20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/22
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 30. martā iesniedza Sächsisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) – Der Bundesbeauftragte für Asylangelegenheiten/N
(Lieta C-150/15)
(2015/C 236/31)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Sächsisches Oberverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītājs: Der Bundesbeauftragte für Asylangelegenheiten
Atbildētājs: N
Cita lietas dalībniece: Vācijas Federatīvā Republika
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2011/95/ES (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi,
a)
ka ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta 1. punktā un ECPAK [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 9. panta 1. punktā garantētās reliģijas brīvības smags pārkāpums un līdz ar to vajāšana atbilstoši direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir tad, ja reliģiskas darbības vai uzvedība, ko prasa ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements, vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei, ir aizliegtas izcelsmes valstī, paredzot par to sodu,
vai
b)
vai ir vajadzīgs, ka pieteicējs, kas aktīvi praktizē noteiktu ticību, turklāt pierāda, ka reliģiskas darbības vai uzvedība, kas ir šīs ticības centrālais elements un kas viņa izcelsmes valstī ir aizliegts ticības apliecinājums, paredzot par to sodu, viņa reliģiskajai piederībai ir “īpaši svarīgas” un šajā ziņā “obligātas”?
2)
Vai Direktīvas 2011/95/ES 9. panta 3. punkts, skatīts kopā ar 2. punkta d) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu pamatotas bailes no vajāšanas un faktiskus draudus (“real risk”), ka Direktīvas 2011/95/ES 6. pantā minētie dalībnieki viņus vajās vai pakļaus necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem, attiecībā uz reliģiskām darbībām vai uzvedību, ko paredz ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei, kuras ir aizliegtas izcelsmes valstī, paredzot par to sodu,
a)
saiknes vērtēšana ir vajadzīga tādējādi, ka pieteicēja ticības novirzienu pretēji aizliegumam praktizējošo ticīgo skaits ir jāsaista ar faktisko vajāšanas aktu skaitu, pamatojoties uz šo reliģisko darbību, pieteicēja izcelsmes valstī un jāņem vērā pastāvošās valsts kriminālvajāšanas prakses iespējamā nedrošība un nenoteiktība
vai
b)
vai ir pietiekami, ka, ja izcelsmes valsts kriminālvajāšanas praksē var tikt pierādīta faktiska tiesību normu piemērošana, kurās, paredzot sodu, ir [aizliegtas] reliģiskas darbības vai uzvedība, ko prasa ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements, vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei?
3)
Vai valsts procesuālo tiesību norma, kas paredz, ka Revision [kasācijas] tiesas tiesību vērtējums ir saistošs tiesai, kas izskata lietu pēc būtības (šeit – VwGO 144. panta 6. punkts), ir saderīga ar Savienības tiesību piemērošanas prioritātes principu, ja tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, Savienības tiesību normu vēlas interpretēt citādi nekā Revision tiesa, bet šo Savienības tiesību interpretāciju tā nevar izdarīt pat pēc prejudiciāla nolēmuma procedūras īstenošanas atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai, jo valsts tiesībās ir paredzēts, ka tai ir saistošs Revision tiesas izdarītais tiesību vērtējums?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 337, 9. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy