20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/30
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedumu lietā T-89/09 Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija 2015. gada 27. maijā iesniedza Land Hessen
(Lieta C-242/15 P)
(2015/C 236/41)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Land Hessen (pārstāvji – U. Soltész, A. Richter, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG, Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedumu lietā T-89/09 daļā, kurā par spēkā neesošu ir ticis atzīts Komisijas 2008. gada 21. oktobra Lēmums C(2008) 6017, galīgā redakcija, Valsts atbalsts N 512/2007 – Vācija, Abalon Hardwood Hessen GmbH;
—
atcelt prasību pilnībā;
—
piespriest Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamato tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā Komisijas rīcības brīvību. Garantijas kā atbalsta vērtības noteikšana ir ekonomiski komplekss jautājums, saistībā ar kuru Komisijai ir plaša rīcības brīvība. Šo rīcības brīvību Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē gadu gaitā ir īstenojusi tādējādi, ka tā Vācijas federālo zemju garantijas kā atbalsta vērtību atbilstoši Vācijas iestāžu informācijai ir novērtējusi 0,5 % apmērā no garantiju summas. Šai sakarā neko nemaina vēlāks 2000. gada paziņojums par garantijām.
2.
Turklāt Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā (otrais pamats), ka LESD 107. panta atbalsta jēdziens ir par objektīvs jēdziens, kuru neietekmē Komisijas atļauja. Garantijas kā atbalsta vērtība nevar mainīties, atļaujot noregulējumu par atbalstu. Šādi tas it īpaši ir des minimis atbalstu gadījumā, jo uz tiem neattiecas LESD 107. pants un tādēļ tie nekādi nevar būt Komisijas lēmuma par atļauju priekšmets.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums. Garantijas kā atbalsta vērtības aprēķinā saskaņā ar atļautu un neatļautu atbalsta shēmu faktiski runa ir par līdzīgām situācijām, kas bez jebkāda objektīva pamatojuma tiek vērtētas dažādi. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, metodes par valsts atbalsta elementa noteikšanu 0,5 % apmērā no garantijas summas piemērošanā nošķirdama garantijas, kuras tikušas piešķirtas pirms un pēc 2000. gada paziņojuma par garantijām. Tomēr šajā gadījumā Komisijas prakse kopumā attiecībā uz Vāciju esot bijusi specifiskāka nekā vispārīgajā paziņojumā par garantijām, un šeit apstrīdētā aprēķina metode turklāt būtu pieļaujama pat tad, ja tā būtu jāvērtē atbilstoši 2000. gada paziņojumam par garantijām.
4.
Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja ceturtā pamata ietvaros apgalvo, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, pamatojot tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principus. Aizsardzības vērta, pirmkārt, ir Land Hessen uzticēšanās tam, ka Komisija savā ilgus gadus garajā lēmumu pieņemšanas praksē ir akceptējusi 0,5 % metodi un turklāt to skaidri ir apstiprinājusi 1998. gada vēstulē. Turklāt Hesenes garantijas vadlīniju visaptverošās pārbaudes procedūras laikā tā nav apstrīdējusi 0,5 % metodi.
Full & Egal Universal Law Academy