2.5.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 156/17
Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K. Ruijssenaars, A. Jansen (C-145/15), J. H. Dees-Erf (C-146/15)/Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu
(Apvienotās lietas C-145/15 un C-146/15) (1)
(Gaisa pārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 7. pants - Kompensācija pasažieriem lidojuma atcelšanas vai vairāk nekā trīs stundu kavēšanās dēļ - 16. pants - Valstu iestādes, kas ir atbildīgas par regulas izpildi - Kompetence - Piespiedu pasākumu noteikšana attiecībā uz gaisa pārvadātāju, lai tiktu samaksāta kompensācija, kas pienākas pasažierim)
(2016/C 156/24)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāji: K. Ruijssenaars, A. Jansen (C-145/15), J. H. Dees-Erf (C-146/15)
Atbildētājs: Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu
Piedaloties: Royal Air Maroc SA (C-145/15), Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV (C-146/15)
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot šī panta 1. punktu, katras dalībvalsts ieceltai iestādei, kurai ir iesniegta pasažiera individuāla sūdzība pēc tam, kad gaisa pārvadātājs ir atteicies pasažierim samaksāt minētās regulas 7. panta 1. punktā noteikto kompensāciju, nav jānosaka piespiedu pasākumi pret šo gaisa pārvadātāju ar mērķi piespiest to samaksāt šo kompensāciju.
(1) OV C 198, 15.6.2015.
Full & Egal Universal Law Academy