13.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 228/8
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 5. marta spriedumu lietā T-45/13 Rose Vision un Seseña/Komisija 2015. gada 15. maijā iesniedza Rose Vision, S.L.
(Lieta C-224/15 P)
(2015/C 228/10)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rose Vision, S.L. (pārstāvis – J. J. Marín López, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 5. marta spriedumu Rose Vision un Seseña/Komisija, T-45/13, EU:T:2015:138;
—
par spēkā neesošu atzīt maksājumu apturēšanu, ko Komisija un Savienības citas iestādes (konkrēti, Pētniecības izpildaģentūra) nolēmušas izdarīt saistībā ar revīzijām 11-INFS-025 un 11-BA119–016, līdz ar apelācijas sūdzības 51. punktā norādītajām tiesiskajam sekām;
—
atzīt, ka Komisija ir pārkāpusi Nolīguma par subsīdijām saistībā ar projektu FutureNEM noteikumus par konfidencialitātes saistībām, un tāpēc Komisijai par to jāatlīdzina Rose Vision, kā izklāstīts apelācijas sūdzības 93. punktā;
—
atzīt, ka Komisija ir saucama pie ārpuslīgumiskās atbildības attiecībā pret Rose Vision, jo tā uz šo uzņēmumu ir attiecinājusi ar Lēmumu 2008/969/EK (1), Euratom, par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām izveidotās Agrās brīdināšanas sistēmas (ABS) W 2 kategorijas brīdinājumu un apturējusi maksājumus, un ka tāpēc tai ir jāatlīdzina šim uzņēmumam materiālie jeb finansiālie zaudējumi, kā arī nemateriālie zaudējumi, kā norādīts apelācijas sūdzības 122. punktā.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Kļūda tiesību piemērošanā, uzskatot, ka FP7 vispārīgo nosacījumu II.22 punkta 5. apakšpunktā noteiktais termiņš galīgo revīzijas ziņojumu 11-INFS-025 un 11-BA119–016 iesniegšanai esot pagarināts (pārsūdzētā sprieduma 93. un 95. punkts), un ka Komisija neesot neizpildījusi nolīgumu par subsīdijām (pārsūdzētā sprieduma 97. punkts);
2.
Kļūda tiesību piemērošanā, nenorādot pamatojumu apgalvojumam, ka “jau” revīzijas ziņojuma 11-INFS-025 projektā “tika konstatēta vairāku nesubsidējamu personāla izmaksu esamība, kā arī vairāku nolīguma noteikumu pārkāpumi, un konstatētais tika apstiprināts minētā revīzijas ziņojuma galīgajā redakcijā” (pārsūdzētā sprieduma 99. punkts);
3.
Kļūda tiesību piemērošanā, apgalvojot – ar atsauci uz revīzijas ziņojumu 11-INFS-025 –, ka Rose Vision“nav sniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu apšaubīt minētajā revīzijas ziņojumā secināto”, (pārsūdzētā sprieduma 101. punkts) un ka Komisija neesot neizpildījusi nolīgumu par subsīdijām (pārsūdzētā sprieduma 102. punkts);
4.
Kļūda tiesību piemērošanā, noliedzot, ka būtu pārkāpti Nolīguma par subsīdijām saistībā ar projektu FutureNEM noteikumi par konfidencialitātes saistībām (pārsūdzētā sprieduma 104. punkts);
5.
Kļūda tiesību piemērošanā, neatzīstot Savienības atbildību par zaudējumiem, kas izriet no tā, ka uz Rose Vision attiecināts ar Lēmumu 2008/969/EK izveidotās Agrās brīdināšanas sistēmas (ABS) W 2 kategorijas brīdinājums un apturēti uzņēmumam Rose Vision veicamie maksājumi (pārsūdzētā sprieduma 120. punkts).
(1) OV L 344, 125. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy