7.9.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 294/25
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12 Central Bank of Iran/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 3. jūnijā iesniedza Central Bank of Iran
(Lieta C-266/15 P)
(2015/C 294/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Central Bank of Iran (pārstāvji – M. Lester un Z. Al-Rikabi, Barristers)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12;
—
atcelt apstrīdētos pasākumus, ciktāl tie ir piemērojami apelācijas sūdzības iesniedzējai;
—
piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus gan pirmajā, gan šajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Central Bank of Iran (Irānas Centrālā banka) iesniedz apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība atcelt tās iekļaušanu Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumā 2012/635/KĀDP (1) un Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 945/2012 (2). Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.
A pamats. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padome ir pareizi novērtējusi, vai ir izpildīts katrs no kritērijiem apstrīdēto pasākumu piemērošanai
Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, sajaucot apelācijas sūdzības iesniedzējas pakalpojumus, kurus tā ir sniegusi saskaņā ar Irānas monetāro un banku likumu, ar “finansiālu atbalstu” Irānas valdībai attiecīgā ietveršanas kritērija nozīmē. Apelācijas sūdzības iesniedzējas kā centrālās bankas sniegtie pakalpojumi, kā, piemēram, kontu apkalpošana un klīringa darījumi, pēc sava kvantitatīvā un kvalitatīvā apjoma nav tāds “finansiāls atbalsts”, lai tas ļautu Irānas valdībai uzturēt kodolprogrammu. Uzlūkojot piemēroti un samērīgi, to vispār nevar kvalificēt kā finansiālu atbalstu.
B pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padome ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu
Irānas monetārā un banku likums, kurā ir norādītas apelācijas sūdzības iesniedzējas kā Irānas Centrālās bankas funkcijas un pilnvaras, pats par sevi nav (pretēji Vispārējās tiesas spriedumam) acīmredzams apliecinājums tam, ko Padome savā pamatojumā ir norādījusi kā “finansiālu atbalstu”. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padomei nebija pienākums norādīt konkrētus un specifiskus iemeslus, kuri izskaidro, kā un kādos veidos tā ir uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir sniegusi šāda veida atbalstu Irānas valdībai.
C pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka ir tikušas ievērotas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību
Vispārējā tiesa turklāt ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padome ir ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību. Padome nav sniegusi nekāda veida pierādījumus pirms tās lēmuma no jauna iekļaut sarakstā apelācijas sūdzības iesniedzēju. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, atļaujot Padomei papildināt tās norādīto pamatojumu ar atsauci uz Irānas monetāro un banku likumu, kurš (pretēji Vispārējās tiesas spriedumam) nebija acīmredzami netieši ietverts norādītajā pamatojumā. Apelācijas sūdzības iesniedzējai netika sniegta informācija par pret viņu uzsākto lietu un tā nevarēja piemērotā veidā aizstāvēties.
D pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzību, ka Padome nepamatoti un nesamērīgi ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesības, ieskaitot tās tiesības uz īpašumu un reputāciju
Vispārējai tiesai būtu vajadzējis secināt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iekļaušana sarakstā ir nesamērīga, jo šī lēmuma dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējai un Irānas tautai ir radušās nopietnas grūtības un tam nav nekādas ietekmes uz Irānas valdības ienākumu avotiem; turklāt ar šo iekļaušanu netiks sekmēts mērķis piespiest Irānas valdību izbeigt tās kodolieroču izplatīšanas programmas attīstīšanu.
(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).
(2) Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy