VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)
2016. gada 11. martā ( *1 )
“Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes “Sky BONUS” reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SKY” — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču klāsta ierobežojums — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Nepieņemamība”
Lieta T‑840/14
International Gaming Projects Ltd , Valleta (Malta), ko pārstāv M. Garayalde Niño, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Walicka, pārstāve,
atbildētājs,
persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā un otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, agrāk British Sky Broadcasting Group plc –
Sky plc , Ailvorta [Isleworth] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv J. Barry, solicitor,
par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 2040/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp British Sky Broadcasting Group plc un International Gaming Projects Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [M. Prek], tiesneši I. Labucka un V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 23. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 20. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 1. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, un prasītājas atbildes uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā, attiecīgi iesniegtas 2015. gada 9. un 11. decembrī,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1
2012. gada 16. martā prasītāja International Gaming Projects Ltd saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2
Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija šāds grafisks apzīmējums:
3
Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
—
9. klase: “Datorprogrammas, elektroniskās sastāvdaļas”;
—
28. klase: “Spēļu mašīnas; izklaides un spēļu iekārtas; elektriskas un/vai elektroniskas izklaides un spēļu iekārtas, aparāti un ierīces; videospēļu automāti un aparāti; iepriekš minēto preču daļas un detaļas, kas nav ietvertas citās klasēs”.
4
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2012. gada 8. maijaBulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju Biļetenā] Nr. 2012/086.
5
2012. gada 8. augustāBritish Sky Broadcasting Group plc, personas, kas iestājusies lietā, Sky plc, tiesiskais priekštecis, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6
Iebildumi it īpaši tika balstīti uz agrāku Apvienotās Karalistes vārdisku preču zīmi “SKY”, kas reģistrēta 2012. gada 7. septembrī ar Nr. 2500604, aptverot 3., 4., 7., 9., 11., 12., 16.–18., 25., 28. un 35.–45. klasē ietilpstošās preces un pakalpojumus. Runājot par 9. klasi, starp attiecīgajām precēm tostarp ietilpa “datorprogrammas”, “elektroniskas [interaktīvas] datorspēles”, kā arī “visu iepriekš minēto preču detaļas un daļas”. Attiecībā uz 28. klasi starp attiecīgajām precēm bija arī “spēles un rotaļlietas; elektroniskās spēles; rokas ierīces elektronisku, datora vai videospēļu spēlēšanai; videospēļu ierīces; visu iepriekš minēto preču detaļas un daļas; spēļu kārtis; kāršu spēles, sporta izstrādājumi; spēles, kas ietver azartspēles; spēļu automāti; izklaidei paredzēti aparāti un ierīces; interaktīvas izglītojošās vai izklaides spēles”.
7
Iebildumu pamatojumam tika norādīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 4. un 5. punktā paredzētie pamati.
8
Ar 2013. gada 19. augusta lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus par visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, pamatojoties tikai uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un reģistrācijas pieteikumu pilnībā noraidīja.
9
2013. gada 18. oktobrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10
Ar 2014. gada 23. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja apelācijas sūdzību. Šajā nolūkā tā tikai salīdzināja reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar agrāko preču zīmi un novērtēja minēto preču zīmju sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šī lēmuma pamatojumam tā uzskatīja, ka attiecīgās preces lielākoties ir identiskas (apstrīdētā lēmuma 15.–17. punkts). Konfliktējošo preču zīmju salīdzinājumā Apelācijas padome vispirms konstatēja, ka vārds “sky” esot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “dominējošākais un atšķirtspējīgākais” elements, turpretī vārdam “bonus” esot tikai neliela atšķirtspēja (apstrīdētā lēmuma 20. punkts). Turpinājumā tā secināja, ka, pirmkārt, konfliktējošo zīmju līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa pārsniedz vidējo, otrkārt, ka tām ir ļoti līdzīgs raksturs no fonētiskā viedokļa, un, treškārt, ka tām ir ļoti līdzīgs raksturs no konceptuālā viedokļa (apstrīdētā lēmuma 21.–23. punkts). Visbeidzot Apelācijas padome visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējumā ir uzskatījusi, ka konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja pastāv attiecīgo preču identiskuma un lielās līdzības dēļ, vizuālās līdzības pakāpes dēļ, kas ir augstāka par vidējo, un augstās konfliktējošo preču zīmju konceptuālās un fonētiskās līdzības pakāpes dēļ, kā arī agrākajai preču zīmei piemītošās parastās atšķirtspējas dēļ (apstrīdētā lēmuma 29. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
11
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz 9. klasē ietilpstošajām “datorprogrammām, elektroniskām sastāvdaļām”, kā arī 28. klasē ietilpstošajām “spēļu mašīnām; izklaides un spēļu iekārtām; elektriskām un/vai elektroniskām izklaides un spēļu iekārtām, aparātiem un ierīcēm; videospēļu automātiem un aparātiem; iepriekš minēto preču daļām un detaļām, kas nav ietvertas citās klasēs, visām iepriekšminētajām precēm”, ciktāl šīs preces ir paredzētas tikai Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāles izpriecu iekārtām;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12
ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
prasību noraidīt;
—
piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13
Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza trīs pamatus, kas izriet attiecīgi no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 4. un 5. punkta pārkāpuma.
14
Šajā nolūkā vispirms prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punktu sašaurina sava Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma apjomu, “ierobežojot” preču, saistībā ar kurām reģistrācija tiek lūgta, sarakstu, tajā atstājot, pirmkārt, 9. klasē ietilpstošās “datorprogrammas; elektroniskās sastāvdaļas” un, otrkārt, 28. klasē ietilpstošās “spēļu mašīnas; izklaides un spēļu iekārtas; elektriskas un/vai elektroniskas izklaides un spēļu iekārtas, aparātus un ierīces; videospēļu automātus un aparātus; iepriekš minēto preču daļas un detaļas, kas nav ietvertas citās klasēs, visas iepriekšminētās preces”, ciktāl šīs preces ir paredzētas vienīgi “Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāļu izpriecu iekārtām”. Prasītāja būtībā uzskata, ka šī attiecīgo preču saraksta ierobežošana atbilst argumentācijai, ko tā ir izvirzījusi ITSB instancēs, saskaņā ar kuru konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja esot vairāk vai mazāk izslēgta, jo tās komercdarbība attiecas tikai uz izklaides vai spēļu automātu lietošanu kazino vai spēļu zālēs.
15
ITSB un persona, kas iestājusies lietā, atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 188. pantam iebilda, ka nevar grozīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Šajā gadījumā prasītāja esot grozījusi reģistrācijai pieteikto preču sarakstu, norādot to funkcionālo uzdevumu, un līdz ar to, pārkāpjot šo tiesību normu, esot grozījusi strīda priekšmetu. Tātad šādi grozījumi nevar tikt ņemti vērā Vispārējā tiesā, jo apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaude ir jāveic, ņemot vērā tikai lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, kādi ir tā pieņemšanas brīdī. Turklāt vienīgā prasījumu daļa, kas ietver šo strīda priekšmeta grozījumu, esot nepieņemama. Prasītāja tieši paziņojot, ka tā nelūdz pilnīgu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, bet tikai tā daļēju atcelšanu, ņemot vērā preces, kas norādītas pēc šīs ierobežošanas. Turklāt tā paziņojot, ka tā vairs nelūdz aizsargāt sākotnēji reģistrācijai pieteiktās preces “vispārīgā izpratnē kā plašu kategoriju, ņemot vērā, ka šo preču veidi tiktu ierobežoti, paredzot tikai tos, kas būtu vajadzīgi Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāļu izpriecu iekārtām”. Līdz ar to vienīgais prasījums un tātad prasība kopumā būtu jānoraida kā nepieņemama.
16
Turklāt ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd, ka Iebildumu nodaļa ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
17
Saskaņā ar Reglamenta 129. pantu Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma jebkurā laikā pēc savas ierosmes, uzklausījusi puses, var lemt par absolūtu šķērsli tiesas procesam, izdodot motivētu rīkojumu.
18
Šajā gadījumā, tostarp ņemot vērā atbildes, ko prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, sniedza uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu par prasības pieņemamību, tā uzskata, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju un ka var lemt, neveicot tālākas procesuālās darbības.
19
Attiecībā uz ITSB izvirzīto iebildi par nepieņemamību ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punktu Vispārējā tiesa var atcelt vai mainīt ITSB Iebildumu nodaļas lēmumu tikai “pamatojoties uz nekompetenci, būtisku procesuālu pārkāpumu, Līguma vai šīs [pašas] regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu”. Saskaņā ar minētās regulas 76. pantu tiesiskuma pārbaude ir jāveic, ievērojot tos lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, par kuriem Apelācijas padome ir bijusi informēta. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto lēmumu var atcelt vai grozīt vienīgi tad, ja kāds no šiem atcelšanas vai grozīšanas pamatojumiem uz to attiecās tā pieņemšanas brīdī. Turpretim tā nevar atcelt vai grozīt minēto lēmumu ar pamatojumu, kas ir atklājies pēc tā pasludināšanas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2007. gada 20. novembris, Tegometall International/ITSB – Wuppermann (TEK), T‑458/05, Krājums, EU:T:2007:349, 19. un 20. punkts un tajos minētā judikatūra).
