7.9.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 294/19
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 18. marta spriedumu lietā T-250/13 Naazneen Investments Limited/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB) 2015. gada 28. maijā iesniedza Naazneen Investments Ltd
(Lieta C-252/15 P)
(2015/C 294/25)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Naazneen Investments Ltd (pārstāvji – P. Goldenbaum, I. Rohr, advokātes)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Energy Brands, Inc.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 18. marta spriedumu lietā T-250/13;
—
atcelt Apelācijas padomes lēmumu lietā R 1101/2011–2, pakārtoti, vajadzības gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un
—
piespriest ITSB segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies Tiesā, Vispārējā tiesā un Apelācijas padomē, un,
—
ja lietā iestājas Energy Brands, Inc., piespriest Energy Brands, Inc. segt savus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 207/2009 (1) 75. panta un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērojamību, neesot veikusi pareizi un pilnībā visaptverošu visu iesniegto pierādījumu un visu attiecīgo lietas apstākļu izvērtējumu, – vai kļūdaini noliegusi faktu, ka to nebija izdarījusi Apelācijas padome – un neesot pietiekami ņēmusi vērā vai esot nepareizi piemērojusi no judikatūras izrietošos principus,. Tāpat vairākos tās konstatējumos esot sagrozīti fakti.
I. Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums
Vispārējā tiesa, konstatējot, ka Apelācijas padome ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. It īpaši tā neesot secinājusi, ka Apelācijas padome ir pilnībā ignorējusi apelācijas sūdzības pamatojuma 6.–22. lpp., nav ņēmusi vērā visus iesniegtos pierādījumus un konstatējumā nav izmantojusi nevienu savu argumentu. Kas attiecas uz pamatotiem neizmantošanas iemesliem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālu kļūdu, jo tā balstīja savu konstatējumu uz apgalvoto prasītājas licenciāta pienākumu kontrolēt un uzraudzīt preču ražošanu jaunu aspektu.
II. Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums
1. Faktiska izmantošana
Vispārējā tiesa:
—
esot kļūdaini secinājusi, ka Apelācijas padome ņēma vērā iesniegtās ar zvērestu apliecinātas rakstiskas liecības, lai gan tā vispār nav aplūkojusi šo liecību pierādījuma spēku;
—
esot pamatojusi savu konstatējumu ar kļūdainiem faktiem, apliecinot, ka “kontrolpirkumam” domātajam pasūtījumam, kurā ietilpst 12 paliktņi ar pudelēm, ir ļoti neliela ekonomiska nozīme;
—
esot noteikusi un piemērojusi kļūdainu noteikumu, ka ievērojami liels tirgus – tāds, kāds ir dzērienu kā plaša patēriņa preču tirgus – automātiski nozīmē augstākas prasības attiecībā uz izmantošanas apjomu;
—
neesot ievērojusi principu, ka nav nepārtrauktas izmantošanas prasības;
—
esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka iemesli, kāpēc preču zīme nav izmantota plašāk un visā attiecīgajā laikposmā, ir jāpārbauda, tikai izvērtējot šīs preču zīmes neizmantošanas iemeslus;
—
neesot ņēmusi vērā atšķirību starp “neizmantošanas” gadījumiem un “ierobežotas izmantošanas gadījumiem”;
—
esot noteikusi kļūdainu principu, ka Apelācijas padomei, pārbaudot preču zīmes faktisko izmantošanu, bija jāņem vērā tikai tādas izmantošanas pierādījumus, nevis pierādījumus, kas izskaidro šīs preču zīmes neizmantošanu;
—
esot noteikusi kļūdainu noteikumu, ka attiecībā uz reklāmu un citām veicināšanas darbībām svarīgas varot būt tikai lielas kampaņas;
—
esot kļūdaini noliegusi izdruku no īpašnieka vietnes svarīgumu un neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā saistībā sniegtos paskaidrojumus un pierādījumus;
—
esot demonstrējusi nepareizu jēdziena “simbolisks” izpratni.
Pārbaudot neliela tirdzniecības apjoma būtiskumu (atkārtotas) ieviešanas posmos, Vispārēja tiesa:
—
esot kļūdījusies aprēķinos;
—
neesot uzskatījusi par ticamu iemeslu to, ka precēm var būt trūkumi, un ka atcelšanas procesu ierosināja trešā persona, un
—
esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz ierobežotas izmantošanas iemeslu nepieciešamo kvalitāti. Kas attiecas uz faktisko izmantošanu, preču zīmes plašākas neizmantošanas iemesliem būtu jāatbilst nevis prasībai par pamatotiem neizmantošanas iemesliem, bet būtu jāpietiek vienīgi ar to, ka tie iemeslu, kāpēc apjoms nebija lielāks, padara ticamu.
2. Attaisnojami neizmantošanas iemesli
2.1 Ar dzērienu “SMART WATER” ražošanu saistītās problēmas
Vispārējā tiesa:
—
esot balstījusi savus konstatējumus uz sagrozītiem faktiem, jo faktiski neesot notikusi preču ražošanas kontroles un uzraudzības pienākumu neievērošana;
—
esot demonstrējusi nepareizu izpratni par kritērijiem “neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas” un “šķēršļi”, kas minēti Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 19. panta 1. punktā, it īpaši nevis uzdodot jautājumu, vai tas būtu neracionāli ražot un pārdot jaunas precēs, bet tikai jautājumu, vai tas nebūtu bijis iespējams;
—
neesot ņēmusi vērā, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sniedza detalizētus paskaidrojumus, kāpēc nebija iespējams tik vienkārši un ātri turpināt ražošanu un piegādi, kurus nav ņēmusi vērā nedz Apelācijas padome, nedz pati Vispārējā tiesa.
2.2 Trešās personas ierosinātais atcelšanas process
Vispārējā tiesa:
—
neesot ņēmusi vērā, ka atcelšanas process, protams, notiek neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas;
—
esot piemērojusi nepareizu kritēriju, balstot savu konstatējumu uz apgalvojumu, ka atcelšanas process neesot kavējis īpašnieku izmantot preču zīmi;
—
esot izvirzījusi nepareizu “tiešu seku” kritēriju: Vispārējā tiesa pieļāva, ka, ja šāds atcelšanas process noslēgtos ar preču zīmes atcelšanu, varētu tikt celta prasība par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr tā noraidīja pamatotu neizmantošanas iemeslu, jo tas nebija atcelšanas procesa “tiešas sekas”: Vispārējās tiesas konstatējumi šajā jautājumā ir pretēji prasības par faktisku izmantošanu ratio legis. Kodolīgais paziņojums, ka tas bija īpašnieka ziņā novērtēt un aprēķināt riskus un vai nu izmantot preču zīmi, neraugoties uz šaubām par atbildības par zaudējumiem iestāšanos, vai atteikties un atturēties no preču zīmes izmantošanas, nepārprotami diskriminējot mazos un vidējos uzņēmumus. Tas arī paverot plašas iespējas trešajām personām, kuras interesē reģistrētā preču zīme, ļaunprātīgi izmantot atcelšanas procesa instrumentu.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy