ĢENERĀLADVOKĀTA MELHIORA VATELĒ [MELCHIOR WATHELET]
SECINĀJUMI,
sniegti 2016. gada 21. aprīlī ( 1 )
Lieta C‑280/15
Irina Nikolajeva
pret
OÜ Multi Protect
(Harju Maakohus (Harju Pirmās instances tiesa, Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 9. panta 3. punkts un 102. panta 1. punkts — Ar preču zīmi piešķirtās tiesības — Strīdi saistībā ar preču zīmju pārkāpumiem — Kopienas preču zīmju tiesu pienākums izdot rīkojumu, ar kuru aizliedz turpināt pārkāpumus — Lūguma izdot šādu rīkojumu neesamība — “Atbilstošas kompensācijas” par faktiem, kas notikuši pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas un pirms šīs preču zīmes reģistrācijas publicēšanas, jēdziens”
I – Ievads
1.
Šis Harju Maakohus (Harju Pirmās instances tiesa) 2015. gada 2. jūnija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurš Tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 10. jūnijā, attiecas uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi ( 2 ) 9. panta 3. punkta un 102. panta 1. punkta interpretāciju.
2.
Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp I. Nikolajeva un OÜ Multi Protect (turpmāk tekstā – “Multi Protect”). I. Nikolajeva ir lūgusi iesniedzējtiesu konstatēt, ka Multi Protect ir nelikumīgi izmantojusi viņas preču zīmi “HolzProf” (Kopienas preču zīme Nr. 009053811), un piespriest šai sabiedrībai samaksāt viņai kompensāciju.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
1) Regula Nr. 207/2009
3.
Šīs regulas 8. pantā “Relatīvs atteikuma pamatojums” ir noteikts:
“1. Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:
a)
ja tā ir identiska agrākajai preču zīmei un ja preces vai pakalpojumi, kam reģistrācija pieprasīta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir aizsargāta agrākā preču zīme;
b)
ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
[..]”
4.
Saskaņā ar minētās regulas 9. pantu “Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme”:
“1. Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:
a)
apzīmējumu, kas ir identisks Kopienas preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta Kopienas preču zīme;
b)
jebkādu apzīmējumu, kurš tā identiskuma vai līdzības Kopienas preču zīmei dēļ un Kopienas preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu un zīmes identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi;
[..]
2. Atbilstoši 1. punktam, cita starpā, var aizliegt:
a)
piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam;
b)
piedāvāt preces, laižot tās apgrozībā vai uzglabājot tās šim nolūkam ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt ar to pakalpojumus;
c)
importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu;
d)
izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos.
3. Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, var izmantot attiecībā uz trešajām personām kopš preču zīmes reģistrācijas publikācijas brīža. Tomēr var pieprasīt atbilstošu kompensāciju attiecībā uz jautājumiem, kas radušies pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publikācijas brīža, kas vairs nav iespējams pēc pašas preču zīmes reģistrācijas publikācijas. Tiesa, kam iesniegta prasība šādā jautājumā, nevar lemt par lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.”
5.
Regulas Nr. 207/2009 14. pantā “Valsts tiesību aktu papildu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem” ir noteikts:
“1. Kopienas preču zīmju spēkā esamību nosaka tikai un vienīgi šīs regulas noteikumi. Attiecībā uz citiem jautājumiem Kopienas preču zīmes pārkāpumus reglamentē valsts tiesību akti, kas attiecas uz attiecīgās valsts preču zīmes pārkāpumiem saskaņā ar X sadaļas noteikumiem.
2. Šī regula neizslēdz prasības attiecībā uz Kopienas preču zīmēm, kas celtas atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar civiltiesisko atbildību un negodīgu konkurenci.
3. Piemērojamos procesuālos noteikumus nosaka saskaņā ar X sadaļas noteikumiem.”
6.
Regulas Nr. 207/2009 41. pantā “Iebildumi” ir paredzēts:
“1. Trīs mēnešos pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas [var iesniegt] iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt, atbilstoši 8. pantam [..].
[..]”
7.
Minētās regulas 101. pantā “Piemērojamie tiesību akti” ir paredzēts:
“1. Kopienas preču zīmju tiesas piemēro šīs regulas noteikumus.
2. Attiecībā uz visiem jautājumiem, ko šī regula neaptver, Kopienas preču zīmju tiesa piemēro savas valsts tiesību aktus, tostarp tai saistošos starptautisko privāttiesību aktus.
3. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādāk, Kopienas preču zīmju tiesa piemēro procesuālos noteikumus, kas reglamentē tā paša veida procesus saistībā ar valsts preču zīmēm tajā valstī, kur attiecīgā tiesa atrodas.”
8.
Šīs regulas 102. pantā “Sankcijas” ir noteikts:
“1. Ja Kopienas preču zīmju tiesa konstatē, ka atbildētājs ir pārkāpis vai draudējis pārkāpt Kopienas preču zīmi, ja vien nepastāv īpaši iemesli pretējai rīcībai, tā izdod rīkojumu, kas aizliedz atbildētājam turpināt darbības, kas pārkāpj vai varētu pārkāpt Kopienas preču zīmi. Tā arī veic pasākumus saskaņā ar savas valsts likumiem, kas nodrošina pakļaušanos šim aizliegumam.
2. Visos pārējos jautājumos Kopienas preču zīmju tiesa piemēro tās dalībvalsts likumu, kurā pārkāpums vai pārkāpuma draudi notikuši, ieskaitot starptautiskās privāttiesības.”
2) Direktīva 2004/48/EK
9.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp., un labojums – OV 2004, L 195, 16. lpp.) 13. pantā “Kompensācijas” ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību īpašniekam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ radītā kaitējuma apmēram.
Nosakot kompensācijas apjomu, tiesu iestādes:
a)
ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp zaudēto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus faktorus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību īpašniekam pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;
vai
b)
kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kaitējuma atlīdzinājumu nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.
2. Ja pārkāpējs ir iesaistījies kontrafakta darbībās neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, dalībvalstis var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par peļņas vai iepriekš noteiktās kompensācijas atgūšanu.”
B – Igaunijas tiesības
10.
Preču zīmju likuma (kaubamärgiseadus), tā redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Preču zīmju likums”), 8. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Reģistrētas preču zīmes tiesiskā aizsardzība sākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā [..] un ilgst 10 gadus no reģistrācijas dienas [..].”
III – Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
11.
2010. gada 24. aprīlīI. Nikolajeva Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums tika iesniegts, ir vārdiska preču zīme “HolzProf”. Reģistrācijas pieteikums ir publicēts 2010. gada 31. maijā. 2010. gada 14. septembrī preču zīme “HolzProf” tika reģistrēta, un 2010. gada 16. septembrī šī reģistrācija tika publicēta.
12.
2010. gada 24. aprīlīI. Nikolajeva noslēdza licences līgumu, saskaņā ar kuru OÜ Holz Prof tika piešķirtas tiesības izmantot viņas preču zīmi. Ikmēneša atlīdzības summa bija noteikta EUR 1278 apmērā.
13.
2013. gada 18. jūnijāI. Nikolajeva iesniedzējtiesā cēla prasību pret Multi Protect, norādot trīs prasījumus.
14.
Pirmkārt, I. Nikolajeva lūdza iesniedzējtiesu konstatēt, ka Multi Protect ir prettiesiski izmantojusi viņas preču zīmi. Viņa uzskata, ka Multi Protect ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu, internetā pieejamā tīmekļa vietnē kā “slēpto atslēgvārdu” izmantojot viņas preču zīmei identisku apzīmējumu. Šajā sakarā I. Nikolajeva apgalvo, ka Multi Protect laikā no 2010. gada 3. maija līdz 2011. gada 28. oktobrim, proti, 17 mēnešus un 25 dienas, ir pārkāpusi ekskluzīvās tiesības, kuras piešķir preču zīme.
15.
Otrkārt, I. Nikolajeva ir pieprasījusi, lai, piemērojot noteikumus par negodīgu iedzīvošanos, Multi Protect samaksātu viņai EUR 22791. Šī summa par iespējamā pārkāpuma ilgumu tikusi aprēķināta, par pamatu izmantojot atlīdzību, kas noteikta ar OÜ Holz Prof noslēgtajā licences līgumā ( 3 ).
16.
Treškārt, I. Nikolajeva ir pieprasījusi kompensāciju par nemateriālo kaitējumu. Viņa apgalvo, ka minēto faktu dēļ uzsāktais kriminālprocess un vēršanās tiesā esot viņai radījusi morālu kaitējumu. Šajā sakarā I. Nikolajeva norāda, ka Multi Protect rīcības dēļ “esot pasliktinājies viņas veselības stāvoklis”, ka “vairāki uzņēmējdarbības partneri esot vērsušies pret viņu” un ka “tiesvedība ir piesaistījusi viņai negatīvu uzmanību”.
17.
Iesniedzējtiesa uzdod jautājumu par to, vai gadījumā, ja tā atbilstoši I. Nikolajeva pirmajam prasījumam konstatētu, ka ir notikusi prettiesiska attiecīgās preču zīmes izmantošana, šai tiesai būtu jāizdod rīkojums, saskaņā ar kuru atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 102. panta 1. punktam tiktu aizliegtas pārkāpuma darbības, lai gan I. Nikolajeva to nav pieprasījusi.
18.
Tāpat iesniedzējtiesai ir šaubas par to, kad stājas spēkā Kopienas preču zīmes piešķirtā aizsardzība. Tā norāda, ka, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkta pirmo teikumu, tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, trešām personām ir piemērojamas, vienīgi sākot no brīža, kad ir publicēta preču zīmes reģistrācija. Tā piebilst, ka šī tiesību norma dod iespēju prasīt atbilstošu kompensāciju par tādiem faktiem, kas risinājušies pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas un kuri pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas saskaņā ar to tiktu aizliegti. Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 14. panta 1. punkta otrajam teikumam un 101. panta 2. punktam var tikt uzskatīts, ka tiesības, kas piesaistītas prasītājas pamatlietā preču zīmei, stājas spēkā brīdī, kas paredzēts Preču zīmju likuma 8. panta 2. punkta pirmajā teikumā, proti, brīdī, kad ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
19.
Turklāt iesniedzējtiesa jautā, kā ir interpretējams Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkta otrajā teikumā minētais termins “atbilstoša kompensācija”.
20.
Šādos apstākļos Harju Maakohus (Harju Pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1)
Vai Kopienas preču zīmju tiesa var pieņemt [Regulas Nr. 207/2009] 102. panta 1. punktā paredzēto rīkojumu arī tad, ja prasītājs savos prasījumos to nelūdz un lietas dalībnieki neapgalvo, ka atbildētājs pēc kādas konkrētas dienas pagātnē būtu pārkāpis vai draudējis pārkāpt Kopienas preču zīmi, vai arī tas, ka šāds prasījums nav izvirzīts vai šis apstāklis nav norādīts, ir “īpašs iemesls” šī punkta pirmā teikuma izpratnē?
2)
Vai [Regulas Nr. 207/2009] 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Kopienas preču zīmes īpašnieks no trešās personas par preču zīmei identiska apzīmējuma izmantošanu laikposmā no preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācijas līdz preču zīmes reģistrācijas publikācijai var prasīt tikai atbilstošu kompensāciju, pamatojoties uz [Regulas Nr. 207/2009] 9. panta 3. punkta otro teikumu, taču ne pārkāpuma rezultātā iegūtā labuma parastās vērtības un zaudējumu atlīdzināšanu, bet par laikposmu līdz preču zīmes pieteikuma iesniegšanas publikācijai viņam nav pat tiesību uz atbilstošu kompensāciju?
3)
Kāda veida izdevumi un citas kompensācijas ietilpst atbilstošajā kompensācijā saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009] 9. panta 3. punkta otro teikumu, un vai – un kādos apstākļos – tajā tostarp ietilpst preču zīmes īpašnieka nemateriālā kaitējuma atlīdzināšana?”
IV – Tiesvedība Tiesā
21.
Rakstveida apsvērumus iesniedza Multi Protect, Igaunijas un Grieķijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Beidzoties šai tiesvedības rakstveida daļai, Tiesa atbilstoši Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktam ir secinājusi, ka ir pietiekami informēta, lai pieņemtu nolēmumu, nenoturot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.
V – Analīze
A – Ievada apsvērumi
22.
Atbilstoši Tiesas lūgumam šajos secinājumos mērķtiecīgi tiks aplūkots iesniedzējtiesas uzdotais otrais un trešais prejudiciālais jautājums. Es uzskatu, ka ir lietderīgi šos abus jautājumus vērtēt kopā.
B – Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu
1) Aizsardzības periods
23.
Iesniedzējtiesa norāda, ka I. Nikolajeva pārmet Multi Protect, ka tā ekskluzīvās tiesības, kuras piešķir viņas preču zīme “HolzProf”, ir pārkāpusi trīs laika posmos.
24.
Pirmais laika posms ir īsāks par vienu mēnesi. Tas sākās 2010. gada 3. maijā, proti, pēc datuma, kurā tika iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un beidzās 2010. gada 31. maijā, proti, dienā, kad šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts. Otrais laika posms ilga aptuveni trīs ar pusi mēnešus no 2010. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 16. septembrim, proti, no dienas, kad tika publicēts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, līdz dienai, kad tika publicēta reģistrācija. Visbeidzot, trešais laika posms, kas ir nedaudz ilgāks par vienu gadu, sākās 2010. gada 17. septembrī pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas un beidzās 2011. gada 28. oktobrī.
25.
Iesniedzējtiesa jautā Tiesai par aizsardzību, kas preču zīmes īpašniekam tiek piešķirta pirmajā un otrajā laika posmā.
26.
Preču zīmes piešķirtās tiesības ir paredzētas Regulas Nr. 207/2009 9. pantā. Piemērojot tā 1. punktu, Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Turklāt minētā panta 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, attiecībā uz trešajām personām var izmantot vienīgi kopš preču zīmes reģistrācijas publicēšanas brīža.
27.
Tādējādi tāda preču zīme kā “HolzProf” pamatlietā aplūkotajā pirmajā un otrajā laika posmā nevar tikt izmantota attiecībā uz trešajām personām. Turklāt šajos laika posmos ( 4 ) saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 102. pantu nav piemērojamas dalībvalsts tiesībās noteiktās sankcijas ( 5 ). Proti, minētās sankcijas ir piemērojamas vienīgi no Kopienas preču zīmes reģistrācijas publicēšanas brīža.
28.
Tomēr ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā ir arī paredzēti īpaši noteikumi Kopienas preču zīmes aizsardzībai laika posmā starp preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un tās reģistrācijas publicēšanu. Proti, pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas publicēšanas tiesa var piemērot atbilstošu kompensāciju par tādiem faktiem, kas risinājušies pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas, kuri pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas saskaņā ar to tiktu aizliegti ( 6 ).
29.
No tā izriet, ka atbilstošu kompensāciju par otro pamatlietā aplūkoto laika posmu var pieprasīt tad, ja šajā laika posmā trešā persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas komercdarbībā ir izmantojusi preču zīmei identisku apzīmējumu precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, kādiem šī preču zīme ir reģistrēta, vai apzīmējumu, kurš tā identiskuma vai līdzības Kopienas preču zīmei dēļ un Kopienas preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu un zīmes identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību ( 7 ).
30.
No Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkta formulējuma neapšaubāmi izriet, ka šajā tiesību normā paredzētā atbilstošā kompensācija nav piemērojama faktiem, kuri ir notikuši laikā starp Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu ( 8 ) un šī pieteikuma publicēšanu, proti, pirmajā pamatlietā aplūkotajā laika posmā.
31.
Es uzskatu, ka Regulas Nr. 207/2009 14. panta 1. punkts un 101. panta 2. punkts šo vērtējumu neliek apšaubīt.
32.
Proti, lai gan Regulas Nr. 207/2009 14. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Kopienas preču zīmes pārkāpumus reglamentē valsts tiesību akti, kas attiecas uz attiecīgās valsts preču zīmes pārkāpumiem”, šajā pašā tiesību normā ir noteikts, ka Kopienas preču zīmju spēkā esamību nosaka tikai un vienīgi šīs regulas noteikumi. Tātad preču zīmes “spēkā esamība” nav nodalāma no tās aizsardzības laika posma. No tā izriet, ka šo aizsardzības laika posmu nosaka vienīgi saskaņā ar šīs pašas regulas noteikumiem.
33.
Šajā ziņā no Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. un 3. punkta, lasot tos kopā, izriet, ka Eiropas Savienības likumdevējs apzināti ir izslēdzis iespēju, ka preču zīme ir izmantojama attiecībā uz trešo personu pirms preču zīmes reģistrācijas publicēšanas, un arī tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas.
34.
Turklāt, ņemot vērā, ka tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, ieskaitot tās aizsardzības laika posmu, regulē vienīgi Regulas Nr. 207/2009 9. pants, šīs tiesības un to ilgums nav daļa no jautājumiem, kuriem būtu piemērojamas valsts tiesības saskaņā ar minētās regulas 101. panta 2. punktu, kurš attiecas vienīgi uz jautājumiem, kuriem Regula Nr. 207/2009 nav piemērojama.
35.
Līdz ar to Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. un 3. punkts, 14. panta 1. punkts un 101. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kāda ir Preču zīmju likuma 8. panta 2. punkts, kurā paredzēts, “ka reģistrētas preču zīmes tiesiskā aizsardzība sākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā”. Proti, tiesības, kādas, piemērojot šo valsts tiesību normu, piešķir preču zīme, pārsniegtu to, kas ir atļauts saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009.
36.
Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā paredzēto atbilstošo kompensāciju var pieprasīt vienīgi par faktiem, kas notikuši pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas.
2) Atbilstoša kompensācija
37.
Iesniedzējtiesa jautā Tiesai par Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā minēto jēdzienu “atbilstoša kompensācija” ( 9 ). Regulā nav iekļauta nekāda “atbilstošas kompensācijas” definīcija un nav paredzēta tās aprēķināšanas metode.
38.
Iespēja pēc reģistrācijas pieteikuma publicēšanas pieprasīt “atbilstošu kompensāciju” pastāv arī patentu jomā.
39.
1973. gada 5. oktobrī Minhenē parakstītās Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu konvencija) 67. panta 2. punktā tiešām ir paredzēts, ka “katra dalībvalsts var noteikt, ka Eiropas patenta pieteikums nepiešķir 64. pantā minēto aizsardzību. Tomēr aizsardzība, kas rodas no Eiropas patenta pieteikuma publicēšanas, nevar būt mazāka par to, kuru attiecīgās valsts likums piešķir nacionālajiem, obligāti publicējamiem patenta pieteikumiem, kam nav veikta ekspertīze. Jebkurā gadījumā katra valsts nodrošina vismaz to, ka no Eiropas patenta pieteikuma publicēšanas dienas pieteicējs var prasīt apstākļiem atbilstošu atlīdzību [kompensāciju] no jebkuras personas, kas ir lietojusi izgudrojumu šajā valstī, gadījumos, kad šī persona saskaņā ar nacionālo likumdošanu būtu atbildīga par patenta pārkāpšanu” ( 10 ). Arī te “atbilstošas kompensācijas” termins nav definēts ( 11 ).
40.
Turklāt Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) 95. pantā ir noteikts, ka “[Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību] īpašnieks var pieprasīt saprātīgu [atbilstošu] kompensāciju no jebkuras personas, kas laikā starp pieteikuma Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai publicēšanu un šīs aizsardzības piešķiršanu veikusi darbību, kuras veikšana viņa[i] turpmāk būtu aizliegta” ( 12 ). Termins “atbilstoša kompensācija” nav definēts arī Regulā Nr. 2100/94 ( 13 ).
41.
