kuru pieņēma Vispārējās tiesas devītā palāta, tika atzīta par nepieņemamu lis pendens šajā lietā dēļ.
14 Pēc devītās palātas piedāvājuma Vispārējā tiesa, piemērojot tās Reglamenta 28. pantu, nolēma nosūtīt lietu izskatīšanai palātā paplašinātā sastāvā.
15 Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (devītā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma sākt mutvārdu procesu.
16 Ar 2016. gada 25. aprīļa vēstuli prasītāja pārstāvji informēja Vispārējo tiesu, ka tie pārtrauc sava klienta pārstāvību, jo viņi no prasītāja nav saņēmuši līdzekļus, kas tiem ļautu turpināt pārstāvību, un ka turklāt viņi vairs nav saņēmuši nekādas norādes no prasītāja.
17 Ar 2016. gada 10. maija vēstuli, kas tika adresēta prasītāja pārstāvjiem, Vispārējā tiesa tos informēja par to, ka viņi joprojām būs Vispārējās tiesas kontaktpersonas līdz brīdim, kad prasītājs būs noteicis jaunu pārstāvi. Tā arī viņus lūdza informēt prasītāju par to, ka viņam ir jānosaka jauns pārstāvis līdz 2016. gada 27. maijam, pretējā gadījumā Vispārējā tiesa paredzēšot pēc savas ierosmes konstatēt, ka atbilstoši Reglamenta 131. panta 2. punktam tiesvedība lietā ir jāizbeidz.
18 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegta 2016. gada 25. maijā, prasītāja pārstāvji apstiprināja, ka tie viņu ir informējuši par nepieciešamību iecelt jaunus pārstāvjus. Tomēr tie norādīja, ka neesot no prasītāja saņēmuši nekādu atbildi. Turklāt prasītājs noteiktajā termiņā nesazinājās ar Vispārējo tiesu, izmantojot citus līdzekļus.
19 Saskaņā ar Reglamenta 89. pantā paredzētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem Vispārējā tiesa uzdeva jautājumu lietas dalībniekiem, lūdzot tiem rakstiski sniegt atbildi par iespēju, ka Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes, izdodot pamatotu rīkojumu, konstatētu, ka tiesvedība lietā ir jāizbeidz atbilstoši minētā reglamenta 131. panta 2. punktam.
20 Lietas dalībnieki šajos pasākumos prasīto izpildīja noteiktajā termiņā. Ar attiecīgi 2016. gada 9. un 22. jūnija vēstulēm Komisija un Padome neiebilda pret to, ka Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes konstatē tiesvedības izbeigšanu. Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2016. gada 23. jūnijā, prasītāja pārstāvji atkārtoti norādīja, ka viņi no prasītāja vairs nesaņem nekādas norādes un ka šādos apstākļos viņi nevar iesniegt apsvērumus, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu.
Par tiesvedības izbeigšanu
21 Saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. punktu, ja prasītājs vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem, tā, uzklausījusi lietas dalībniekus, var pēc savas ierosmes atzīt, izdodot motivētu rīkojumu, ka tiesvedība ir jāizbeidz.
22 Šajā gadījumā, kā izriet no 16.–20. punkta, ir jākonstatē, ka prasītājs vairs nesniedz norādes saviem pārstāvjiem, tādējādi tie ir nolēmuši vairs nepārstāvēt prasītāju, un ka prasītājs arī nav izpildījis Vispārējās tiesas 2016. gada 10. maija vēstulē iekļauto prasību iecelt jaunu advokātu. Turklāt viņš nav atbildējis uz Vispārējās tiesas jautājumu, kas tika uzdots saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu, kurš ir norādīts 19. punktā.
23 Tādējādi, ņemot vērā prasītāja bezdarbību, pēc savas ierosmes un saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. punktu ir jāatzīst, ka tiesvedība ir jāizbeidz.
Par tiesāšanās izdevumiem
24 Atbilstoši Reglamenta 137. punktam, ja tiesvedība lietā tiek izbeigta pirms sprieduma taisīšanas, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.
25 Šajā gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, ir jānolemj, ka prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus.
26 Visbeidzot, saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādēļ Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
izdod rīkojumu:
1) izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;
2) Serhiy Vitaliyovych Kurchenko sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;
3) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Luksemburgā, 2016. gada 15. septembrī
Sekretārs
Priekšsēdētājs
E. Coulon
G. Berardis
* Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy