20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/26
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 29. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) – Juan Carlos Castrejana López/Ayuntamiento de Vitoria
(Lieta C-197/15)
(2015/C 236/36)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco
Pamatlietas puses
Prasītājs: Juan Carlos Castrejana López
Atbildētājs: Ayuntamiento de Vitoria
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku (1) 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, kas rodas, izmantojot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, vispārīgi netiek atzīts, ka civildienesta pagaidu ierēdņiem, atšķirībā no identiskā situācijā esošiem darbiniekiem, kurus iestāde nodarbina uz darba līguma pamata, ir tiesības saglabāt amata vietu kā uz nenoteiktu laiku, taču ne pastāvīgi nodarbinātiem darbiniekiem, proti, tiesības ieņemt pagaidu amata vietu, līdz tā tiek aizpildīta likumā noteiktā kārtībā vai likvidēta atbilstoši likuma paredzētai procedūrai?
2)
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai ekvivalences princips ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa var uzskatīt, ka abas situācijas – to darbinieku situācija, kurus iestāde nodarbina uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pamata un civildienesta pagaidu ierēdņu situācija – ir līdzīgas gadījumā, kad ļaunprātīgi tiek izmantoti uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi vai arī valsts tiesai, vērtējot situāciju līdzību, ir jāņem vērā nevis darba devēju identiskums, sniegto pakalpojumu identiskums vai līdzība un tas, ka darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, bet citi apstākļi, piemēram, tas, vai darbiniekam konkrēti ir darba attiecības vai civildienesta attiecības, vai arī tas, ka iestādei ir tiesības pašai organizēt savu darbību, kas attaisno atšķirīgu attieksmi abās situācijās?
3)
Ja atbildes uz abiem iepriekšējiem jautājumiem ir noliedzošas, vai efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā pašā tiesvedībā, kurā tiek konstatēta uz noteiktu laiku noslēgta darba līgumu ļaunprātīga izmantošana, ir jāapspriež un jānosaka sods, izmantojot atbilstošu procedūru, kurā puses var paust lūgumus, izvirzīt argumentus un sniegt pierādījumus, kurus uzskata par lietderīgiem šim mērķim, vai, gluži pretēji, ar šo principu ir saderīgs tas, ka puse, kurai nodarīts kaitējums, šim mērķim uzsāk jaunu administratīvo procesu un attiecīgā gadījumā –procesu tiesā?
(1) Pielikums Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK (OV L 175, 43. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy