3.8.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 254/13
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 19. marta spriedumu lietā T-413/13 City Cycle Industries/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 1. jūnijā iesniedza Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-260/15 P)
(2015/C 254/17)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieces
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Boelaert, pārstāvis, R. Bierwagen, C. Hipp, Rechtsanwälte)
Pārējās lietas dalībnieces: City Cycle Industries, Eiropas Komisija un Maxcom Ltd
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu, kas paziņots Padomei 2015. gada 23. martā, lietā T-413/13 City Cycle Industries/Eiropas Savienības Padome;
—
noraidīt City Cycle Industries pirmajā instancē celto prasību atcelt Apstrīdēto regulu (1) un
—
piespriest City Cycle Industries atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Padomei gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā;
pakārtoti,
—
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai,
—
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas instancē pieņemšanu.
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Pamatregulas (2) 13. panta 1. punktu, secinot, ka Padomei nebija pietiekamu pierādījumu, lai nolemtu, ka prasītāja bija iesaistīta pārsūtīšanā. Vispārējās tiesas sniegtā to nosacījumu interpretācija, kuriem jāatbilst atsevišķiem uzņēmumiem, lai tie varētu tikt atbrīvoti no attiecinātajiem pasākumiem, esot pretrunā Pamatregulas 13. panta uzbūvei (pirmais apelācijas sūdzības pamats).
Vispārējās tiesas konstatējums, ka no tās rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Padomei nebija pierādījumu, kas tai ļautu Apstrīdētajā regulā skaidri secināt, ka prasītāja ir bijusi iesaistīta pārsūtīšanā, neesot pienācīgi pamatots. Vēl jo vairāk, pretēji pārsūdzētajā spriedumā norādītajam, ņemot vērā, ka pārsūtīšana esot tikusi atbilstoši pierādīta valstu līmenī un ka prasītājas pieteikums par atbrīvojumu neesot bijis pamatots, Padome – un tātad arī Vispārējā tiesa – no lietas apstākļiem varēja izdarīt tikai vienu secinājumu, proti, ka prasītāja bija iesaistīta pārsūtīšanā. Nonākot pie citāda secinājuma, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus (otrais apelācijas sūdzības pamats).
(1) Padomes 2013. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 153, 1. lpp.).
(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy