14.11.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 419/13
Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Koninklijke KPN NV u.c./Autoriteit Consument en Markt (ACM)
(Lieta C-28/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem - Direktīva 2002/21/EK - 4. un 19. pants - Valsts regulatīvā iestāde - Saskaņošanas pasākumi - Ieteikums 2009/396/EK - Juridiskā piemērojamība - Direktīva 2002/19/EK - 8. un 13. pants - Operators, kas izraudzīts kā tāds, kam ir būtiska ietekme tirgū - Valsts regulatīvās iestādes noteiktie pienākumi - Cenu kontroles un izmaksu uzskaites pienākumi - Savienojuma pabeigšanas tarifi fiksētajos un mobilajos tīklos - Valsts tiesu pārbaudes apjoms, ko tās var īstenot attiecībā uz valsts regulatīvo iestāžu lēmumiem)
(2016/C 419/15)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
College van Beroep voor het Bedrijfsleven
Pamatlietas puses
Prasītājas: Koninklijke KPN NV, KPN BV, T-Mobile Netherlands BV, Tele2 Nederland BV, Ziggo BV, Vodafone Libertel BV, Ziggo Services BV iepriekš – UPC Nederland BV, Ziggo Zakelijk Services BV iepriekš – UPC Business BV
Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)
Rezolutīvā daļa:
1)
4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, to lasot kopā ar 8. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, ja tai jāizskata strīds par valsts regulatīvās iestādes uzlikta ar tarifu noteikšanu saistīta pienākuma, kas noteikts par fiksēto un mobilo savienojumu pabeigšanas pakalpojumu sniegšanu, likumību, var noraidīt Komisijas 2009. gada 7. maija Ieteikumu 2009/396/EK par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos Eiropas Savienībā, kurā tiek ieteikts modelis “Bulric strict” (Bottom-Up Long-Run Incremental Costs) kā atbilstošs cenu regulēšanas pasākums savienojumu pabeigšanas tirgū, tikai tad, ja tā uzskata, ka to pieprasa apsvērumi, kas saistīti ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, it īpaši attiecīgās dalībvalsts tirgus specifiskās īpašības;
2)
Eiropas Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, ja tai jāizskata strīds par valsts regulatīvās iestādes uzlikta tarifu pienākuma, kas noteikts par fiksēto un mobilo savienojumu pabeigšanas pakalpojumu sniegšanu, likumību, var izvērtēt šī pienākuma samērīgumu, ņemot vērā Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. pantā un Direktīvas 2009/19, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 13. pantā noteiktos mērķus, un ņemt vērā to, ka ar šo pienākumu tiek veicinātas galalietotāju intereses mazumtirdzniecības tirgū, kas nav reglamentējams.
Valsts tiesa nevar, veicot valsts regulatīvās iestādes lēmuma pārbaudi tiesā, pieprasīt, lai šī iestāde pierādītu, ka ar šo pienākumu faktiski tiek sasniegti Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. pantā noteiktie mērķi.
(1) OV C 138, 27.4.2015.
Full & Egal Universal Law Academy