VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (sestā palāta)
2017. gada 19. jūlijā ( *1 )
Tiesvedība – Rīkojuma interpretācija
Lieta T‑347/14 INTP
Olga Stanislavivna Yanukovych , Viktor Viktorovych Yanukovych mantiniece, ar dzīvesvietu Kijevā (Ukraina), ko pārstāv T. Beazley, QC,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv J.‑P. Hix un P. Mahnič Bruni, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko sākotnēji pārstāvēja S. Bartelt un D. Gauci, vēlāk – E. Paasivirta un J. Norris-Usher, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par pieteikumu interpretēt 2016. gada 12. jūlija rīkojumu Yanukovych/Padome (T‑347/14, EU:T:2016:433).
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis] (referents), tiesneši D. Špīlmans [D. Spielmann] un Z. Čehi [Z. Csehi],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 10. februārī, prasītāja Olga Stanislavivna Yanukovych kā Viktor Viktorovych Yanukovych mantiniece atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 168. pantam iesniedza pieteikumu par 2016. gada 12. jūlija rīkojuma Yanukovych/Padome (T‑347/14, turpmāk tekstā – “rīkojums pamatlietā”, EU:T:2016:433) rezolutīvās daļas 3. punkta interpretāciju.
2
Rīkojuma pamatlietā rezolutīvā daļa ir formulēta šādi:
“1)
atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, to sākotnējā redakcijā, ciktāl tie attiecas uz Viktor Viktorovych Yanukovych;
2)
prasību pārējā daļā noraidīt;
3)
Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Olga Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantinieces tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasības pieteikumā izvirzīto prasību atcelt tiesību aktu;
4)
O. Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniece sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus attiecībā uz grozījumu rakstā izvirzīto prasību atcelt tiesību aktu;
[..].”
3
Savā interpretācijas pieteikumā prasītāja apgalvo, ka rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas 3. punkts ir neskaidrs gan saistībā ar tā piemērojamību, gan saistībā ar to, vai varēja tikt izslēgti izdevumi, kas bija radušies V. Viktorovych Yanukovych, kad viņš vēl bija dzīvs. No iepriekš minētā rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas punkta tīri gramatiskas interpretācijas izrietot, ka saistībā ar lūgumu atcelt tiesību aktu, kas formulēts prasības pieteikumā, Eiropas Savienības Padomei ir piespriests atlīdzināt vienīgi zaudējumus, kas radušies prasītājai kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniecei, nevis izdevumus, kas pēdējam minētajam radušies pirms viņa nāves. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā rīkojuma pamatlietā kontekstu un saturu, tā rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka attiecībā uz prasību atcelt tiesību aktu, kas formulēta prasības pieteikumā, tajā ir paredzēts iekļaut visus atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, kas V. Viktorovych Yanukovych bija radušies pirms viņa nāves, kā arī visus atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai ir radušies pēc viņa nāves.
4
Tādējādi prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
–
atzīt, ka rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai un V. Viktorovych Yanukovych saistībā ar lūgumu atcelt tiesību aktu, kurš formulēts prasības pieteikumā;
–
gadījumā, ja tiktu apstrīdēts šis interpretācijas pieteikums, piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar procesu, kas uzsākts saistībā ar šo pieteikumu, vai – pretējā gadījumā – piespriest katrai pusei segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.
5
Vēstulē, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2017. gada 17. martā, Eiropas Komisija precizēja, ka tai nav nekādu apsvērumu par šo interpretācijas pieteikumu.
6
Savos apsvērumos par interpretācijas pieteikumu, kas iesniegti 2017. gada 27. martā, Padome vispirms ir izklāstījusi, ka tā nepiekrīt prasītājas minētajai gramatiskajai interpretācijai. Padome uzskata, ka rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar lūgumu atcelt tiesību aktu, kas formulēts prasības pieteikumā, visi atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ietver izdevumus, kas V. Viktorovych Yanukovych bija radušies līdz viņa nāvei. Šāda interpretācija skaidri izrietot ne tikai no iepriekš minētā rezolutīvās daļas punkta formulējuma, bet arī no rīkojuma pamatlietā 96. un 97. punkta. Šajā ziņā Padome precizē, ka – pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo prasītāja, – atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir jādefinē attiecībā uz prasību par tiesību akta atcelšanu, kas formulēta prasības pieteikumā, par ko lietas dalībniekam, kuram spriedums ir bijis labvēlīgs, ir tiesības saņemt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu maksājumu, nevis attiecībā uz personu, kas ir puse, kurai spriedums ir bijis labvēlīgs. Visbeidzot, saistībā ar izdevumiem, kas radušies šajā tiesvedībā, Padome lūdz Vispārējai tiesai piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.
