26.9.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 350/11
Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 28. jūlija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Association France Nature Environnement/Premier ministre, Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie
(Lieta C-379/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Ar Savienības tiesībām nesaderīgs valsts tiesību akts - Tiesiskās sekas - Valsts tiesas pilnvaras uz laiku saglabāt dažas minētā tiesību akta sekas - LESD 267. panta trešā daļa - Pienākums vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu)
(2016/C 350/14)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītāja: Association France Nature Environnement
Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie
Rezolutīvā daļa:
1)
valsts tiesa, ja to ļauj valsts tiesības, izņēmuma kārtā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var laikā ierobežot dažas tādas valsts tiesību normas atzīšanas par prettiesisku sekas, kas ir tikusi pieņemta, neievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu paredzētos pienākumus, ir īpaši tos, kas izriet no tās 6. panta 3. punkta, ar nosacījumu, ka šāds ierobežojums ir vajadzīgs ar vides aizsardzību saistītu primāro apsvērumu dēļ, ievērojot lietas, kuru tā izskata, īpašos apstākļus. Šī īpašā iespēja tomēr ir izmantojama tikai tad, ja ir ievēroti visi nosacījumi, kas izriet no 2012. gada 28. februāra sprieduma Inter-Environnement Wallonie un Terre wallonne (C-41/11, EU:C:2012:103), proti:
—
ja apstrīdētā valsts tiesību norma ir pareizs Savienības tiesību vides aizsardzības jomā transponēšanas pasākums;
—
ja jaunas valsts tiesību normas pieņemšana neļauj novērst videi nelabvēlīgu iedarbību, kas izriet no apstrīdētās valsts tiesību normas atcelšanas;
—
ja šīs tiesību normas atcelšanas rezultātā tiktu radīts juridisks vakuums attiecībā uz Savienības tiesību vides jomā transpozīciju, kas tai būtu vēl nelabvēlīgāk tādējādi, ka šāda atcelšana nozīmētu mazāku aizsardzību un tātad būtu pretrunā Savienības tiesību galvenajam mērķim, un
—
ja apstrīdētās valsts tiesību normas tiesisko seku saglabāšana izņēmuma kārtā attiecas tikai uz laiku, kas ir absolūti nepieciešams, lai veiktu pasākumus, kuri ļauj labot konstatēto prettiesiskumu;
2)
šobrīd Savienības tiesībās valsts tiesai, kuras nolēmumi vairs nav pārsūdzami, principā ir jāvēršas Tiesā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, lai tā varētu izvērtēt, vai valsts tiesību normas, kas tikušas atzītas par Savienības tiesībām pretrunā esošām, izņēmuma kārtā uz laiku var tikt saglabātas, ņemot vērā primāros ar vides aizsardzību saistītos apsvērumus un ievērojot īpašos tās lietas apstākļus, ko izskata valsts tiesa. Minētā valsts tiesa no šā pienākuma ir atbrīvota tikai tad, ja tā ir pārliecināta (kas tai ir detalizēti jāpierāda), ka par tādu apstākļu interpretēšanu un piemērošanu, kas izriet no 2012. gada 28. februāra sprieduma Inter-Environnement Wallonie un Terre wallonne (C-41/11, EU:C:2012:103), nav nekādu saprātīgu šaubu.
(1) OV C 337, 12.10.2015.
Full & Egal Universal Law Academy