20
Turklāt, ja Regulas Nr. 207/2009 26. panta 1. punkta c) apakšpunktā tiek prasīts, lai “pieteikums par Kopienas preču zīmi ietver[tu] [..]preču [..] sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrāciju pieprasa”, tad šīs pašas regulas 43. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču [..] sarakstu”.
21
Vispārējā tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā un līdz ar to pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas prasītāja ir grozījusi savā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ietverto preču sarakstu, precizējot to pazīmes un it īpaši to funkcionālo uzdevumu tādā ziņā, ka tās esot paredzētas “tikai Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāļu izpriecu iekārtām”.
22
Protams, runājot par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kurā ir minētas vairākas preces, Vispārējā tiesa paziņojumu, ko tajā ir sniedzis preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs un kas tātad ir noticis pēc Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas, saskaņā ar kuru tas atsauc savu reģistrācijas pieteikumu tikai attiecībā uz dažām sākotnējā pieteikumā norādītajām precēm, jau ir interpretējusi kā paziņojumu par to, ka apstrīdētais lēmums tiek pārsūdzēts tikai, ciktāl tas attiecas uz atlikušajām pieteiktajām precēm, vai, ja šāds paziņojums ir ticis sniegts tiesvedības Vispārējā tiesā beigu stadijā, kā daļēju atteikšanos no prasības. Tomēr, ja, ierobežojot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļauto preču sarakstu, iesniedzējs preču zīmes pieteikumā paredz nevis svītrot no šī saraksta vienu vai vairākas preces, bet gan grozīt kādu no minēto preču pazīmēm, piemēram, to funkcionālo uzdevumu vai to aprakstu, nevar izslēgt, ka šāds grozījums būtu varējis ietekmēt ITSB instanču administratīvā procesa gaitā veikto Kopienas preču zīmes pārbaudi. Šajos apstākļos pieļaut šādu grozījumu prasības Vispārējā tiesā stadijā būtu līdzvērtīgi tam, ka tiesvedības laikā tiek grozīts strīda priekšmets, kas ir aizliegts ar Reglamenta 188. pantu. Līdz ar to šāds grozījums nevar nedz ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, nedz tikt ņemts vērā Vispārējā tiesā, lai pārbaudītu prasības pamatotību (šajā ziņā skat. spriedumus TEK, minēts 19. punktā, EU:T:2007:349, 23.–25. punkts un tajos minētā judikatūra, 2013. gada 20. februāris, Caventa/ITSB – Anson’s Herrenhaus (B BERG), T‑631/11, EU:T:2013:85, 22.–25. punkts).
23
Šajā gadījumā gan no vienīgā atcelšanas prasījuma, gan no tā atbalstam prasības pieteikumā izvirzītā pamatojuma skaidri izriet, ka prasītāja neatsauc nevienu no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kas ir šī pieteikuma priekšmets, bet, veic vienīgi to funkcionālā uzdevuma precizēšanu, tādā ziņā, ka “tās ir paredzētas tikai Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāļu izpriecu iekārtām”. Kā pamatoti norāda ITSB, prasītāja pati prasības pieteikuma 16. punktā apstiprina, ka tā vairs nelūdz minēto preču aizsardzību “vispārīgi, šīs kategorijas plašā izpratnē”, bet vienīgi, ciktāl tās raksturo šis konkrētais funkcionālais uzdevums. Turklāt prasītāja tieši lūdz Vispārējo tiesu ņemt vērā šo precizējumu, kas formulēts tiesvedības laikā un attiecas uz attiecīgo preču funkcionālo uzdevumu, to salīdzināšanai, kas tiek veikta saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai konstatētu to līdzības neesamību.
24
Tomēr ir jākonstatē, ka, pirmkārt, saskaņā ar iepriekš 22. punktā minēto judikatūru, šāds precizējums, kas ir formulēts tiesvedības laikā un skar attiecīgo preču īpašības un tostarp funkcionālo uzdevumu, ir strīda, kas tika nodots Apelācijas padomei un kas bija apstrīdētā lēmuma priekšmets, faktisko apstākļu grozīšana, ciktāl ar to paredz izslēgt visus citus minēto preču funkcionālos uzdevumus, kam varētu būt bijusi nozīme preču salīdzinājumā. Tādējādi, kā prasītāja pati norāda, it īpaši prasības pieteikuma 50.–60. punktā, no tā izriet, ka šāds grozījums ir tāds, kas ietekmē pārbaudi, kuru Apelācijas padome būtu varējusi veikt it īpaši attiecībā uz attiecīgo preču līdzību, un līdz ar to noteikti groza Vispārējā tiesā izskatītā strīda priekšmetu. Otrkārt, tā kā prasījumā daļēji atcelt tiesību aktu un tā atbalstam izvirzītajā argumentācijā apstrīdētā lēmuma tiesiskums tiek apstrīdēts, tikai ar nosacījumu, ka Vispārējā tiesa ņem vērā šo strīda priekšmeta grozījumu, kas ir aizliegts Reglamenta 188. pantā,– šis prasījums nevar tikt apmierināts.
25
Prasītāja ar savu prasību nevar panākt daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu ar pamatojumu, ka tā pamatā ir vērtējums, ko Apelācijas padome nav veikusi, par konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju, tajā ietverot preces, kas apveltītas ar konkrētu funkcionālo uzdevumu, par kuru Apelācijas padome netika aicināta lemt. Gluži pretēji, kā pamatoti norāda ITSB, salīdzinot attiecīgās preces, Apelācijas padomei bija jāpārbauda, vai visi minēto preču potenciālie funkcionālie uzdevumi lika konstatēt to līdzību vai to identiskumu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi attiecīgie faktori, kas raksturo saikni starp tām, it īpaši to raksturs, funkcionālais uzdevums, lietojums, kā arī to konkurējošais vai papildinošais raksturs (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, Krājums, EU:C:1998:442, 23. punkts). Turklāt, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība un tas, ka šie nosacījumi ir kumulatīvi (spriedumi 2007. gada 13. septembris, Il Ponte Finanziaria/ITSB,C‑234/06 P, Krājums, EU:C:2007:514, 48. punkts, un 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (easyHotel), T 316/07, Krājums, EU:T:2009:14, 42. punkts). Tomēr šajā gadījumā, tieši salīdzinot preces, kurām piemīt vispārējas un atšķirīgas īpašības, kādas ir minētas sākotnējā pieteikumā, nevis kādas tiek precizētas pēc tam,– Apelācijas padome konfliktējošajām preču zīmēm konstatēja sajaukšanas iespēju. Līdz ar to atšķirībā no gadījuma, kad prasītājs no sava Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izslēdz atsevišķas attiecīgās preces, attiecībā uz kurām tas sākotnēji ir lūdzis reģistrāciju, šajā gadījumā prasītājas pieteikums attiecas uz Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā veiktu kopēju un nedalāmu vērtējumu, ko nav iespējams atcelt daļēji. Šajā ziņā vienīgi tas, ka prasītāja ITSB instancēs ir norādījusi, kā tā arī uzsvērusi savā atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, ka tās komercdarbība attiecas tikai uz izklaides un spēļu automātu izmantošanu kazino un spēļu zālēs, nepadara šo vērtējumu nepareizu, jo uz precēm, kas ir bijušas sākotnējā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, šis pieteikums attiecas atbilstoši to definīcijai un to funkcionālajiem uzdevumiem plašākā izpratnē.
26
Visbeidzot ir jāuzsver, ka prasītāja nelūdz, pat ne pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā, ciktāl tajā tiek konstatēta konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm. Gluži pretēji, ņemot vērā minēto preču funkcionālā uzdevuma ierobežojumu, kas veikts prasības pieteikumā, tā nepārprotami lūdz daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl ar to tiek atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz tām pašām precēm, jo tās ir “paredzētas tikai Bingo videospēlei, kas paredzēta kazino un spēļu zāļu izpriecu iekārtām”. Šajos apstākļos pretēji situācijai, kas ir pamatā spriedumam lietā TEK, minēts 19. punktā (EU:T:2007:349, 27. un 28. punkts), ņemot vērā prasījuma atcelt tiesību aktu viennozīmīgo apjomu, kurš ir atkārtots prasītājas atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, un pamatojuma, kas tā atbalstam izvirzīts prasības pieteikumā un minētajā atbildē, skaidro un precīzo raksturu, šajā gadījumā Vispārējai tiesai, lai izskatītu šo prasību nav iespējams ņemt vērā prasītājas sākotnējā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču sarakstu.
27
No tā izriet, ka vienīgais prasījums atcelt tiesību aktu un līdz ar to prasība grozīt lēmumu, lai tiktu reģistrēta pieteiktā preču zīme saistībā ar attiecīgajām precēm, kuru [saraksts] ir grozīts, ir jāatzīst par nepieņemamiem.
28
Līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida kā nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
29
Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
30
Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
izdod rīkojumu:
1)
prasību noraidīt kā nepieņemamu;
2)
International Gaming Projects Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Luksemburgā, 2016. gada 11. martā
Sekretārs
E. Coulon
Priekšsēdētājs
M. Prek
( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.
Full & Egal Universal Law Academy