8.5.2017
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 144/7
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 9. marta spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Petya Milkova/Izpalnitelen direktor na Agentsiata za privatizatsia i sledprivatizatsionen kontrol
(Lieta C-406/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām - 5. un 27. pants - Direktīva 2000/78/EK - 7. pants - Pastiprināta aizsardzība darbinieku ar invaliditāti atlaišanas gadījumā - Šādas aizsardzības neesamība ierēdņiem ar invaliditāti - Vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips)
(2017/C 144/08)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Varhoven administrativen sad
Pamatlietas puses
Prasītāja: Petya Milkova
Atbildētājs: Izpalnitelen direktor na Agentsiata za privatizatsia i sledprivatizatsionen kontrol
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 7. panta 2. punkts, aplūkots kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK, un kopā ar vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā konkrētu invaliditāti ieguvušiem darba ņēmējiem ir piešķirta īpaša iepriekšēja aizsardzība atlaišanas gadījumā, bet nav piešķirta šāda aizsardzība ierēdņiem, kuri ir ieguvuši tādu pašu invaliditāti, ja vien nav konstatēts vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Šīs pārbaudes laikā situāciju salīdzinājums ir jābalsta uz analīzi, kas ir vērsta uz visām atbilstošajām valsts tiesību normām, kurās ir reglamentēta konkrētu invaliditāti ieguvušu darba ņēmēju situācija, no vienas puses, un tāda paša veida invaliditāti ieguvušu ierēdņu situācija, no otras puses, ņemot vērā pamatlietā aplūkotās aizsardzības pret atlaišanu priekšmetu;
2)
gadījumā, ja Direktīvas 2000/78 7. panta 2. punkts, aplūkots kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu, nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, pienākums ievērot Savienības tiesības prasa, lai valsts tiesību normu, kurās ir aizsargāti darba ņēmēji, kas ir ieguvuši konkrētu invaliditāti, piemērošanas joma tiktu paplašināta tā, lai šīs aizsargājošās tiesību normas būtu piemērojamas arī ierēdņiem, kuri ir ieguvuši tādu pašu invaliditāti.
(1) OV C 337, 12.10.2015.
Full & Egal Universal Law Academy