Turklāt pretēji Regulas Nr. 207/2009 102. panta 2. punktam, kurā pārkāpuma vai pārkāpuma draudu saistībā ar preču zīmi gadījumā ir paredzēta sankciju uzlikšana atbilstoši valsts tiesību aktiem ( 14 ), šīs pašas regulas 9. panta 3. punktā nav nekādas skaidras atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai varētu noteikt to nozīmi un darbības jomu.
42.
Attiecīgi gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka šis termins “atbilstoša kompensācija” visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi un tam jānotiek, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi ( 15 ).
43.
No Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkta izriet, ka, lai gan Kopienas preču zīmi nevar izmantot attiecībā uz trešajām personām līdz preču zīmes reģistrācijas publicēšanas brīdim, neraugoties uz tās “embrionālo” raksturu, laikā starp šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un tās reģistrācijas publicēšanu uz to tomēr attiecas juridiska aizsardzība ( 16 ). Termina “kompensācija” izvēle noteikti liecina par to, ka tā ir finansiāla atlīdzība. Tātad citi pasākumi vai procedūras par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu, piemēram, rīkojumi, tirdzniecības kanālu atsaukums vai preču, kuras radītas pārkāpuma rezultātā, iznīcināšana, ir izslēgti. Turklāt īpašības vārda “atbilstošs” izmantojums nozīmē, ka pieprasītajai finansiālajai atlīdzībai ir jābūt taisnīgai un samērīgai, lai saglabātu taisnīgu līdzsvaru starp iegūstamās Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesībām un tās lietotāja tiesībām.
44.
Tiesības uz “atbilstošu kompensāciju”, kuras var tikt izmantotas vienīgi pēc tam, kad ir tikusi publicēta Kopienas preču zīmes reģistrācija, attiecīgi ir piemērojamas arī Kopienas preču zīmēm in status nascendi. Šādas tiesības liecina par to, ka Savienības likumdevējs uzskata, ka kopš reģistrācijas pieteikuma publicēšanas preču zīme jau ir tiesību iegūšanas procesā un tai ir piemērojama aizsardzība.
45.
Šajā sakarā es norādu, ka no Regulas Nr. 207/2009 39. panta izriet, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšana nozīmē, ka ir izpildītas visas šīs regulas un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi ( 17 ), prasības saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un ka nepastāv absolūti šīs preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamati saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. pantu ( 18 ). Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 45. pantu ( 19 ) pēc reģistrācijas pieteikuma publicēšanas preču zīme noteikti tiks reģistrēta un reģistrācija publicēta, ja vien pēc iebildumu iesniegšanas neradīsies relatīvi reģistrācijas atteikuma pamati minētās regulas 8. panta izpratnē ( 20 ).
46.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv plaša konverģence starp prasībām, kuras ir jāizpilda pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas, un tām, kuras tiek prasītas pirms preču zīmes reģistrācijas publicēšanas. Līdz ar to tiesības uz “atbilstošu kompensāciju”, kādas ir Kopienas preču zīmes īpašniekam laikā starp viņa preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un šīs preču zīmes reģistrācijas publicēšanu, ir ļoti līdzīgas ( 21 ) tām, kādas tam tiks piešķirtas, publicējot preču zīmes reģistrāciju, pat ja tās ir mazāka apjoma ( 22 ). No tā izriet, ka, lai tiktu ievērots samērīguma princips, finansiālai atlīdzībai jeb “atbilstošai kompensācijai” ir jābūt mazākai vai ne tik stingrai kā tai, kas varētu tikt piemērota par Kopienas preču zīmes pārkāpumu pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas ( 23 ) ( 24 ).
47.
Direktīvas 2004/48 13. pantā ir noteikta minimālā finansiālā atlīdzība, kas ir jāparedz valsts tiesiskajā regulējumā gadījumā, ja ir pārkāptas Kopienas tiesību aktos un/vai attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos paredzētās intelektuālā īpašuma tiesības. Ir taisnība, ka valsts tiesību noteikumi, kas saskaņoti atbilstoši Direktīvai 2004/48, ir piemērojami vienīgi Kopienas preču zīmes pārkāpumiem, kuri ir notikuši pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas, proti, trešajā no pamatlietā aplūkotajiem laika posmiem, taču, neraugoties uz to, šīs direktīvas 13. pants varētu sniegt dažas lietderīgas norādes termina “atbilstoša kompensācija” definēšanai.
48.
Saistībā ar to šajā pantā ir skaidri nošķirts, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai netīši, un ir noteikts, ka par tīši izdarītiem pārkāpumiem noteiktajai finansiālajai atlīdzībai ir jābūt lielākai. Ja pārkāpums ir uzskatāms par tīši izdarītu, tā izdarītājam ir jāizmaksā tiesību īpašniekam kompensācija, kas atbilst pārkāpuma dēļ radītā kaitējuma apmēram ( 25 ). Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ir jāatlīdzina viss nodarītais kaitējums, kas, manuprāt, ietver arī morālo kaitējumu, ja vien tas tiek pierādīts ( 26 ).
49.
Savukārt, ja pārkāpums ir uzskatāms par netīši izdarītu, tiesu iestādes var dot rīkojumu tikai par peļņas vai iepriekš noteiktas kompensācijas atgūšanu ( 27 ).
50.
Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā nekādi nav nošķirts izdarītā pārkāpuma tīšais vai netīšais raksturs ( 28 ), bet ir minēts, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšana ir uzskatāma par tādu, kas informē sabiedrību par to, ka preču zīmes, par kuru iesniegts pieteikums, reģistrācija varētu būt nenovēršama un ka par vēl nereģistrētas preču zīmes izmantošanu varētu būt jāmaksā atbilstoša kompensācija.
51.
Tā kā “atbilstošai kompensācijai”, kas paredzēta Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā, būtu jābūt mazākai vai ne tik stingrai finansiālai atlīdzībai kā tai, kāda tiek piemērota reģistrētas preču zīmes pārkāpuma gadījumā, es uzskatu, ka ir jāpārbauda Direktīvas 2004/48 13. panta 2. punktā paredzētās finansiālās atlīdzības atbilstošais raksturs netīšu pārkāpumu gadījumā.
52.
Direktīvas 2004/48 13. panta 2. punktā ir paredzētas divu veidu finansiālas atlīdzības par pārkāpuma darbībām, proti, “peļņas vai iepriekš noteiktās kompensācijas atgūšan[a]”.
53.
Finansiāla atlīdzība, kas paredz “iepriekš noteiktās kompensācijas” maksājumu, ir jāprecizē valsts likumdevējam, un tādēļ tā nebūs piemērota, lai varētu sniegt autonomu un vienveidīgu interpretāciju terminam “atbilstoša kompensācija”.
54.
Savukārt “peļņas [..] atgūšan[a]”, kas paredzēta Direktīvas 2004/48 13. panta 2. punktā, manuprāt, ir vienveidīga un paredzama finansiāla atlīdzība, kurā tiek ņemti vērā katra gadījuma īpašie apstākļi. Turklāt es uzskatu, ka šī finansiālā atlīdzība būtu atbilstoša, jo tā paredz atņemt pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas iegūtās nepamatotās priekšrocības ( 29 ). Līdz ar to šāda finansiālā atlīdzība, kuru veido attiecīgā lietotāja nepamatoti gūtā peļņa, būtu samērīga ar izdarīto preču zīmes (in status nascendi) pārkāpumu, kā arī atturētu no citiem līdzīgiem pārkāpumiem ( 30 ).
55.
Pretēji Direktīvas 2004/48 13. panta 1. punktam šī paša panta 2. punktā morālā kaitējuma atlīdzināšana nav paredzēta. Manuprāt, Eiropas likumdevējs tā ir rīkojies apzināti, un tas atspoguļo faktu, ka šīs direktīvas 13. panta 2. punkts attiecas uz mazāk nosodāmām darbībām, par kurām saskaņā ar minēto direktīvu netiek pieprasīta pilna atlīdzība. Norādu, ka savā trešajā prasījumā I. Nikolajeva ir pieprasījusi kompensāciju par nemateriālo kaitējumu, proti, kompensāciju par morālo kaitējumu. Es uzskatu, ka “atbilstoša kompensācija” šāda tipa kaitējumu neietver. Šāda kompensācija brīdī, kad Kopienas preču zīme vēl tikai tiek iegūta, būtu nesamērīga.
VI – Secinājumi
56.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es aicinu Tiesu uz Harju Maakohus (Harju Pirmās instances tiesa) uzdoto otro un trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
1)
Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. un 3. punkts, 14. panta 1. punkts un 101. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā noteikts, ka reģistrētas preču zīmes tiesiskā aizsardzība sākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā;
2)
Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkts šajā ziņā ir jāinterpretē tā, ka, piemērojot šo pantu, nevar tikt pieprasīta atbilstoša kompensācija par faktiem, kuri ir notikuši pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācijas;
3)
Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā lietotais termins “atbilstoša kompensācija” šajā ziņā ir jāinterpretē tā, ka peļņas atgūšana var tikt pieprasīta par tādiem faktiem, kas notikuši pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas un kuri pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas saskaņā ar to tiktu aizliegti. Termins “atbilstoša kompensācija” izslēdz morālo kaitējumu.
( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.
( 2 ) OV L 78, 1. lpp.
( 3 ) Proti, EUR 22791 (17 mēneši × 1278 + 25 dienas × (1278:30)).
( 4 ) Ar Direktīvu 2004/48 ir saskaņoti valsts tiesībās paredzētie īstenojamie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi gadījumā, ja tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Saskaņā ar Direktīvas 2004/48 preambulas 10. apsvērumu tās mērķis “ir tuvināt [dalībvalstu tiesību sistēmas šajā jomā], lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu [intelektuālā īpašuma] aizsardzības līmeni”. Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, “neskarot līdzekļus, kas Kopienā vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus [..] piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos”. Tiesa ir nospriedusi, ka šīs direktīvas normu mērķis ir regulēt nevis visus ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītos aspektus, bet tikai tos, kas ir saistīti, pirmkārt, ar šo tiesību ievērošanu un, otrkārt, ar to pārkāpumiem, liekot paredzēt efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir novērst, pārtraukt vai atlīdzināt ikvienu esošo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu (skat. spriedumu Diageo Brands, C‑681/13, EU:C:2015:471, 73. punkts). No tā izriet, ka minētā direktīva ļauj pastāvēt atšķirībām starp dalībvalstu tiesību aktiem saistībā ar pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kādi ir piemērojami intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem (skat., piemēram, Direktīvas 2004/48 13. pantu, kurā ir paredzēts patiesi plašs finansiālu kompensāciju, kuras var izvēlēties dalībvalstis, klāsts).
( 5 ) Tādēļ es uzskatu, ka korektīvie pasākumi (10. pants), tiesiskās aizsardzības līdzekļi (11. pants) un kompensācijas (13. pants), kas paredzētas Direktīvā 2004/48, pirms preču zīmes reģistrācijas publicēšanas nav piemērojamas.
( 6 ) Indikatīvu aizliegumu sarakstu skat. Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punktā.
( 7 ) Šajā ziņā skat. Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.
( 8 ) Tomēr Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir būtisks. Tam ir patiešām būtiska nozīme, piemērojot noteikumus par preču zīmju prioritāti. Skat. it īpaši Regulas Nr. 207/2009 III sadaļas 2. iedaļu “Prioritāte”.
( 9 ) Iesniedzējtiesa norāda, ka, piemērojot tās valsts tiesības, preču zīmes īpašnieks var “pieprasīt no trešās personas, kas ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. un 2. punktā minētās ekskluzīvās tiesības, vismaz laikposmā pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas, mantisko zaudējumu, ieskaitot negūto peļņu, un nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī atmaksāt pārkāpuma rezultātā iegūtā labuma patēriņa vērtību un zināmos apstākļos pārkāpuma rezultātā gūto peļņu. [Turklāt] pārkāpuma izdarītājam, kurš nezināja un kuram arī nebija jāzina viņa pārkāpumu pretlikumīgais raksturs, nav pienākuma atlīdzināt nepamatoti saņemto, ja ir beigusies iedzīvošanās pārkāpuma rezultātā iegūtā labuma vērtības apmērā, dienā, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par prasību, kas celta pret viņu”. Šī tiesa “uzskata, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 struktūrai ir iespējama tāda interpretācija, saskaņā ar kuru atbilstošā kompensācijā 9. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē ietilpst mazāki prasījumi nekā tiesiskā aizsardzība, kas šā paša panta 1. un 2. punktā paredzēta vēlāka pārkāpuma gadījumā”.
( 10 ) Mans izcēlums.
( 11 ) Pēc analoģijas skat. arī Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma (OV 2013, C 175, 1. lpp.) 32. panta 1. punkta f) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka Vienotajai patentu tiesai, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu, ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz “prasībām par zaudējumiem vai kompensācijām, kas saistītas ar Eiropas patenta pieteikuma publicēšanas rezultātā iegūto pagaidu aizsardzību”.
( 12 ) Mans izcēlums. Norādu, ka Tiesa terminu “atbilstoša kompensācija”, kāds ir izmantots Regulas Nr. 2100/94 14. un 94. pantā, ir interpretējusi spriedumā Geistbeck (C‑509/10, EU:C:2012:416). Taču, tā kā Tiesa jēdzienu “atbilstoša kompensācija” ir interpretējusi saistībā ar gadījumu, kad ir notikusi reģistrētas augu šķirnes neatļauta izmantošana, es uzskatu, ka attiecīgā interpretācija nav transponējama attiecībā uz šo gadījumu, jo Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punkts neattiecas uz situācijām, kas uzskatāmas par tiesību pārkāpumiem.
( 13 ) Ņemot vērā, ka jēdziens “atbilstoša kompensācija” un citi līdzīgi termini ir izmantoti vairākos ar intelektuālo īpašumu saistītos tiesību aktos, Tiesas nolēmumam šajā lietā varētu būt sekas, kas pārsniegtu šīs lietas robežas.
( 14 ) Šajā sakarā es uzskatu, ka valsts tiesībās ir jāievēro minimālais aizsardzības līmenis, kāds ir paredzēts Direktīvā 2004/48. Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu valsts tiesībās var tikt piedāvāti “līdzekļi”, kas tiesību īpašniekiem ir labvēlīgāki par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem.
( 15 ) Skat. spriedumu Nokia (C‑316/05, EU:C:2006:789, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 16 ) Skat. spriedumu Imagination Technologies/ITSB (C‑542/07 P, EU:C:2009:362, 57. punkts).
( 17 ) OV L 303, 1. lpp.
( 18 ) Regulas Nr. 207/2009 7. pantā ir iekļauts garš absolūto reģistrācijas atteikuma pamatu saraksts. Piemēram, preču zīmi nevar reģistrēt, ja tai nav atšķirīgu īpašību, ja tā ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem vai arī ja tā var maldināt sabiedrību.
( 19 ) Regulas Nr. 207/2009 45. pantā ir paredzēts, ka, “ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja [trīs mēnešu laikā kopš Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas] iebildumi nav iesniegti vai ja iebildumi ir noraidīti ar galīgu lēmumu, preču zīmi reģistrē kā Kopienas preču zīmi”. Skat. arī 23. noteikumu Regulā Nr. 2868/95 “Preču zīmes reģistrācija”, kur ir noteikts, ka, “ja nav iesniegti nekādi iebildumi vai iesniegtie iebildumi ir noraidīti ar atsaukumu, noraidījumu vai citu atsaukumu, pieprasīto zīmi [..] reģistrē Kopienas Preču zīmju reģistrā”. Pamatlietā aplūkotais otrais laika posms ilga aptuveni trīs mēnešus. Turklāt Tiesā iesniegtajos lietas materiālos nekas neliecina, ka par preču zīmi “HolzProf” būtu iesniegts kāds iebildums.
( 20 ) Regulas Nr. 207/2009 8. pantā ir paredzēts, ka, “ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē: [..] ja tā ir identiska agrākajai preču zīmei un ja preces vai pakalpojumi, kam reģistrācija pieprasīta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir aizsargāta agrākā preču zīme; [..] ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi”. Te ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. un 41. pantu tiesības iebilst pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju ir vienīgi preču zīmju īpašniekiem un preču zīmju īpašnieku pilnvarotiem licenciātiem.
( 21 ) It īpaši tādēļ, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā minētās darbības ir tādas pašas, kādas tiks aizliegtas pēc reģistrācijas publicēšanas.
( 22 ) Gluži pretēji – skat. Eiropas Patentu konvencijas 67. panta 1. punktu, kurā ir paredzēts, ka “Eiropas patents no dienas, kad publicēts paziņojums par tā piešķiršanu, katrā dalībvalstī, attiecībā uz kuru tas ir izsniegts, piešķir patenta īpašniekam 64. pantā paredzētās tiesības”, proti, tādas pašas tiesības kā šajā valstī piešķirts nacionālais patents.
( 23 ) Tāda ir arī Multi Protect, Igaunijas Republikas un Grieķijas Republikas nostāja, uzskatot, ka jēdzienam “atbilstoša kompensācija”, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā, ir jāietver mazāks prasību klāsts nekā juridiskajai aizsardzībai, kāda ir paredzēta gadījumā, ja notiek jau reģistrētu preču zīmju pārkāpums. Tāpat tās uzskata, ka šajā jēdzienā neietilpstot nemateriālā kaitējuma atlīdzināšana. Multi Protect uzskata, ka, “lai varētu noteikt precīzu atbilstošas kompensācijas apmēru, ir jāizvērtē un paralēli jāsalīdzina turpmāk minētie apstākļi: a) kādi materiālie ieguvumi ir bijuši pārkāpumu izdarītājam? [..] b) kādi ir līdzīgie licenču nolīgumi, kurus parasti izmanto tirgū? c) kādas “izmaksas” pārkāpumu izdarītājam radītu risinājums, kurš ļautu viņam sasniegt vajadzīgo rezultātu, neizmantojot preču zīmei, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, identisku vai līdzīgu apzīmējumu?”.
( 24 ) Turpretī Komisija pauž viedokli, ka “nevar uzskatīt par pamatotu to, ka gadījumā, ja ir noticis pārkāpums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā, tiktu piemērota vājāka aizsardzība nekā gadījumā, ja pārkāpums notiktu vēlāk, kā ir paredzēts 1. un 2. punktā”. Tā uzskata, ka sekas, kādas pārkāpums rada īpašniekam, neatšķiras atkarībā no tā, vai tas noticis laikā starp reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un reģistrāciju vai pēc reģistrācijas publicēšanas. Komisija arī norāda, ka “nav nekāda pamata pārkāpuma izdarītājam periodā pirms reģistrācijas atrasties labvēlīgākā situācijā”. Es šim uzskatam nepiekrītu, jo kādēļ tad Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktā šie divi laika posmi būtu nošķirti?
( 25 ) Skat. Direktīvas 2004/48 13. panta 1. punktu.
( 26 ) Skat. manus secinājumus lietā Liffers (C‑99/15, EU:C:2015:768, 28. punkts).
( 27 ) Skat. Direktīvas 2004/48 13. panta 2. punktu.
( 28 ) Es uzskatu, ka šī tiesību norma paredz atbilstošas kompensācijas samaksu arī gadījumā, ja Kopienas preču zīmes pārkāpums ir noticis, nezinot, ka pastāv preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācija.
( 29 ) Preču zīmes, par kuru iesniegts pieteikums, bet kura vēl nav reģistrēta, lietotājam.
( 30 ) Es uzskatu, ka pat gadījumā, ja nav bijis zināms, ka ir publicēts preču zīmes reģistrācijas pieteikums (neapzināts pārkāpums), nebūtu nesamērīgi izdot rīkojumu par peļņas atlīdzināšanu saskaņā ar Direktīvas 2004/48 13. panta 2. punktu, jo jebkuri citi pasākumi vai procedūras saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ir izslēgti saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. panta 3. punktu (preču zīmi pirms tās reģistrācijas publicēšanas nevar izmantot attiecībā uz trešām personām). Skat. šo secinājumu 43. punktu.
Full & Egal Universal Law Academy