7
Šajā ziņā ir jānorāda, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 43. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja sprieduma saturs vai piemērojuma apjoms ir neskaidrs, Tiesa to interpretē pēc tās puses vai Savienības iestādes lūguma, kura dara zināmu savu ieinteresētību šādā interpretēšanā.
8
Pieteikums interpretēt spriedumu vai rīkojumu ir jāvērtē, ne tikai ņemot vērā attiecīgā nolēmuma rezolutīvo daļu, bet arī motīvus, kuri ir tā nepieciešamais pamatojums, tādējādi, ka šie motīvi ir vajadzīgi, lai noteiktu precīzu tā rezolutīvajā daļā nolemtā nozīmi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 23. oktobris, People's Mojahedin Organization of Iran/Padome, T‑256/07, EU:T:2008:461, 60. punkts).
9
Šajā gadījumā pieteikums interpretēt rīkojumu pamatlietā ir saistīts ar tā rezolutīvās daļas 3. punktu, kurš nepārprotami attiecas uz tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar prasību atcelt tiesību aktu, kura ir formulēta prasības pieteikumā, savukārt rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas 4. punkts nepārprotami attiecas uz tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar prasību atcelt tiesību aktu, kura ir formulēta grozījumu rakstā. No rīkojuma pamatlietā 96. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa ir lēmusi par tiesāšanās izdevumiem lietā, piemērojot Reglamenta 134. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru, ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali. Tādējādi, tā kā rīkojuma pamatlietā 97. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Padomei rīkojums ir nelabvēlīgs, ciktāl tas attiecas uz prasību atcelt tiesību aktu, kas formulēta prasības pieteikumā, tā izdeva rīkojumu, ka Padomei tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo pieteikumu, saskaņā ar prasītājas prasījumiem, taču saskaņā ar Padomes prasījumiem tā arī izdeva rīkojumu, ka prasītājai tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar prasību atcelt tiesību aktu, kura formulēta grozījumu rakstā.
10
No visa iepriekš minētā izriet, ka rīkojuma pamatlietā rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl tas attiecas uz prasību atcelt tiesību aktu, kas formulēta prasības pieteikumā, tas attiecas gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas V. Viktorovych Yanukovych bija radušies pirms viņa nāves, gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas ir radušies pašai prasītājai, jo, kā ir precizēts rīkojuma pamatlietā 67. punktā, V. Viktorovych Yanukovych sākotnēji celto prasību par tiesību akta atcelšanu pēc viņa nāves uzturēja prasītāja kā vispārēja viņa tiesību pārņēmēja un viņai galu galā nolēmums saistībā ar šo prasību bija labvēlīgs.
Par tiesāšanās izdevumiem
11
Saskaņā ar Reglamenta 133. pantu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu. Ņemot vērā lietas apstākļus, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
12
Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
izdod rīkojumu:
1)
2016. gada 12. jūlija rīkojuma Yanukovych/Padome (T‑347/14) rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl tas attiecas uz prasību atcelt tiesību aktu, kas formulēta prasības pieteikumā, tas attiecas gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas bija radušies Viktor Viktorovych Yanukovych, gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas ir radušies Olga Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniecei;
2)
O. Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniece, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padome, no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar interpretācijas tiesvedību pašas;
3)
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;
4)
Šā rīkojuma oriģināls ir pievienots interpretētā rīkojuma oriģinālam, un tajā ir izdarīta piezīme par šo rīkojumu.
Luksemburgā, 2017. gada 19. jūlijā
Sekretārs
E. Coulon
Priekšsēdētājs
G. Berardis
( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy